LV/Prabhupada 0732 - Es Nevaru Kalpot Gaisam Debesīs. Man Jākalpo Cilvēkam
Room Conversation with Yoga Student -- March 14, 1975, Iran
Prabhupāda: Kāda ir sufisma nozīme? Literāra?
Jogas students: Sufisms ir kas līdzīgs bhaktismam hindu izpratnē.
Prabhupāda: Bhakti nozīmē kalpošanu Kungam. Vai tas nozīmē to pašu?
Jogas students: Pilnīgi.
Prabhupāda: Ja Kungam jākalpo, tad Viņš ir persona, citādi nevartētu būt runas par kalpošanu.
Jogas students: Sufi atzīst Kunga personīgo izpausmi...
Prabhupāda: Ja būtne nav persona, kā gan iespējams viņa kalpot? Es nespēju kalpot gaisam debesīs. Man jākalpo cilvēkam. Mīlestība neeksistē debesīs vai gaisā. Tā ir starp cilvēkiem. Vīrietis vai sieviete - tam nav nozīmes. Citādi kur gan ir mīlestība? Ko mīlēt?
Jogas students: Sufi saskata mīlestību šajos veidolos... Piemēram Sufs Ibn' Arabi, caur skaistas sievietes seju...
Prabhupāda: Raugoties uz skaistas sievietes seju?
Jogas students: Jā.
Prabhupāda: To redz arī materiālisti.
Jogas students: Tas pilnīgi noteikti ir materiāli.
Prabhupāda: Tādēļ islāmā no formas atsakās, jo viss citādi nonāk līdz tam. Tiklīdz mēs domājam par veidolu, tiek domāts par materiālu formu, skaistas sievietes seju. Tā ir degradācija. Tādēļ ir stingri jāievēro nepieķeršanās materiālām formām. Tāds ir Vēdu uzskats. Apāni-pādaḥ javano grahītā: "Viņam nav kāju un roku." Tā ir formas noliegšana. Un tad Vēdas saka javano grahītā: "Viņš var pieņemt visu, kas Viņam tiek piedāvāts." Tas nozīmē, Viņš... Dievam nav materiāla veidola, bet Viņam ir forma - kā gan citādi Viņš spēj pieņemt? Kā Viņš spēj saprast manu mīlestību? Tādēļ sākotnēji islāmā forma netiek pieņemta. Tāds ir Vēdu apraksts, forma un bezveidīgums. Būt bez formas nozīmē bez materiāla veidola, un būt ar formu nozīmē garīgu veidolu tajā pašā laikā. Tāpat kā esmu es, jūs... Mēs... Es esmu ķermenī, bet es neesmu šis ķermenis. Šī forma nav es. Bet kā rodas ķermeņa veidols? Jo man ir veidols. Džemperim ir piedurkne, jo man ir roka. Džemperis klāj ķermeni. Ja man nav veidola, kā džemperim var būt piedurkne un biksēm staras? Bikses nav kājas. Īstās kājas tiek ietērptas biksēs. Līdzīgi šī forma nav manējā; tā ir kā bikses kājām un roka mētelim. Īstā forma ir iekšpusē, asmin dehe. Tā nav materiāla forma. Īstajā veidolā es, jūs spējat redzēt, nav pretstatu, ir gars. Bet viņi neredz. Tādēļ viņi saka "bezveidīgs". Ja tas ir bezveidīgs, kā rodas ārējais veidols? Kā tas var būt? Drēbnieks uzšuj mēteli, jo cilvēkam ir veidols. Mētelim ir garas piedurknes, jo cilvēkam, kam tas tiek gatavots, ir veidols. Kā gan var teikt, ka formas nav? Problēma rodas, ja redzam mēteļa formu, bet neredzam cilvēka veidolu. Tas ir acu trūkums - Dievs nav bezveidīgs. Dievs nav bezveidīgs.
Jogas students: Dievu redz svētajos. Dievs redzams svēto veidolos.
Prabhupāda: Huh? Tas ir kas cits. Tas ir otršķirīgi. Bet Dievam ir forma. Tāds ir secinājums. Bet mēs nevaram redzēt ar šībrīža acīm. Tas aprakstīts: ataḥ śrī-kṛṣṇa-nāmādi na bhaved grahyam indriyaiḥ (Brs 1.2.234.). Bet ar šiem trulajiem jutekļiem... Tas pats, tāpat kā es redzu jūs. Kā es jūs redzu? Jūsu ķermeni. Jūs redzat mani - manu ķermeni. Un kad ir ķermenis, bet nav dvēseles, ir vien matērijas gabals. Izmetiet to, neviens neiebildīs. Ja mirušu ķermeni jūs saspārdāt ar savām kājām un kurpēm, neviens neteiks: "Kāpēc jūs to darāt?" Bet kamēr vien tur mīt dvēsele, ja kādu tā saspārda, tūdaļ būs protests no visām pusēm: "Kāpēc jūs to darāt?" Civēkiem nav zināšanu par īsto veidolu. Tādēļ viņi saka "bezveidīgs".