LV/Prabhupada 0647 - Joga Nozīmē Saistību Ar Augstāko



Lecture on BG 6.2-5 -- Los Angeles, February 14, 1969

Bhakta: Ceturtais pants. "Saka, ka cilvēks ir sasniedzis jogu, kad, atsacījies no visām materiālajām vēlmēm, viņš jutekļu apmierināšanai neveic auglīgas darbības (BG 6.4)"

Prabhupāda: Jā. Tā ir jogas sistēmas, jogas prakses pilnības pakāpe. Cilvēks, kurš, kā saka, sasniedzis jogu. Tas nozīmē, joga nozīmē saite. Tāpat kā piemērā. Pieņemsim, šis pirksts ir atrauts no mana ķermeņa. Vai neņemiet par piemēru šo pirkstu, ņemiet jebkuru mašīnas daļu. Tā ir ārpus mašīnas, atrauta. Tiklīdz jūs to savienojat ar mašīnu, tā veic dažādas funkcijas. Kutakut, kutakut, kutakut, tā darbojas. Tas nozīmē joga, tā ir savienota. Līdzīgi nu mēs atšķiramies. Šīs materiālās darbības, auglīgās darbības, aprakstītas kā vienkārša laika šķiešana. Mūdha. Mūdha. Bhagavad-gītā viņi aprakstīti kā mūdhas. Mūdha nozīmē muļķis. Kāpēc? Tādsa varens biznesmenis? Jūs sakāt muļķis, kāpēc? Viņš ik dienas nopelna tūkstošiem dolāru. Bet viņi aprakstīti kā mūdhas, muļķi. Tas tāpēc, ka viņi tik smagi strādā, bet kur gan ir bauda? Viņš izbauda to pašu ēšanas, gulēšanu un kopošanos. Tas arī viss. Kā... Tas, ka cilvēks ik dienas nopelna miljoniem dolāru, nenozīmē, ka viņš var izbaudīt miljoniem sieviešu. Nē. Tas nav iespējams. Viņa kopošanās spēja ir tāda pati, kā prasme nopelnīt desmit dolārus. Viņa ēšanas spēja ir tāda pati kā vīram, kurš pelna desmit dolārus. Viņš nedomā, ka "mans dzīves baudījums ir tāds pats kā tam, kurš pelna desmit dolārus. Kāpēc gan es strādāju tik smagi, lai nopelnītu miljoniem dolāru katru dienu? Kāpēc es tērēju savu enerģiju šādā veidā?" Redzat? Viņus sauc par mūdhām.

Na māṁ duṣkṛtinaḥ (BG 7.15) - patiesībā viņam būtu jāpielieto, kad viņš ik dienas nopelna miljoniem dolāru, viņam sevi jānodarbina, jāvelta laiks un enerģija, kā saprast Dievu, kāds ir dzīves mērķis. Jo viņam nav ekonomisko problēmu. Viņam ir gana laika, viņš to var izmantot Krišnas jeb Dieva apziņā. Bet viņš to nedara. Tādēļ viņš ir mūdha. Patiesībā mūdha nozīmē ēzelis. Tātad viņa saprāts nav diez ko liels. Cilvēks, kā saka, sasniedzis jogu, ja atteicies no visām materiālajām vēlmēm. Ja kāds ir sasniedzis jogas pilnību, tad viņš ir apmierināts. Viņam vairs nav nekādu materiālo vēlmju. Tā ir pilnība. Viņš nedarbojas jutekļu apmierināšanai, ne arī darbojas auglīgi. Auglīgās darbības nozīmē, ka nopelnāt kaut ko jutekļu apmierināšanai. Cilvēks praktiski nododas jutekļu apmierināšanai, krāj naudu jutekļu apmierināšanai. Tātad auglīgās darbības, pieņemsim, dievbijīgas darbības. Dievbijīgas darbības saskaņā ar Vēdām visur, ja esat tikumīgs, ja dodat labdarībā kādu naudas summu, tās ir tikumīgas darbības. Ja dodat kādu naudu slimnīcas atvēršanai. Ja dodat kādu naudu skolu atvēršanai, brīvas izglītības iespējām, tās noteikti ir tikumīgas darbības. Bet tās arī domātas jutekļu apmierināšanai. Pieņemsim, es dodu labdarību izglītības izplatīšanai. Tad savā nākamajā dzīvē man būs labas izglītības iespējas, es būšu izglītots un tāpēc iegūšu labu amatu. Bet kāda tad galu galā tam jēga? Ja es iegūstu labu amatu, stāvokli, kā man to izmantot? Jutekļu apmierināšanai. Labi, tas arī viss. Jo es neko citu nezinu. Tās ir auglīgas darbības. Ja es dodos uz debesīm, labāki dzīves apstākļi. Pieņemsim, jūsu Amerikā ir labāki dzīves standarti kā Indijā. Bet ko nozīmē "labāki dzīves standarti"? Tā pati ēšana, gulēšana, tikai labākā veidā, tas arī viss. Jūs neko citu nedarāt. Arī viņi ēd. Viņi ēd kādu lētu graudaugu, jūs edat ko labāku. Bet ēdat. Nav citas darbības. Tātad labāki dzīves standarti nenozīmē nekādu garīgo realizāciju. Labāki dzīves standarti ēšanai, gulēšanai, seksam, tas arī viss. Tās ir tā sauktās auglīgās darbības. Auglīgās darbības arī ir vēl viens jutekļu apmierināšanas paveids. Tomēr tās balstās uz jutekļu apmierināšanu. Un joga nozīmē saiti ar Augstāko. Kad Augstākais ir savienots, tiklīdz, tāpat kā Druva Mahārādža. Tiklīdz viņš redzēja Dievu, Nārājanu... Tas zēns veica skarbas askēzes, lai redzētu Dievu. Viņš redzēja. Bet, kad ieraudzīja, viņš teica: svāmin kṛtārtho 'smi varaṁ na yāce (Čč Madhja 22.42). "Mans dārgais kungs, nu es esmu pilnībā apmierināts. Es nevēlos lūgt neko, prasīt no tevis kādu svētību." Jo kas gan ir svētība? Svētība nozīmē dabūt kādu lielisku karaļvalsti vai labu sievu, vai arī garšīgu ēdienu, ļoti labu. Ko tādu mēs uzskatām par svētību. Bet patiesībā, kad atgūstam saikni ar Dievu, nevēlamies nevienu no šādām svētībām. Esam pilnībā apmierināti. Svāmin kṛtārtho 'smi varaṁ na yāce (Čč Madhja 22.42).

Šo Druvas Mahārādža vēsturi esmu stāstījis jau vairākas reizes, ka viņš bija bērns, piecus gadus vecs zēns. Viņu apvaonoja tā pamāte. Viņš dēdēja sava tēva klēpī vai mēģināja tajā ierāpties. Un viņa pamāte teica: "Ak, tu nevari sēdēt sava tēva klēpī, jo tu neesi dzimis no mana klēpja." Tā kā viņš bija kšatrijs, lai gan tikai piecus gadus vecs, viņš tuo uztvēra kā lielu apvainojumu. Tad nu viņš devās pie savas mātes. "Māt, pamāte mani tā apvainoja." Viņš raudāja. Māte teica: "Ko gan es varu darīt, manu dārgo zēn? Tavs tēvs pamāti mīl vairāk kā mani. Ko gan es varu līdzēt? "Nē, es vēlos sava tēva karaļvalsti. Saki man, kā lai to iegūstu!" Māte teica: "Manu dārgo zēn, ja Krišna, Dievs, tevi svētīs, tu vari to iegūt." "Kur ir Dievs?" Māte atbildēja: "Ak, esam dzirdējuši, ka Dievs ir mežā. Diženi viedie dodas uz turieni un Viņu satiek tur." Tā nu viņš devās uz mežu un veica skarbas askēzes līdz ieraudzīja Dievu. Bet, kad viņš ieraudzīja Dievu, Nārājanu, viņam vairs nerūpēja tēva karaļvalsts. Nekādu vairs rūpju. Viņš teica: "Mans dārgais Kungs, esmu pilnīgi apmierināts. Es nevēlos vairs savu karaļvalsti, sava tēva karaļvalsti." Viņš deva salidzinājumu, ka "es meklēju prastus oļus, bet ieguvu vērtīgus dārgakmeņus." Tas nozīmē, ka viņš bija vēl apmierinātāks. Kad patiesi saistāties ar Dievu, tad jūs kļūstat miljons reižu apmierinātāks kā baudot šo materiālo pasauli. Tāda ir Dieva apziņa. Tā ir jogas pilnība.