LV/Prabhupada 0675 - Bhakta ir Žēlatsības Okeāns. Viņš Vēlas Izplatīt Žēlastību
Lecture on BG 6.25-29 -- Los Angeles, February 18, 1969
Prabhupāda: Simtu piecdesmit sestā lapaspuse.
Višnudžana: "Pakāpeniski, soli pa solim, ar pilnu pārliecību ir jāiegrimst transā ar saprāta palīdzību, tā prāts jāvērš tikai uz Patību un nav jādomā ne par ko citu. (BG 6.25)."
Prabhupāda. Jā. Prātam jābūt vērstam uz patību. Mēs un Krišna esam patība. Tāpat kā jūs vēršat savu skatienu uz sauli, tad varat redzēt gan sauli, gan sevi. Dažreiz biezā tumsā mēs nevaram redzēt arī sevi. To jūs esat pieredzējuši. Es nevaru redzēt savu ķermeni lielā tumsā. Lai gan mans ķermenis ir tepat, es sevi redzēt nevaru. To jūs esat pieredzējuši. Ja jūs esat saules gaismā, tad jūs varat redzēt arī sauli kā sevi, vai ne tā? Tādēļ redzēt patību nozīmē vispirms jau reedzēt Vusaigstāko Patību. Visaugstākā Patība ir Krišna. Vēdās, Katja upanišadā ir teikts: nityo nityānāṁ cetanaś cetanānām (Katha Upanišada 2.2.13.). Visaugstākā Patība ir galvenais mūžīgais no visiem mūžīgajiem. Viņš ir galvenā dzīvā būtne no visām dzīvajām būtnēm. Tā šī Krišnas apziņa nozīmē koncentrēties uz patību. Tas pats piemērs. Ja vēršat savu prātu uz Krišnu, tad jūs vēršat savu prātu uz visu. Tas pats piemērs - ja rūpējaties par savu vēderu, tad varat parūpēties par visiem ķermeņa locekļiem. Ja jūsu vēderam tiek dots labs, barojošs ēdiens, vēderam nebūs problēmu, tad jums būs laba veselība. Ja jūs lejat ūdeni uz koka saknēm, tad jūs dabiskā kārtā rūpējaties par visiem zariem, lapām, ziediem, zariņiem, visu. Ja jūs rūpējaties par Krišnu, tad jūs darāt to labāko visiem pārējiem. Dabiskā kārtā. Šie zēni dodas uz kīrtanu. Tā kā viņi ir Krišnas apziņā, nevis sēž, neko nedarot, templī. Viņi dodas ārā, sludina šo filozofiju, lai citi no tās varētu gūt labumu. Cilvēks Krišnas apziņā nedrīkst sēdēt tāpat vien. Viņš domā, kādēļ tik laba dzīves filozofija būtu jāizplata. Tā ir viņa misija. Jogs var būt apmierināts savā paša nosvērtībā. Viņš sēž vientuļā vietā, praktizē jogu, paceļ sevi pārpasaulīgā dzīvē. Tās ir viņa paša rūpes. Bet bhakta nav apmerināts, tikai attīstoties pats, savās personīgajās interesēs. Mēs izrādām savu cieņu vaišnaviem:
- vāñchā-kalpatarubhyaś ca
- kṛpā-sindhubhya eva ca
- patitānāṁ pāvanebhyo
- vaiṣṇavebhyo namo namaḥ
Vaišnavs, bhakta, ir tas, kurš ir ļoti līdzjūtīgs pret šīm saistītajām dvēselēm. Kṛpā-sindhubhya eva ca. Kṛpā nozīmē žēlastība, bet sindhu nozīmē okeāns. Bhakta ir žēlastības okeāns. Viņš vēlas izplatīt žēlastību.
Tāpat kā Kungs Jēzus Kristus apzinājās Dievu, Krišnu, bet sevī nebija apmierināts. Ja viņš savu Dieva apziņu būtu attīstījis vienatnē, viņu nepiesistu krustā. Bet nē. Viņš vēlējās parūpēties arī par citiem, lai citi iegūtu Dieva, Krišnas, apziņu. Viņam aizliedza valdnieks - nedari to. Riskējot ar savu dzīvību, viņš to izdarīja. Tāda ir bhaktas daba. Tādēļ sludinātājs-bhakta ir pats dārgākais Kunga kalps. Tas teikts Bhagavad-gītā. Viņi dodas ārā, sludina, sastop pretiniekus. Dažkārt tos sakauj, dažkārt viņi piedzīvo vilšanos, dažkārt spēj pārliecināt, ir dažādi cilvēki. Nav tā, ka katrs bhakta ir pilnīgi sagatavots. Ir arī trīs veidu bhaktas. Bet šīs pūles, ka "es iešu un sludināšu Krišnas apziņu", ir labākā kalpošana Kungam. Jo viņi mēģina pacelt cilvēkus augstākā sevis apzināšanās līmenī. Tas, kurš redzējis, kurš ir pašapzināšanās transā, nevar nosēdēt mierīgi. Viņam jāiznāk ārā. Kā Rāmānudžāčārja. Viņš visiem atklāja mantru. Viņa garīgais skolotājs teica, ka šī mantra... Tāpat kā Mahāriši, kurš ieradās jūsu valstī. Viņš gribēja dot kādu slepenu mantru. Ja tai mantrai ir kāds spēks, kādēļ tā jātur slepenībā? Ja tai mantrai ir kaut kas, kādēļ to neizziņot publiski, lai visi varētu no tās gūt labumu? Tā ir īsta. Tā ir krāpšana, vai redzat? Šeit krāpšanas nav. Mēs sakām, ka šī mahā-mantra var jūs izglābt, tādēļ izplatām to visiem, ne (neskaidri). Par brīvu. Bet cilvēki ir tādi muļķi, ka nev gatavi to pieņemt. Viņi tiecas pēc šīs mantras, pēc Mahāriši. Maksājiet trīsdesmit piecus dolārus, saņemiet slepenu mantru, vai redzat? Cilvēki vēlas tikt apkrāpti. Un šeit, Harē Krišna mantra, šie cilvēki sludina bez maksas, izziņo to ielās, parkos, visur: "Uz priekšu, pieņemiet to." "Ak, tas nav labi." Tā ir maija, to sauc par ilūziju. Tā ir maijas burvestība. Un ja jūs kaut ko prasāt, ja blefojat, krāpjaties, ak, cilvēki sekos.
Sacha bole tomare lata juta jagat harai, dhana kali-yuga dukha lalge haspai (?). Tas ir hindu pants, ko sacerējis kāds bhakta, ka Kali juga ir tik nosodāma, ka, sakot patiesību, cilvēki ieradīsies ar nūjām jūs piekaut. Bet, ja tos apkrāpjat, blefojat, viņi apjuks, tas viņiem patiks. Ja es teikšu, ka esmu Dievs, cilvēki teiks: "Ak, šeit ir Svāmīdžī, Dievs." Viņi nejautās: "Kā jūs kļuvāt par Dievu? Kādas ir Dieva pazīmes? Vai jums piemīt visas pazīmes?" Neviens nejautās. Tas notiek, ja vien neesat nostiprinājies patībā, ja nesaprotas, kas ir īstais es, kamēr netiek saprasts, kas ir Visaugstākais Es. Joga nozīmē saprast sevis apzināšanās procesā. Tā ir joga. Turpini.