LV/Prabhupada 0815 - Dievs ir Liecinieks un Viņš Dod Rezultātu
751013 - Lecture BG 13.01-3 - Durban
Dievs dzīvo sirds dzīles, un dzīvā būtne arī dzīvo sirds dzīlēs. Viņi dzīvo kā divi putni, kas sēž uz koka zara. Tāds ir Vēdu apgalvojums. Šie divi putn sēž uz viena koka zara. Viens putns ēd koka augļus, otrs putns to vienkārši vēro. Tāds ir Vēdu apgalvojums. Tie, kas ēd, esam mēs, dzīvās būtnes. Mēs strādājot ēdam augļus, un rezultātā mēs baudām. Bet Dievs, Virsdvēsele, Neinteresējas par koka augļu ēšanu. Viņš pr pašapmierināts. Viņš vienkārši vēro, kā strādājat jūs. Tā kā mēs strādājam ar šo ķermeni un Dievs atrodas tajā pašā sirdī, Dievs ir tur, mēs, individuālās dvēseles, arī esam tur.
Kāpēc Viņš ir tur? Jo Viņš ir draugs. Suhṛdaṁ sarva-bhūtānām (BG 5.29). Vēdās teikts, divi draudzīgi putni. Dievs ir patiesais draugs, labvēlis, draugs, suhṛdam. Viņš vienkārši mēģina pievērst mūsu uzmanību. Kamēr nepievēršam, mainām dažādus ķermeņus, Dieva arī dodas ar mums - Viņš ir tik draudzīgs - tikai, lai ieteiktu viņam noteiktā laikā: "Kāpēc tu maini ķermeņus vienu pēc otra? Kāpēc nenāc pie Manis un mierīgi nedzīvo svētlaimīgu dzīvi?" Tāda ir Dieva misija. Yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati, tadātmānaṁ sṛjāmy aham (BG 4.7).
Dievs ir tik labs mūsu draugs. Viņš vienmēr vēro. Dievs dod mūsu vēlmēm iespējas: "Labu, vēlies baudīt tā? Pieņem šo ķermeni un baudi." Patiesībā jūs nebaudāt. Kad varam ēst visu, bez izņēmuma kā cūkas un kuiļi. Dievs saka: "Labi, pieņem cūkas, kuiļa ķermeni, tad vari ēst pat mēslus. Es dodu tev iespējas." Tā kā mēs vēlamies, Dievs dod mums baudām paredzētu ķermeni.
- īśvaraḥ sarva-bhūtānāṁ
- hṛd-deśe 'rjuna tiṣṭhati
- bhrāmayan sarva-bhūtāni
- yantrārūḍhāni māyayā
- (BG 18.61)
Viņš materiālajai dabai pavēl, ka "šī individuālā dvēsele vēlas noteiktu ķermeni šādām baudām, tādēļ dod viņam." Materiālā daba tūdaļ atbild ar gatavu ķermeni. Yaṁ yaṁ vāpi smaran loke tyajaty ante... (BG 8.6). Tātad nāves brīdī pēc mūsu vēlmēm... Mans prāts pārņemts ar noteikta veida vēlmi, tūdaļ ir gatavs ķermenis. Daiva-netreṇa, ar augstāku likumu, dzīvā būtne ienāk noteiktas mātes klēpī, attīsta noteiktu ķermeni. Tad viņš piedzimst, cieš vai bauda. Tas notiek. Bhūtvā bhūtvā pralīyate (BG 8.19).
Dievs ir liecinieks. Viņš vienmēr ir ar mums. Lai arī ko mēs vēlētos, ko darītu, Viņš ir liecinieks un dod rezultātus. Tādēļ Krišna saka, kṣetra-jñaṁ cāpi māṁ viddhi (BG 13.3): "Arī es esmu šī ķermeņa iemītnieks. Bet kāda starp mums ir atšķirība? Tu zini tikai savu ķermeni, es zinu visu ķermeņus. Tāda ir atšķirība." Kṣetra-jñaṁ cāpi māṁ viddhi sarva-kṣetreṣu. Dievs zina, kādas ir mazas skudras vēlmes un darbības, Viņš zina, kādas ir Kunga Brahmas darbības, Viņš ir varenākā būtne Visumā un arī pati mazākā. Visur ir Dievs. Ir teikts, īśvaraḥ sarva-bhūtānāṁ hṛd-deśe 'rjuna tiṣṭhati (BG 18.61): Viņš atrodas ikviena sirdī. Tas nenozīmē, ka Viņš dzīvo brāhmana sirdī, bet nevis skudras sirdī. Visu sirdīs.