LV/Prabhupada 0574 - Bez Atļaujas ķermeni Nogalināt Nedrīkst. Tas ir Grēcīgi
Lecture on BG 2.19 -- London, August 25, 1973
"Jo dvēsele nekad nedzimst un nemirst. Ne, reiz pastāvējusi, beidz pastāvēt. Tā ir nedzimusi, mūžīga, vienmēr pastāvoša, nemirstīga un sākotnēja. Tā netiek nogalināta, kad nogalināts tiek ķermenis."
Tātad dažādos veidos Krišna mēģina mūs pārliecināt, ka dvēsele ir nemirstīga. Dažādos veidos. Ya enaṁ vetti hantāram (BG 2.19). Kad notiek cīņa, ja kādu nogalina vai... Tā Krišna saka, ka, ja kāds domā "Šis cilvēks nogalināja to cilvēku", vai "Šis cilvēks nogalināja šo cilvēku", šāda veida zināšanas nav pilnīgas. Neviens nevienu nenogalina. Miesnieki var teikt: "Tad kādēļ jūs sūdzāties, ka mēs nogalinām?" Viņi nogalina ķermeni, bet jūs nevarat nogalināt, kad ir norādījums "Tev nebūs nokaut". Tas nozīmē, ka nevarat nogalināt ķermeni nez atļaujas. Jūs nedrīkstat nogalināt. Lai gan dvēseli nevar nogalināt, ķermeni var nogalināt. Tomēr jūs bez atļaujas ķermeni nogalināt nedrīkstat. Tas ir grēcīgi. Piemēra, vīrs dzīvo tajā pašā dzīvoklī. Tā vai citādi jūs viņu padzenat nenegāli. Cilvēks dosies un kaut kur patversies. Tas ir fakts. Bet, tā kā jūs viņu padzināt no viņam pienācīgās vietas, jūs esat noziedznieks. Jūs nevarat teikt: "Lai gan es viņu padzinu, viņš atrada citu vietu." Nē. Lai būtu, bet jums nav tiesību viņu padzīt. Viņš likumīgi dzīvoja savās mājās, un, tā kā jūs ar varu viņu padzināt, jūs esat noziedznieks, un jūs ir jāsoda.
Tātad šis jautājums, ko uzdod moesnieki, dzīvnieku nogalinātāji vei visi citi slepkavas, nav apspriežams. "Šeit Bhagavad-gīta saka, ka dvēseli nevar nogalināt nekad, na hanyate hanyamāne śarīre (BG 2.20), pat pēc ķermeņa nogalināšanas. Kāpēc tad jūs sūdzaties, ka mēs nogalinām?" Tāds ir arguments - jūs pat nedrīksat nogalināt ķermeni. Tas nav atļauts. Tas ir grēcīgi. Ubhau tau na vijānīto nāyaṁ hanti na hanyate. Neviens nenogalina ķermeni, ne arī kādu nogalina citi. Tas ir viens. No citas puses raugoties, Krišna saka: na jāyate. Dzīvā būtne nekad nedzimst. Dzimst ķermenis un mirst ķermenis. Dzīvā būtne, garīgā dzirkstele, ir Krišnas neatņemama daļiņa, tāpat kā Krišna nedzimst un nemirst. Ajo 'pi sann avyayātmā. Tas rakstīts ceturtajā nodaļā. Ajo 'pi. Krišna ir adža. "Adža" nozīmē nedzimušais. Līdžigi, mēs esam Krišnas neatņemama daļiņa, arī mēs nedzimstam. Dzimst un mirst ķermenis. Mēs esam tā iegrimuši ķermeniskajā dzīves uztverē, ka tad, kad ķermenis dzimst vai mirst, mēs izjūtam priekus vai sāpēs. Īsta prieka, protams, nav, Dzimšana un nāve ir ļoti sāpīga. Jo... Tas jau ir izskaidrots. Dvēseles apziņa izplatās visā ķermenī. Tādēļ sāpes un priekus jūs ar ķermeni. Krišna jau ir ieteicis, ka šādi prieki un bēdas, mātrā-sparśās tu kaunteya (BG 2.14), skar tikai ķermeni, tādēļ par to nevajadzētu satraukties. Tāṁs titikṣasva bhārata. Šādi, ja mēs domājam par savu stāvokli, pašapzināšanos, kā mēs atšķiramies no ķermeņa... Patiesībā tā ir meditācija. Ja mēs domājam ļoti nopietni par sevi un ķermeni, tā ir pašapzināšanās. Pašapzināšanās nozīmē, ka es neesmu šis ķermenis, esmu aham brahmāsmi, garīga dvēsele. Tā ir sevis apzināšanās.