LV/Prabhupada 0623 - Dvēsele Pārceļo no Viena Ķermeņa Citā
Lecture on BG 2.13 -- Pittsburgh, September 8, 1972
- dehino 'smin yathā dehe
- kaumāraṁ yauvanaṁ jarā
- tathā dehāntara-prāptir
- dhīras tatra na muhyati
- BG 2.13
Šāda šobrīd ir problēma. Cilvēki nezina par šī ķermeņa dzīvības spēku. Šeit Bhagavad-gītā ir izskaidrots, dehī. Dehī nozīmē šī ķermeņa īpašnieks. Mēs visi, ne tikai cilvēki. Arī zemākas dzīvības formas, visas dzīvās būtnes... Ir 8 400 000 dzīvo būtņu veidu. Tās sauc par dehī. Dehī nozīmē ķermeņa īpašnieks. Suns, kaķis, cilvēks, prezidents, zemākas un augstākas būtnes ir dažādas dzīvības formas. Visi ir ķermeņa īpašnieki. To mēs varam pieredzēt. Jūs zināt visu par sava ķermeņa sāpēm un priekiem. Es zinu, kādas ir ķermeņa sāpes un prieki. Šo ķermeni mums devusi materiālā daba kā mūsu darbību lauku. Dažādos ķermeņos mēs darbojamies dažādi. Mūsu darbības nav vienādas. Suņa darbības un cilvēka darbības atšķiras. Tas tāpēc, ka sunim ir atšķirīgs ķermenis un man arī ir atšķirīgs ķermenis. Ikvienam no mums. Tātad dehino 'smin yathā dehe (BG 2.13). Dehī, dzīvā būtne jeb dzīvības spēks ir ķermenī.
Ķermenis mainās. Dehino 'smin yathā dehe kaumāraṁ yauvanaṁ jarā (BG 2.13). Kaumāram nozīmē bērnība. Yauvanam nozīmē jaunība, un jarā nozīmē vecums. Es varu atcerēties, lai gan es esmu vecs vīrs, ka man bija zēna ķermenis, jaunieša ķermenis. Nu man ir šis vecais ķermenis. Lai gan bērna un jaunieša ķermenis vairs neeksistē, es pastāvu. Tas ir fakts, to var saprast visi. Tam ir pagātne, tagadne un nākotne. Jūs šeit visi esat jauni zēni un meitenes. Jūsu pagājušais ķermenis bija bērnības. Līdzīgi jums būs nākotnes ķermenis. Tā pienāks. Man tas jau ir, jums būs. Pagātne, tagadne un nākotne, to relatīvi mēs varam saprast jenkurā dzīves stāvoklī. Tādēļ secinājums ir, ka, iegūstot vecu ķermeni, kāds nu ir man... Es esmu septiņdesmit septiņus gadus vecs. Kad šim ķermenim pienāks gals, es iegūšu citu ķermeni. Pakāpeniski esmu ieguvis bērna, jaunieša, vecu ķermeni, kāpēc ne nākamo ķermeni? Tā ir vienkārša patiesība, ka dzīvā būtne jeb dvēsele pārceļo no viena ķermeņa uz otru. Tāds ir garīgās sapratnes pamatprincips. Dzīvības spēks ķermenī ir garīgā dvēsele. Tas nav materījas mehānisks iekārtojums. Tā sauktie mūsdienu zinātnieki domā, ka ķermenis ir matērijas kombinācija, un ka noteiktā pakāpē šī matērija attīsta dzīvības simptomus. Bet tas tā nav. Ja tas ir tā, tad zinātnieki ar ķimikālijām varētu attīstīt dzīvu ķermeni. Bet zinātnieki līdz pat šim brīdim nav spējuši attīstīt pat skudras ķermeni, ko tad teikt par citiem, lielākiem dzīvniekiem?