LV/Prabhupada 0816 - This Body is a Machine, but We Are Accepting Machine as Myself



751015 - Lecture SB 01.07.05-6 - Johannesburg

yayā sammohito jīva
ātmānaṁ tri-guṇātmakam
paro 'pi manute 'narthaṁ
tat-kṛtaṁ cābhipadyate
(ŠB 1.7.5)

Mūsu šībrīža stāvoklis ir, ka sammohita, apmulsums, maijas radīts apjukums. Mēs esam mūžīga Dieva daļiņa, bet tā kā mūs savaldzinājusi materiālā enerģija jeb Dieva ārējā enerģija, mēs esam sevi aizmirsuši, nu esam sapinušies. Mēs nu esam aizmirsuši savas dzīves mērķi. Na te viduḥ svārtha-gatiṁ hi viṣṇuṁ durāśayā ye bahir-artha-māninaḥ (ŠB 7.5.31). Saistītā dvēsele nozīmē dzīvo būtni, garīgo dvēseli, ko saistījusi materiālā daba. Materiālās dabas likumi norāda, ka saskaņā ar jūsu tieksmi jums jāpieņem noteikta veida ķermenis. Mēs tiecamies. Un Krišna ir tik laipns, ka dos jums iespējas: "Labi." Tāpat kā tīģeris vēlas dzert asinis. Vai jebkurš cilvēks, kurš vēlas ko tādu, iegūs iespēju saņemt tīģera ķermeni. Ja cilvēks nešķiro, ko ēd, pārtiek no visa, kas vien pieejams, tad viņam tiks dota iespēja kļūt par cūku, kura var ēst pat mēslus.

Tas ļoti skaidri tekts Bhagavad-gītā:

īśvaraḥ sarva-bhūtānāṁ
hṛd-deśe 'rjuna tiṣṭhati
bhrāmayan sarva-bhūtāni
yantrārūḍhāni māyayā
(BG 18.61)

Tas ir ļoti svarīgi. Yantrārūḍhāni māyayā. Mēs pārvietojamies mašīnā. Šis ķermenis ir mašīna, bet mēs mašīnu pieņemam kā sevi pašu. To sauc sammohita, "apjukums". Ja braucat mašīnā un domājat, "es esmu mašīna", tā ir muļķība. Līdzīgā veidā man ir šī jantra, mašīna, ķermenis. Tā pārvietojas, jo es esmu tur, es to vadu, Krišna dod man saprātu, lai es spētu vadīt. Bet ja es sevi uzskatu par ķermeni kā muļķis, kurš vada mašīnu un domā, ka ir mašīna, viņš tiešām ir nejēga - to sauc sammohita. Yayā sammohito jīva. Tādēļ piemērs, ko minēju vakar..., pagājušo nakti, ka mēs neredzam vadītāju, kad vadītājs aiziet, mašīna nekustas, tad mēs varam saprast: "Ak, vadītājs, mans tēvs vai dēls, ir aizgājis." Mēs dažreiz raudam - "Mans tēvs ir aizgājis" vai "Mans dēls ir nomiris" -, bet tā kā mēs esam sammohita, mēs patiesībā nekad neredzējām tēvu un dēlu. Mēs pieņēmām, ka šis apģērbtais ķermenis ir tēvs un dēls. To sauc par sammohitu, apmulsumu.

Yayā sammohito jīva ātmānam: the spirit soul, ātmānaṁ tri-guṇātmakam... Šis ķermenis ir tri-guṇātmakam. Ķermeni veido saskaņā ar trim materiālās dabas īpašībām: kāraṇaṁ guṇa-saṅgo 'sya (BG 13.22). Viss ļoti skaidri aprakstīts Bhagavad-gītā. Tā ir tālāka attīstība. Bhagavad-gīta. Ja saprotat Bhagavad-gītu, ja patiesi uzticat sevi Krišnam... Pēdējais Krišnas teikums ir sarva-dharmān parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ vraja (BG 18.66). Ja jūs patiesi saprotat Bhagavad-gītu, tāds būs rezultāts. Un Šrīmad-Bhāgavatam teikts, tyaktvā sva-dharmaṁ caraṇāmbujaṁ hareḥ (ŠB 1.5.17). Sva-dharma. Krišna saka, sarva-dharmān parityajya. Tas nozīmē, ka ikviens no mums... Dharma nozīmē noteiktais pienākums. Tā ir dharma, raksturiezīmes. Krišna pavēl, sarva-dharmān parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ vraja (BG 18.66). Ja to pieņeņam pat kā sentimentu... Tas apstirpināts Šrīmad Bhāgavatam. Tyaktvā sva-dharmaṁ caraṇāmbujaṁ hareḥ patet tato yadi, bhajann apakvo 'tha. Nārada Muni saka, ka "ja kāds pat aiz sentimenta - 'Labi, Krišna saka sarva-dharmān parityajya. Pārtrauksim darbību, pieņemsim Krišnas apziņu'- pat ja kāds to pieņem aiz sentimenta, pilnībā nesaprotot, arī viņš ir veiksmīgs." Arī viņš ir veiksminieks, ko pieņem patiesību. Tādēļ Nārada Muni saka, ka "pat pieņemot aiz sentimenta un vēlāk," bhajann apakvo 'tha, "viņa veiktā garīgā kalpošana nav nobriedusi, un viņš pagrimst, tad," Nārada Muni saka, yatra kva vābhadram abhūd amuṣya kim, "ko gan tāds cilvēks zaudē? No otras puses cits cilvēks, kurš to nav pieņēmis - viņš regulāri pilda savus pienāku..., materiālos pienākumus - ko viņš no tā iegūst?" Tāds ir viedoklis. "Ja Krišnas apziņu pieņem pat aiz sentimenta un pēc tam krīt, zaudējuma nav. Un ja mēs esam ļoti uzticīgi pret saviem materiālajiem pienākumiem," tad Nārada Muni saka, "ko mēs no tā iegūstam?" Tas ir ļoti svarīgi.