LV/Prabhupada 0594 - Garīgo Dvēseli Nevar izmērīt ar Materiāliem Instrumentiem

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Garīgo Dvēseli Nevar izmērīt ar Materiāliem Instrumentiem - Prabhupāda 0594


Lecture on BG 2.23 -- Hyderabad, November 27, 1972

Tātad definīcija ar noliegšanu. Mēs nevaram novērtēt, kāda ir garīgā daļiņa ķermenī. Jo šīs garīgās dvēseles garumu un platumu nav iespējams izmērīt ar mūsu materiālajām ierīcēm, lai gan zinātnieki saka, ka mēs to varam izmērīt. Lai nu kā, pat ja tas ir iespējams, vispirms jums jāredz, kur dvēsele atrodas. Tad jūs varat mēģināt to izmērīt. Pirmkārt, jūs to pat nespējat redzēt. Jo tā ir ļoti maziņa, viena desmittūkstošā daļa no mata galiņa. Tā kā mēs neredzam, mēs ar eksperimentālām zināšanām nevaram novērtēt; tādēļ Krišna patības, dvēseles eksistenci apraksta noliedzoši: "Tā nav tāda." Dažreiz, kad mēs nespējam saprast, tiek dots skaidrojums: "Tas nav tāda." Ja nevaram izstāstīt, kas tas ir, mēs varam par to runāt negatīvā veidā, ka "tas nav tāds". Kas ir šis "nav tāds"? Tas nozīmē "nav materiāls". Garīgā dvēsele nav materiāla. Bet mums ir pieredze materiālās lietās. Kā gan saprast to nolieguma veidā? Tas paskaidrots nākamajā pantā, ka nainaṁ chindanti śastrāṇi. Jūs nevarat pārcirst dvēseli ne ar kādu ieroci, nazi, zobenu vai dzelksni. Tas nav iespējams. Nainaṁ chindanti śastrāṇi. Mājāvāda filozofija saka, ka "esmu Brahmans. Savas ilūzijas dēļ esmu nošķirts. Citādi esmu viens." Bet Krišna saka, ka mamaivāṁśo jīva-bhūtaḥ (BG 15.7). Vai tas nozīmē, ka no visa gara daļiņa ir atdalīta, sacērtot gabalos? Nē. Nainaṁ chindanti śastrāṇi. To nevar sacirst gabalos. Tad? Tad atbilde ir, ka garīgā dvēsele ir mūžīga. Ar maijas palīdzību to nevar sadalīt. Nē. Kā tas var būt? Jo to nevar sacirst gabalos.

Ja es saku... Tāpat kā viņi iebilst: ghaṭākāśa-poṭākāśa. Ka "devesis ir traukā un ārpus tā, tā kā traukam ir siena, debesis traukā ir atdalītas." Bet kā tās var atdalīt? Tās nevar sacirst gabalos. Pieņemsim... Patiesībā mēs esam ļoti sīkas, molekolāras, garīgas daļiņas. Tātad... Un tās mūžīgi ir daļiņas. Nevis apstākļu ietekmē tās sadalās un tad atkal savienojas. Tās var savienoties, bet ne homogēnā, jauktā veidā. Nē. Pat ja tās ir vienotas, dvēsele saglabā nošķirtu eksistenci. Tāpat kā zaļais putns, kurš ielido kokā, izskatās, ka būtu ar to saplūdis, bet tas nav tā. Putns saglabā savu identitāti, lai gan ir kokā. Tāds ir secinājums. Lai gan koks un putns ir zaļi, izskatās, ka putns būtu saplūdis ar koku. Šī saplūšana nenozīmē, ka putns un koks ir saplūduši. Nē. Tā izskatās, jo abi ir vienā krāsā. Ka putns vairs nepastāv. Bet tas tā nav. Putns ir... Līdzīgi, mēs esam individuālas, garīgas dvēseles. īpašības ir vienādas, piemēram, zaļā krāsa, kad būtne saplūst ar Brahmana starojumu, dzīvā būtne nepazaudē savu identitāti. Un tā kā tā nepazaudē savu identitāti, tāpēc, ka dzīvā būtne pēc dabas ir priecīga, tā nevar palikt bezpersoniskajā Brahmana starojumā ilgi. Jo tai jāmeklē prieks. Tāds prieks nozīmē daudzveidību.