LV/Prabhupada 0612 - Visi, Kas Skandē Harē Kriušna, Džihvāgre, ar Mēli, ir Slavējami

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Visi, Kas Skandē Harē Kriušna, Džihvāgre, ar Mēli, ir Slavējami
- Prabhupāda 0612


Lecture on SB 3.28.19 -- Nairobi, October 29, 1975

Seši Gosvāmī vienmēr nodarbojās ar krišnotkīrtanu, skaļu skandēšanu. Mēs sekojam tam pašam procesam: vienmēr skandējam skaļi, nodarbojamies ar arčanu. Vienmēr ie Krišnas apziņas iespēja. Ir apstākļi. Čaitanja Mahāprabhu ir mūs mācījis kīrtanīyaḥ sadā hariḥ (ČČ Ādi 17.31). Tad prekṣanīya, "Viņu ir vērts redzēt". Mēs esam pieraduši redzēt tik daudz ko. Tā ir mūsu saistība. Akṣnoḥ phalaṁ. Ja redzat Dievību ar acīm, redzat Dievību, vaišnavus, vaišnavus ar tilaku, kunti, skandēšanas krellēm, tiklīdz redzat... Praktsiki jūz sināt. Tiklīdz viņi redz šos Harē Krišna kustības cilvēkus, arī viņi skandē "Harē Krišna", dod iespēju citiem. Nepieciešams arī tērps. Jums vienmēr jābūt tilakai, kunti, šikhai, sūtrai. Tiklīdz vienkāršais iedzīvotājs redz, "Ak, tas ir Harē Krišna biedrs", viņš skandēs. Automātiski jūs dodat iespēju skandēt Harē Krišna. Tādēļ tas ir nepieciešams. Muļķa nelieši saka: "Kāda tam visam jēga?" Nē. Tas ir vajadzīgs. Jums vienmēr jāģērbjas kā vaišnavam. Tas ir vajadzīgs. Tātad prekṣaṇīya: "Ir ļoti skaisti redzēt." Kā gan citādi viņiem radīsies iespaids? Tūdaļ viņi kļūst dievbijīgi un skandē Harē Krišna. Harē Krišna skandēšana nav viegla. Tik daudz cilvēku ierodas, bet, kad notiek skandēšana, viņi neskandē, jo tas nav viegli. Yaj-jihvāgre nāma tubhyam. Šāstrās ir teikts: aho bata śva-pacato 'pi garīyān yaj-jihvāgre nāma tubhyam. Ikviens, kurš skandē Harē Krišna, jihvāgre, ar mēli, pat ja viņš ir dzimis suņēdāju ģimenē, ir slavējams. Viņš ir slavējams. Yaj-jihvāgre nāma tubhyam. Mēs dodam šo iespēju. Tiklīdz viņš skandē Harē Krišna, viņš tūdaļ kļūst slavējams. Aho bata śva-pacato 'pi garīyān yaj-jihvāgre nā..., tepus tapas te (ŠB 3.33.7). Tas nozīmē, ka savā iepriekšējā dzīvē viņš jau veica daudzas ziedošanas. Tādēļ viņam ir iespēja skandēt Harē Krišna. Tepus tapas te jihuvuḥ sasnur āryā (ŠB 3.33.7). Viņi ir īsti ārjas, ārieši, kuri skandē Harē Krišna.

Mums jāpraktizē pašiem vienmēr atkārtot Harē Krišna. Kīrtanīyaḥ sadā hariḥ, ieteica Čaitanja Mahāprabhu.

tṛṇād api sunīcena
taror api sahiṣṇunā
amāninā mānadena
kīrtanīyaḥ sadā hariḥ
(ČČ Ādi 17.31)

Harināma, Harē Krišna mantras skandēšana, jāpraktizē vienmēr. Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/ Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē. Tātad prekṣaṇīya ihitaṁ dhyāyet. Tā ir meditācija. Dhyāyet śuddha-bhāvena, śuddha-bhāvena. Nevis mākslīgi. Bet, pat ja to darāt mākslīgi, jūs attīrīs skandēšana. Ja darām mākslīgi... Tas teikts šāstrās. Tomēr svētā vārda atkārtošana ir tik spēcīga, ka padarīs jūs... Jo tā tieši saistīta ar Dievu. Dhyāyet. Tiklīdz jūs skandējat, tūdaļ būs meditācija, śuddha-bhāvena cetasā, ar apziņu, prātu, saprātu. Tāds ir ieteikums.