LV/Prabhupada 0801 - Tehnoloģijas Nav Brāhmana, Kšatrija vai Vaišjas Darbības lauks
Lecture on SB 1.7.16 -- Vrndavana, September 14, 1976
Šeit brahma-bandhu... Ašvathāma bija dzimis brāhmana, Dronāčārjas ģimenē. Bet viņš nogalināja piecus Draupadī dēlus ļoti neģēlīgi, kad tie gulēja. Ko tad teikt par brāhmanu, viņš ir zemāks par kšatriju. Jo arī kšatrijs nenogalina nevienu miegā. Kšatrijs izaicina, piedāvā ieroci, cīnās, tad viens no viņiem tiek nogalināts. Tas ir... šeit tas ir brahma-bandhoḥ ātatāyinaḥ. Ātatāyinaḥ, agresors. Ikviens, kurš nolaupa cita sievu, ir agresors. Tas, kurš aizdedzina jūsu māju, ir agresors. Tas, kurš ierodas jūs nogalināt ar ieroci, ir agresors. Tādā veidā sastādīts agresijas saraksts. Agresoru var nogalināt nekavējoties. Ja kāds ir agresors, viņa nogalināšanā nav grēka. Ienaidnieks, kurš aizdedzina māju, indē, pēkšņi uzbrūk ar nāvējošu ieroci, izšķēdrē bagātību, piesavinās zemi vai atņem sievu, tiek saukts par agresoru. Viss... Tās ir Vēdu zināšanas. Visam ir definīcija.
Šis Ašvathama bija agresors. Tādēļ Ardžuna izlēma viņu nogalināt. Lai gan dzimis brāhmana ģimenē... Dabiski cilvēks, kurš dzimis brāhmana ģimenē, pēc kvalifikācijas var kļūt par brāhmanu. Tāda bija apmācība. Brahmačārī... Galvenokārt brāhmana un kšatrija dēli, īpaši šajās divās kārtās līdz pat vaišjam bija apmācīti kā brahmačārī. Šūdras par to neinteresējās. Durvis atvērtas visiem, bet zemākās kārtas, izņemot brāhmanu, kšatriju, nebina ieinteresētas kļūt par brahmačārī, vai arī viņu vecāki nebija ieinteresēti. Tāpat kā mēs grasāmies atvērt brahmačārī skolu, āšramu, bet es šaubos, vai mums būs daudzi bērni. Jo šajā laikmetā cilvēki vēlas kļūt par šūdrām. Neviens nevēlas kļūt par brāhmanu. Tehnoloģija. Tehnoloģija nozīmē šūdra. Tehnoloģija nav brāhmana, kšatrija vai vaišjas darbs. Nē. Tā pat kā kalējs, zeltkalis, namdaris, rokdarbdiens. Tās ir tehnoloģijas. Tās domātas šūdrām. Brāhmani apmācāmi patiesīgumā, jutekļu savaldīšanā, vienkāršībā, iecietībā. Tā. Kšatriji - kā kļūt spēcīgiem, izturīgiem, drosmīgiem, neizvairīties no izaicinājuma, neizvairīties no cīņas, tiem jāpieder zemei, tā jāpārvalda, īśvara-bhāvaś ca, un labdarība. Tādas ir kšatrija īpašības. Labdarību piekopj kšatriji. Ir pat piemēri, ka muhamedāņu valdnieki šajā valstī arī nodarbojās ar labdarību un apsaimniekoja zemi, temļus Vrindāvanā. Ir daudzi piemēri. Arangazebs iedeva kādu zemes gabalu, Džahangirs arī. Vēl ir viens templis, ko uzbūvēja Džahangirs, otrā Jamunas pusē ir ciemats Džahangir-pūra. Ciematu atdeva brāhmeniem tempļa uzturēšanas nolūkos. Labdarība ir kšatrija nodarbošanās, arī jagju veikšana, labdarības došana, valdīšana, neizvairīšanās no cīņas, izaicinājuma, viņi ir ļoti spēcīgi, izturīgi - tādas ir kšatrija īpašības. Un Vaišjas īpašības- lauksaimniecība. Kṛṣi. Kṛṣi-gorakṣya, un govju aizsardzība. Kṛṣi-gorakṣya-vāṇijyam. Ja ir pārpalikumi, tad vāṇijya, tirdzniecība. Citādi par tirdzniecību nevar būt ne runas. Un vaišja... Šūdra, paricaryātmakam (BG 18.44) strādāt par maksu. Tas ir kalējs, zeltkalis, audējs. Izmantojiet viņu pakalpojumus, samaksājiet kaut ko, uzturiet viņu. Tas ir šūdra. Šāstrās ir teikts, kalau śūdra-sambhavaḥ. Kali-jugā gandrīz visi ir šūdras. Jūs redzēsiet, ka viņi ieinteresēti pieņemt kādu kalpošanu. Ikviens dzimis brāhmanu ģimenē, pieņem kādu labu darbu. Tāda ir šūdrams mentalitāte. Tas nav brāhmana darbs. Brāhmans nepieņems neviena kalpošanu, ne kšatriji, ne arī vaišjas. Tikai šūdras.