LV/Prabhupada 0759 - Govis Zina, ka „Šie Cilvēki Mani Nenogalinās”. Tās Nebaidās

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Govis Zina, ka „Šie Cilvēki Mani Nenogalinās”. Tās Nebaidās
- Prabhupāda 0759


750522 - Lecture SB 06.01.01-2 - Melbourne

Cūkai patīk ēst mēslus. Tas nozīmē, ka tā var pieņemt jebkādu ēdienu, pat mēslus. Tāda ir cūkas dzīve. Un cilvēka dzīve? Nē, nē. Ko jums pieņemt? Jums jāēd labi augļi, ziedi, graudaugi, dārzeņi, jāgatavo un jāēd piena produkti. Dievs jums to visu devis. Kāpēc ēst mēslus? Tāda ir cilvēka apziņa. Kad pieejams labāks ēdiens, man jāēd tas, pilns vitamīniem garšīgs, enerģiju dodošs. Kāpēc man būtu jāēd kas tāda? Nē. Tas ir cilvēka saprāts. Tādēļ mūsu programma domāta, lai piedāvātu Krišnam labāko ēdienu. Krišna saka: "Dodiet Man šo ēdienu." Kāds tas ir? Patraṁ puṣpaṁ phalaṁ toyaṁ yo me bhaktyā prayacchati, tad aham aṣnāmi (BG 9.26). Ja uzaicināt viesi, jums jājautā: "Mans dārgais draugs, ko gan es varu jums piedāvāt, ko jūs vēlētos ēst?" Ja viņš saka: "Dod man šo, es būšu ļoti priecīgs", jūsu pienākums ir to dot. Līdzīgā veidā cilvēki var jautāt: "Kāpēc es nevaru Krišnam piedāvāt gaļu?" Nē, Krišna to nesaka. Viņš to nevēlas. Krišna Bhagavadgītā piemin, ko Viņam dot. Patraṁ puṣpaṁ phalaṁ toyaṁ yo me bhaktyā prayacchati (BG 9.26): "Dodiet Man dārzeņus, augļus, graudaugus, pienu, labu ūdeni, labus ziedus, labus tulasī." Tad aham aṣnāmi: "Es ēdu to." Krišna jeb Dievs var ēst visu, jo Viņš ir visvarenais Dievs. Bet Viņš prasa bhaktām dot Viņam šīs lietas. Mums tās jāpiedāvā Krišnam un jāsagatavo dažādi ēdieni. Tas ir mūsu saprāts. Jūs varat dažādot. Piemēram, no piena. Jūs varat sagatavot piecdesmit dažādus piena ēsienus - vismaz. Tik daudz dažādību. Jaunvrindāvanā mēs audzējam govis. Tas ir piemērs. Un govs dod pienu, divreiz vairāk kā pie citiem lauksaimniekiem. Kāpēc? Jo govs zina, ka "šie cilvēki mani nenogalinās". Viņas nedzīvo raizēs. Pieņemsim, jūs kaut ko darāt, un, ja jūs zināt, ka pēc septiņām dienām mani nogalinās, vai varat ļoti labi strādāt? Nē. Līdzīgi givis Rietumvalstīs zina, ka "šie cilvēki mani ēdina ar labiem graudiem un zāli, bet galu galā viņi mani nogalinās." Viņas nav laimīgas. Bet, ja viņas ir pārliecinātas, ka netiks nogalinātas, tad viņas dubultos piena daudzumu. Tas teikts šāstrās. Mahārādža Judištira laikā govju tesmeņi bija tik pilni ar pienu, ka pilēja ganībās, visas ganības bija mitras no piena. Zeme bija mitra no piena, ne no ūdens. Tāds bija stāvoklis. Tādēļ govs ir tik svarīga, ka varam iegūt labu ēdienu, pienu. Piens vajadzīgs katru rītu. Kāds gan tur taisnīgums, ja pēc piena iegūšanas dzīvnieku nogalina? Vai tas ir teisnīgi? Tas ir ļoti grēcīgi, un mums par to būs jācieš. Tas teikts šāstrās"Ja šādi grēkojat, jūs dosieties uz tāda veida elli." Desmitajā dziedājumā ir apraksts.