LV/Prabhupada 0630 - Nav Iemesla Sērām, jo Dvēsele Paliks

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Nav Iemesla Sērām, jo Dvēsele Paliks
- Prabhupāda 0630


Lecture on BG 2.28 -- London, August 30, 1973

Bhakta: Tulkojums: "Visas radītās būtnes sākumā ir neizpaustas, tad tās izpaužas starpposmos, un atkal paliek neizpaustas, kad tiek iznīcinātas. Kāda gan jēga sērot?"

Prabhupāda: Dvēsele ir mūžīga nav iemesla sērām, jo dvēsele paliek. Pat, ja ķermenis ir iznīcināts, nav iemesla sērot. Tie, kuri netic, ka "dvēseles nav, viss sākumā bija tukšs..." Sākumā bija neizpausts stāvoklis, pa vidu izpaudās. Tad atkal tukšums. Tukšums ir tukšums, kāda jēga sērot? Tādu argumentu dod Krišna. Nav jēgas sērot nevienā gadījumā. Tad?

Prabdjuma: (skaidrojums) "Tomēr pat ja mēs pieņemam ateistisko teoriju, tāpat nav jēgas sērot. Dvēsele eksistē atsevišķi, materiālie elementi neizpaužas pirms radīšanas. No neizpaustā stāvokļa rodas izpausme. No ētera izpaužas gaiss, no gaisa uguns, no uguns ūdens. No ūdens zeme. No zemes dažādas izpausmes..."

Prabhupāda: Tāds ir radīšanas process. No ētera debesis, gaiss, tad uguns, ūdnes, zeme. Tāds ir radīšanas process. Jā.

Pradjumna: "Piemēram, liels debesskrāpis izpaudās no zemes. Kad to nojauc, tas atkal paliek neizpaustā stāvoklī kā atomi sākotnējā stāvoklī. Glabāšanas un enerģijas likums paliek, bet laika gaitā lietas izpaužas un neizpaužas. Tāda ir atšķirība. Kāds gan ir iemesls sērām par izpausto vai neizpausto? Tā vai citādi pat neizpaustā pakāpē lietas nezūd. Gan sākumā, gan beigās visi elementi pastāv neizpaustā stāvoklī, pa vidu tie izpaužas, tas nerada īstu materiālu atšķirību. Ja mēs pieņemam Vēdu secinājumus, kā teikts Bhagavad-gītā (2.18), (antavanta ime dehāḥ) tad šie materiālie ķermeņi laika gaitā zūd. (nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ) Bet dvēsele ir mūžīga; mums vienmēr jāatceras, ka ķermenis ir kā ietērps. Tādēļ kāpēc sērot par apģērba pārmaiņām? Materiālajam ķermenim faktiski nav eksistences saistībā ar mūžīgo dvēseli. Tas ir kas līdzīgs sapnim. Sapnī mēs varam domāt par lidošanu debesīs vai sēdēšanu karietē kā valdniekam, bet, kad pamostamies, varam redzēt, ka mēs neesam ne debesīs, ne karietē. Vēdu gudrība iedrošina pašapzināšanos un to, ka materiālais ķermenis neeksistē. Tādēļ jebkurā gadījumā, vai ticam dvēseles eksistencei, vai ne, nav iemesla sērot par ķermeņa zudumu."