LV/Prabhupada 0839 - Mēs Esam Šķīsti Bērni, Mūs Jāapmāca Bhagāvata-dharmā
751203 - Lecture SB 07.06.02 - Vrndavana
Prabhupada: tātad ir vienotības jautājums. Šī vienotība ir neīsta.. Ir jābūt atšķirīgai eksistencei. Tad ir apmierinājums. Draugs mīl savu draugu, cits draugs apmainās ar mīlestību. Tas ir apmierinājuma, nevis "tu esi mans draugs, es esmu tavs draugs. Saplūdīsim." Tas nav iespējams, tas nerada apmierinājumu. Tādēļ mājāvādī, lai kļūtu vieni ar Augstāko, viņi nezina, kas īsti ir apmierinājuma. Viņi mākslīgi mēģina saplūst. Tas nav apmierinājuma. Ye 'nye 'ravindākṣa vimukta-māninas tvayy asta-bhāvād aviśuddha-buddhayaḥ (ŠB 10.2.32). Mājāvādī domā, ka "nu esmu Apzināmies Brahmanu. Es esmu Brahmans, garīga dvēsele. Esmu kļuvis viens ar garīgo dvēseli, tiklīdz ķermenim pienācis gals." Gatākāśa potakāśa, tiek teikts. Bet tas nedod īstu apmierinājumu. Ye 'nye 'ravindākṣa vimukta-māninaḥ. Viņi domā, ka "nu es esmu atbrīvots. Esmu viens ar Augstāko." Bet patiesībā tā ir viņa mākslīgā domāšana. Ye 'nye 'ravindākṣa vimukta-māninas tvayy asta-bhāvād aviśuddha-buddhayaḥ. Jo viņam nav pareizās informācijas, kā pilnībā tikt apmierinātam, Tādēļ viņi ir aviśuddha-buddhayaḥ. Viņu saprāts vēl nav tīrs. Tas ir piesārņots, atkal materiāls. Āruhya kṛcchreṇa paraṁ padaṁtataḥpatanty adho anādṛta-yuṣmad-aṅghrayaḥ (ŠB 10.2.32).
Tādēļ jūs sastapsies mājāvādī sanjāsī atkal ierodas, lai cilvēcei kalpotu, lai kalpotu dzīvniekiem, tam, valstij, sabiedrībai. Tā ir mājāvāda. Aviśuddha-buddhayaḥ. Viņš nevarēja palikt augstajā amatā kā kalpotājs un apkalpotais. Visaugstākā Kungs ir apkalpotais, mēs esam Kali. Tā kā mēs nevarējām iegūt šo stāvokli, tādēļ... Mana pozīcija ir kalpa stāvoklis. Man nepatika kalpot Krišnam. Es vēlējos būt ar Viņu viens. Tādēļ mans stāvoklis nav skaidrs. Tādēļ, tā vietā, lai kalpotu Krišnam, es atgriezīs, lai kalpotu cilvēcei, Kopienai, tautai, un tā tālāk. Kalpošanu nevar noraidīt. Bet aviśuddha-buddhaya, nepareizā apmācībā, tomēr viņš netīrā prāta stāvoklī, tā vietā, lai kalpotu Krišnam, viņš alkst pēc kalpošanas visam citam, bet esot nirākāra, nirviśeṣa, bez Krišnas, kam viņš kalpos? Kalpošanas gars, kā tas tiks izmantots? Tādēļ vīni atkal atgriežas - valstī, sabiedrībā... Kad tie padevušies, brahma satyaṁ jagan mithyā: "Tas viss ir mithyā." Bet viņi nezina, ka patiesībā kalpot ir ļoti svētlaimīga dzīve. To viņi nezina. Āruhya kṛcchreṇa paraṁ padaṁ tataḥ patanty adhaḥ (ŠB 10.2.32). Tādēļ viņi krīt, atkal materiālās darbībās.
Tas viss notiks, ja nav skaidrs dzīves jēdziens. Tāds ir Prahlāda Maharadža. Tādēļ skaidrs dzīves jēdziens, kā kalpot Dievam, Krišnam, to sauc par bhāgavata-dharmu. Tas ir jāmāca bērniem. Citādi, kad viņš darbojas tik daudzos muļķīgos kalpošanas procesos, tas būs ļoti grūti. Grūti, lai no šīs aplamas nodarbes atkal nostiprinātu viņu kalpošanā Krišnam. Kad mēs esam bērni-mēs esam šķīsti- mūs jāapmāca bhāgavata-dharmā. Tāds ir temats, ko apspriež Prahlāda Mahārādžs. Kaumāra ācaret prājño dharmān bhāgavatān Iha durlabhaṁ mānuṣa (ŠB 7.6.1). Mēs kalpojam. Putni kalpo. Viņiem ir bērni, putneļi. Viņi uzlasa barību, strādā ļoti smagi, ieliek to knābīti, Un mazie bērneļi čiepst: "Jāmin, jāmin, dod man, dod man," un ēd ēdienu. Tur ir kalpošana. Tā ir kalpošana. Nedomjāiet, ka kāds ir bez kalpošanas. Visi kalpo... Cilvēks smagi strādā dienu un nakti. Kāpēc? Lai kalpotu ģimenei, bērniem, sievai. Kalpošana notiek, bet viņš nezina, kur kalpot. Tādēļ Krišna ir teicis, sarva-dharmān parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ (BG 18.66): "Kalpojiet Man. Jūs būsiet laimīgi." Tāda ir šī filozofija, bhāgavata-dharma.
Liels jums paldies.
Bhaktas: Džaja Šrīla Prabhupāda.