LV/Prabhupada 0508 - Dzīvnieku Nogalinātāju Smadzenes Ir Trulas Kā Akmens
Lecture on BG 2.18 -- London, August 24, 1973
Šī dvēsele, kā no iepriekšējiem pantiem esam sapratuši, avināśi tu tad viddhi yena sarvam idaṁ tatam. Tas nav dvēseles mērījums, bet dvēseles spēks, ko varat izmērīt. Be ne dvēseli. tas nav iespējams. Dvēsele ir tik maza, ka tas nav iespējams. Jums nav mērīšanas iespēju, un mūsu materiālo jutekļu dēļ tas nav iespējams. Jums vienkārši jāsaprot ar apziņu. Tāpat kā tad, kad Čaitanja Mahāprabhu zaudēja samaņu Džagannāatha templī, Sarvabhauma Bhatāčārja Viņu izmeklēja un atklāja, ka Viņš nav pie samaņas. Pat viņa vēders nekustējās. Kad jums patiesi ir apziņa un jūs elpojat, vēders kustas. Bet Čaitanjas Mahāprabhu vēderu pārbaudīja Sarvabhauma Bhatāčārja. Tas nekustējās. Tā viņš domāja, ka "šis sanjāsī varbūt ir miris." Bet viņš pārbaudīja vēlreiz. Viņš atnesa mazu kokvilnas pūciņu un pielika pie Viņa nāsīm, un, kad viņš redzēja puciņas spalviņas mazliet kustamiem, tad viņā atgriezās cerība, jā. Tātad visam ir dažāda veida aprēķins, mērīšana. Bet viktāl tas attiecas uz dvēseli, šeit ir teikts, aprameyasya, nav mērīšanas avota. Nav avota. Tādēļ tā sauktā materiālā zinātne saka, ka nav dvēseles. Nē, dvēsele ir. Tas ir pierādījums dvēseles eksistencei. Tas ir pierādījums. Kāds ir šis pierādījums? Vispirms jau apziņa. Tas ir pierādījums. Bet jūs to izmērīt nevarat. Vieta arī ir ierobežota. Dvēsele ir sirdī. Īśvaraḥ sarva-bhūtānāṁ hṛd-deśe 'rjuna tiṣṭhati (BG 18.61).
Tātad dvēsele ir sirdī, un arī Krišna ir sirdī. Jo tie abi ir tur kopā Vieta arī ir noteikta. Arī ar apziņu jūs varat uztvert, kur tiek izpausta dvēsele, bet, ja jūs vēlaties noteikt ar eksperimentu, tas nav iespējams. Tādēļ to sauc aprameja. Prameja nozīmē tiešā uztvere. Es varu redzēt, pieskarties, turēt. Tas ir... Krišna saka, nē, tas nav iespējams. Aprameja. Kā tad man pieņemt? Krišna saka. Kā gan es varu ticēt Krišnam? Krišna saka ukta: to jau ir teikušas autoritātes. Ukta. Tā ir paramparas sistēma. Arī Krišna saka ukta. Krisna nesaka, ka "Es saku", nē. Ukta, Vēdu pierādījumi. Kur tas ir? Upanišadās ir.
- bālāgra-śata-bhāgasya
- śatadhā kalpitasya ca
- bhāgo jīvaḥ sa vijñeyaḥ
- sa cānantyāya kalpate
Tas ir Upanišadās, Švetāšvatara Upanišadā. Tos sauc par Vēdu pierādījumiem. Citā vietā, Šrīmad Bhāgavatam ir pierādījumi. Kādi tie ir? Keśāgra-śata-bhāgasya śatadhā, sadṛśaṁ jīvaḥ sūkṣma (ČČ Madhja 19.140). Sūkṣma, ļoti smalki. Jīvaḥ sūkṣma-svarūpo 'yaṁ saṅkhyātītaḥ kalpate. Šī džīva, ne viena, divas, trīs, četras - jūs nevarat izskaitļot. Asaṅkhya. Tātad ir pierādījumi Vēdu literatūrā. Mums tie ir ja'pieņem. Krišna apstiprina to, un patiesībā jīus nevarat izmērīt. Bet mēs gūstam pierādījumus dvēseles klātbūtnei. Tomēr kā gan mēs varam teikt, ka dvēseles nav? Nē, tā ir muļķība. Ne tikai tagad, arī pirms tam. Tāpat kā Čārvāka Muni bija ateists, neticēja. Kungs Buda arī bija tāds, bet Viņš krāpās. Viņš visu zināja, jo bija Dieva inkarnācija. Bet viņam bija tā jākrāpj cilvēki, jo tie nevija gana saprātīgi. Kāpēc nesaprātīgi? Jo viņi bija dzīvnieku nogalinātāji, viņi zaudēja savu saprātu. Keśava dhṛta-buddha-śarīra jaya jagadīśa hare. Dzīvnieku nogalinātāju smadzenes ir trulas kā akmens. Viņi neko nesaprot. Tādēļ gaļas ēšana ir jāpārtrauc. Lai saglabātu smadzeņu smalkākos audus, lai saprastu smalkākos jēdzienus, jāpārtrauc gaļas ēšana.