LV/Prabhupada 0631 - Es esmu Mūzīgs, Ķermenis nav, Tas ir Fakts

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Es esmu Mūzīgs, Ķermenis nav, Tas ir Fakts
- Prabhupāda 0631


Lecture on BG 2.28 -- London, August 30, 1973

Viens, ko šajā sakarā var minēt, ir nakts. Kad sapņoju, aizmirstu par šo ķermeni. Šis ķermenis, sapnī redzu, ka esmu devies uz citu vietu. Runāju ar dažādiem cilvēkiem, mans stāvoklis atšķiras. Bet tajā laikā es neatceros, ka patiesībā mans ķermenis guļ gultā, mītnē, kurā atrodos. Bet mēs neatceramies šo ķermeni. Tāda ir ikviena pieredze. Līdzīgi, kad atkal atnākat, atmostaties no rīta, pieceļaties no gultas, tiek aizmirsti visi sapnī radītie ķermeņi. Kurš ir pareizs? Vai šis? Šis vai tas ķermenis ir īstais? Jo naktī es aizmirstu šo ķermeni, dienā es aizmirstu sapņu ķermeni. Tātad abi no tiem nav īsti. Tā vienkārši ir halucionācija. Bet es esmu īsts, jo redzu gan naktī, gan dienā. Esmu mūžīgs, ķermenis nav mūžīgs. Tas ir fakts. Antavanta ime dehā nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ (BG 2.18). Śarīriṇaḥ, ķermeņa īpašnieks, ir mūžīgs, bet ne ķermenis. Tik daudzos veidos Krišna izskaidro šī ķermeņa materiālo stāvokli. Bet nesaprātīgajiem, kam nav zināšanu, ir ļoti grūti to saprast. Citādi viss ir skaidrs. Tas ir skaidrs. Naktī es aizmirstu šo ķermeni, dienā es aizmirstu nakts ķermeni. Tas ir fakts. Līdzīgi es varu aizmirst ķermeni, kurā parādījos pēdējo reizi. Pēdējā dzīves posmā, un es varu nezināt par nākotnes ķermeni. Bet es eksistēšu, un ķermenis var mainīties, bet man nāksies pieņemt citu, pagaidu ķermeni. Ja es eksistēju, tas nozīmē, ka man ir ķermenis. Tas ir garīgais ķermenis. Garīgais ķermenis parsāv, garīgā attīstība nozīmē, vispirms, zināt savu garīgo identitāti. Tāpat kā Sanātana Gosvāmī devās pie Čaitanjas Mahāprabhu, kad aizgāja no ministra darba. Vispirms viņš teica: ke āmi, kene āmāya jāre tāpa-traya, "Patiesībā es nezinu, kas esmu, un kāpēc esmu pakļauts šim nožēlojamajam dzīves stāvoklim." Tādēļ dzīves nožēlojamo stāvokli rada šis ķermenis. Jo es iegūstu... Arī sapnī. Kad es iegūstu citu ķermeni, dažkārt mēs redzam, ka gara bambusa galā vai augsta kalna virsotnē atrodos es, nu es krītu. Un man ir bail, es raudu. "Nu es krītu!" Šis ķermenis, materiālais ķermenis, kurā atrodos es... Patiesībā es nepiederu nevienam šim ķermenim. Man ir atsevišķs garīgais ķermenis. Šī cilvēka dzīve domāta šādai sapratnei. "Es neesmu šis materiālais ķermenis. Man ir garīgs ķermenis." Nākamais jautājums būs: "Kas man jādara?" Šajā ķermenī materiālo apstākļu ietekmē es domāju, "Šis ir mans ķermenis", un ķermenis rodas šīs noteiktos šīs valsts vai ģimenes apstākļos, tādēļ "Šī ir mana ģimene, valsts, tauta." Viss ķermeniskajā dzīves izpratnē. Un, ja es neesmu šis ķermenis, tad attiecībās ar šo ķermeni, vai nu mana valsts vai sabiedrība, vai citas manas attiecības ir neīstas, jo šis ķermenis nav īsts.