LV/Prabhupada 0615 - Darbojieties Krišnas dēļ ar Mīlestību un Entuziasmu, Tāda ir Jūsu Dzīve Krišnas Apziņā



Lecture on BG 1.30 -- London, July 23, 1973

Ir divu veidu mājāvadī: impersonālisti un voidisti. Tie visi ir mājāvadī. Viņu filozofija ir pieņemama tiktāl, jo muļķis nespēj saprast vairāk par to. Muļķis, kurš zina, ka garīgajā pasaulē ir labāka dzīve, kļūt par Dieva, Krišnas, kalpu, domā: "Es kļūšu par materiālās pasaules kalpu. Esmu tik daudz cietis. Atkal Krišnas kalps? "Ak..." Viņi dreb. "Nē, nē, nē. Tas nav labi. Nav labi." Tiklīdz viņi dzird par kalpošanu, viņi domā par šo bezjēdzīgo kalpošanu. Viņi nespēj iedomāties par kalpošanu, bet ir tikai ānanda. Tomēr kāds vēlas kalpot Viņam, Krišnam. Tā ir garīgā pasaule. To viņi nespēj saprast. Šie nirvišēšavādī, impersonālisto tā domā. Tāpat kā slimais guļ uz gultas tiek informēts, ka "kad tu atveseļosies, tu varēsi labi ēst, staigāt", viņš domā, ka "atkal staigāt? Atkal ēst?" Jo viņš ir pieradis pie rūgtajām zālēm, sāgudanā, negaršīgām, tik daudz kā, izkārnīšanās un urinēšanas gultā. Tiklīdz viņš uzzina, ka "pēc atveseļošanās arī ir izkārnīšanās, urinēšana un ēšana, bet ēdam garšīsi", viņš nespēj saprast. Viņš saka, ka "tas ir kaut kas šāds". Mājāvadī impersonālisti nespēj saprast, ka kalpošana Krišnam ir baudīšana un svētlaime. Viņi nespēj saprast. Tādēļ viņi kļūst par impersonālistiem: "Nē, Absolūtā Patiesība nevar būt persona." Tā ir vēl viena Budas filozofijas šķautne. Impersonāls nozīmē nulle. Tas arī ir nulle. Budistu filozofija par augstāko mērķi arī padara nulli, un šie mājāvadī arī par augstāko mēŗki padara... Na te viduḥ svārtha-gatiṁ hi viṣṇum (ŠB 7.5.31). Viņi nesaprot, ka, kalpojot Krišna, dzīve ir svētlaimīga. Tādēļ šeit Ardžuna spēlējas kā parasts vīrs. Viņš saka Krišnam: "Tu gribi, lai es cīnos, kļūstu laimīgs, iegūstu karaļvalsti, nogalinot savus paša cilvēkus? Ak, nimittāni viparītāni. Tu mani maldini." Nimittāni ca paśyāmi viparītāni. "Es nebūšu laimīgs, nogalinot savus vīrus. Tas nav iespējams. Kāpēc Tu mani mudini?" Viņš teica - nimittāni ca viparītāni paśyāmi. "Nē, nē." Na ca śaknomy avasthātum: "Es nevaru šeit atrasties. Ļauj man doties atpakaļ. Nogādā manu karieti atpakaļ. Es šeit nepalikšu." Na ca śaknomy avasthātuṁ bhramatīva ca me manaḥ (BG 1.30). Esmu apjucis. Tagad ssmu neizpratnē."

Tāds ir stāvoklis materiālajā pasaulē. Mēs vienmēr redzam problēmas, mīklas, kad kaut kas labāks tiek ierosināts materiālistam, ka "Pieņem Krišnas apziņu, būsi laimīgs", viņš saka nimittāni viparītāni, tieši pretējo. "Kā gan es būšu laimīgs Krišnas apziņā? Mana ģimene ir nelaimē, man ir tik daudz problēmu. Kā šī Krišnas apziņa man palīdzēs?" Nimittāni ca viparītāni. Tāds ir materiālās dzīves stāvoklis. Tādēļ vajadzīgs laiks, mazliet laika saprašanai. Tas ir Bhagavad-gītā. Tas pats Ardžuna nu atklāj, nimittāni ca viparītāni. Kad viņš sapratīs Bhagavad-gītu, viņš teiksm ka "jā, Krišna, tas, ko Tu saki, ir pareizi. Tas ir pareizi." Jo pēc norādījumu došanas Ardžunam, Krišna viņam jautās: "Ko nu tu vēlies darīt?" Jo Krišna neuzspiež. Krišna saka: "Uztici sevi Man." Viņš neuzspiež: "Tev jāpakļaujas. Esmu Dievs. Tu esi Mana neatņemamā daļiņa." Nē, Viņš ti nekad neteiks. Jo Viņš jums ir devis mazliet neatkarības. Viņš to neaizskars. Citādi kāda gan ir atšķirība starp akmeni un dzīvo būtni? Dzīvajai būtnei jābūt neatkarīgai, lai gan tā ir ļoti maziņa, sīciņa. To Krišna neaizskar. Viņš nekad neaizskars. Jums jāpiekrīt: "Jā, Krišna, es uzticēšu sevi Tev. Jā. Tas ir manai labklājībai." Tā ir Krišnas apziņa. Jums jāpiekrīt brīvprātīgi, ne mehāniski. "Garīgais skolotājs saka to tā. Labi, ļaujiet man to darīt." Nē. Jums ļoti labi jāsaprot. Teṣāṁ satata-yuktānāṁ bhajatāṁ prīti-pūrvakam (BG 10.10). Prīti, ar mīlestību. Kad strādājat Krišnas dēļ ar mīlestību un entuziasmu, tā ir jūsu dzīve Krišnas apziņā. Ja domājat, ka "Tas ir apgrūtinoši, bet ko gan darīt? Šie cilvēki man liek to darīt. Man tas jādara.""Tā nav Krišnas apziņa. Jums tas jādara brīvprātīgi un ar lielu prieku. Tad jūs zināsiet. Utsāhān niścayād dhairyāt tat-tat-karma-pravartanāt, sato vṛtteḥ sādhu-saṅge ṣaḍbhir bhaktiḥ prasidhyati. Jūs redzēsiet mūsu Upadešāmritā (NOI 3). Jums vienmēr jābūt entuziastiskiem, utsāhāt. Dhairyāt, ar pacietību. Tat-tat-karma-pravartanāt. Niścayāt, niścayāt nozīmē ar pārliecību. "Kad darbojos Krišnas labā, Krišnas darbā, Krišna noteikti mani nogādās mājās atpakaļ pie..." Niścayāt. Un Krišna saka: man-manā bhava mad-bhakto mad-yājī māṁ namaskuru (BG 18.65). "Es tevi nogādāšu atpakaļ." Tas ir teikts. Krišna nav melis, tādēļ mums jāstrādā entuziastiski. Tikai... Ne viparītāni. To beigās pieņems Ardžuna. Krišna viņam jautās: "Mans dārgais Ardžuna, kāds ir tavs lēmums?" Ardžuna teiks: "Jā." Tvat prasādāt keśava naṣṭa-mohaḥ (BG 18.73): "Visa mana ilūzija nu ir izgaisusi."

Tas ir viss. Liels jums paldies. Harē Krišna.