LV/Prabhupada 0735 - Mēs Esam Tādi Muļķi, Ka Neticam Nākamajai Dzīvei
Lecture on SB 7.9.41 -- Mayapura, March 19, 1976
Ir tik daudz zēnu. Ka... Ja viņš saka: "Nē, nē, nē. Es nebūšu jauneklis. Es palikšu bērns." Tas nav iespējams. Viņam jāmaina ķermenis. Nav runas par to, ka viņam nepatīk mainīt savu ķermeni. Nē, viņam jāmaina. Līdzīgi šis ķermenis, kad tam pienāk gals, jūs varat teikt, ka "es neticu, ka būs cits ķermenis", bet ir - "jābūt". Tieši tāpat kā jauneklis var domāt: "Šis ķermenis ir ļoti ;abs, es baudu. Es nenovecošu." Nē, novecosiet. Tāds ir dabas likums. Jūs nevarat teikt. Līdzīgi pēc nāves, kad pienāks ķermeņa gals, jums būs cits ķermenis. Tathā dehāntara-prāptiḥ. Kas runā? Visaugstais Kungs, Visaugstā Personība, Viņš runā, Visaugsākā autoritāte. Ja jūs ar savu paša spriestspēju mēģināsiet saprast, kāds ir likums, šeit dots vienkāršs piemērs. Ir jūsu dzīvība. To jūs nevarat noliegt. Ir dzīvība. Šī dzīvība, ķermenis, nav jūsu rokās. Šobrīd, kamēr ir dzīvība, jūs lepojaties ar savām zināšanām. Jūs augstprātīgi noliedzat Dieva eksistenci. Jūs to savā muļķībā varat darīt. Bet pēc nāves jūs esat pilnīgā dabas varā. Tā ir. Jūs nevarat izvairīties. Kā muļķis jūs varat teikt: "Es neticu valdības likumiem. Darīšu, ko gribēšu." Bet apcietinājumā tam visam beigas. Pļauka un kurpes, tas arī viss. Mēs esam tādi muļķi, ka neticam nākamajai dzīvei. Tā ir vienkārši muļķība. Ir nākamā dzīve, īpaši, kad saka Krišna. Jūs varat teikt, "mēs tam neticam". Ticiet vai neticiet, tam nav nozīmes. Jūs esat dabas likumu pakļautībā. Prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ (BG 3.27). Kāraṇaṁ guṇa-saṅgo 'sya sad-asad-janma-yoniṣu (BG 13.22), Krišna teica. Kāpēc kādam ir labs stāvoklis? Kāpēc kāds atrodas... Viena dzīvā būtne ļoti labi ēd garšīgus ēdienus, bet cits dzīvnieks ēd mēslus? Tā nav nejaušība. Tā nav nejaušība. Karmaṇā daiva-netreṇa (ŠB 3.31.1). Tā kā būtne darbojusies atbilstoši, tai jāēd mēsli. Bet maija, iluzorā enerģija, ir tik gudra, ka tad, kad dzīvnieks ēd mēslus, viņš domā: "Esmu septītajās debesīs." To sauc par maiju. Bet, pat ēdot mēslus, viņš domā, ka bauda debešķīgu prieku. Ja vien viņu nepārklāk šī neziņa, viņš... Ja viņš atceras, ka "Savā iepriekšējā dzīvē es biju cilvēks. Es ēdu labus ēdienus. Nu man jāēd mēsli." To viņš nevar pagarināt. To sauc prakṣepātmika-śakti-māyā. Mēs aizmirstam. Aizmirstība.