LV/Prabhupada 0800 - Karls Markss. Viņš Domā, kā Apmierināt Strādnieku Jutekļus
730906 - Lecture SB 05.05.01-8 - Stockholm
Prabhupāda: Karls Markss. Viņš domā, kā apmierināt strādnieku, darbinieku jutekļus. Tāda ir viņa filozofija. Vai tā?
Bhaktas: Jā.
Prabhupāda: Viņš domā, ka kapitālisti apmierina tikai savus jutekļus, kāpēc ne strādnieki, kuri patiešām strādā? Tāda ir viņa filozofija. Galvenais jautājums ir jutekļu apmierināšana. Vienkārši mēģiniet saprast. Visa pasaule aizņemta ar dažādiem apzīmējumiem, bet galvenais jautājums ir jutekļu apmierināšana. Tas arī viss. Vai kādam šeit kaut kas iebilstams? Bet te Rišabhadēva saka: nṛloke kaṣṭān kāmān arhate, na arhate. Na ayam deho deha-bhājāṁ nṛloke kaṣṭān kāmān arhate viḍ-bhujāṁ ye (ŠB 5.5.1.) Tāda veida smags darbs paveicams arī suņiem un cūkām. Vai tas nozīmē, ka mums šajā cilvēka formā jāstrādā kā suņiem un cūkām? Patiesībā viņi tā dara. Ne vairāk. Suņi un cūkas visu diennakti aizņemtu ar vienu un to pašu: kā ēst, kā gulēt, kā kopoties un kā aizsargāties. Arī cilvēks strādā tādēļ, tikai zem citāda apzīmējuma. Nacionālisms, sociālisms, tāds un šāds "isms", bet darbība sunim un cūkai, arī cilvēku sabiedrībai, tā teikt, civilizētai, ir tāda pati. Rišabhadēva saka, ka suņi un cūkas strādā tik smagi jutekļu apmierināšanas dēļ, bet šis cilvēka ķermenis nav domāts kam tādam. Tas domāts kam citam. Mūsdienu civilizācija to nezina. Mūsdienu cilvēku sabiedrība to nezina. Viņi vienkārši domā, ka "jā, suns guļ uz ielas. Mums jābūt labām ēkām, dzīvokļiem, labām gultām. Tāda ir civilizācijas attīstība. Citādi tas ir primitīvi. Ja mēs paliekam tajā pašā līmenī, guļam, kur pagadās, bez mēbelēm, bes..." Bet galu galā runa ir par gulēšanu, neko vairāk. Līdzīgi jūs arī ēdat un kopojaties. Tad var rasties jautājums, kam domāta cilvēka dzīve. Atbilde ir tapo divyaṁ putrakā yena sattvaṁ śuddhyed (ŠB 5.5.1.) Cilvēka dzīve domāta tapasjai. Tapasja nozīmē askēze. Noliegt kaut ko. Suņi un kaķi ir apmierināti - ēdot vairāk, domā, ka bauda. Mūsdienās arī cilvēki. Viņi lieto uzkodas, dzērienus. Mēs to redzam lidmašīnās. Pirms ēšanas viņi piedāvā vīnu, uzskurina apetīti, tad ēd milzīgu daudzumu. Vai esat to pamanījuši?
Bhakta: Jā
Prabhupāda: tā viņi bauda. Bet Rišabhadēva un šāstras saka, "nē, nē. Jums nemaz nevajag ēst. Tāda ir jūsu pilnība." Tikai paskat. Šie dzīvniekveida cilvēki ēd tik daudz, bauda, bet to visu vajadzētu samazināt līdz pamatvajadzībām, ne vairāk. Vai viņi ir tam gatavi? Nē. Tas ir ļoti grūti. Bet tāds ir mēŗkis. Tādēļ jūs redzēsiet, ka garīgi attīstītie... Kā Ragunātha Dāsa Gosvāmī. Ragunātha Dāsa Gosvāmī bija bagātas ģimenes dēls. Viņa tēvs un onkulis bija bagātnieki... Pirms pieciem simtiem gadu ikgada ienākumi bija divpadsmit lakhas. Tā viena vienība, simttūkstoš rūpiju... Es šobrīd domāju, ka vērtība palielinājusies simttūkstoš reižu.