LV/Prabhupada 0887 - Vēda Nozīmē Zināšanas, bet Ānta Nozīmē Pēdējā Pakāpe jeb Beigas



750522 - Lecture SB 06.01.01-2 - Melbourne

Mēs esam pakļauti dabas likumiem. Jūs nevarat teikt, ka esat neatkarīgi. Dabas likumi ir ļoti stingri. Prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ (BG 3.27). Dabas likums... Tāpat kā uguns. Ja pieskaraties ugunij, tā dedzinās. Pat nevainīgs bērns, pieskaroties ugunij, apdedzināsies. Nav izņēmumu. Jūs nevarat teikt, ka "Bērns ir nevainīgs. Viņš nezina, kas notikts, pieskaroties ugunij, tādēļ viņam nevajag kaitēt." Nē. Nezināšana nav attaisnojums. Īpaši... Tādi ir valsts likumi. Jūs nevarat teikt... Pieņemsim, jūs esat pastrādājis kādu noziegumu. Ja lūgsieties: "Mans kungs, es nezināju... kad tiku pastrādājis ko tādu, man bija jāizcieš cietumsods. Tādēļ atvainojiet," nē, tas nebūs attaisnojums. Zināt likumu vai ne, ja darbojaties šādi, jums jācieš. Tā tas notiek. Mēs neticam nākamajai dzīvei, lai izvairītos no sekām.

Bet tas mūs neattaisnos. Mums jāpieņem cits ķermenis. Citādi kā gan var būt tik daudz dažādu ķermeņu? Kāds ir izskaidrojums? Kāpēc dažādi ķermeņu veidi, ķermeņu uzbūves? Tāds ir dabas likums. Tādēļ šī cilvēka dzīves forma jāizmanto pareizi, ne vienkārši jutekļu baudai kā kaķi un suņi. Tā nav ļoti atbildīga dzīve. Atbildīga dzīve ir: "Man ir šī attīstītā dzīves forma, attīstītāka kā kaķiem un suņiem, man ir lielāks saprāts kā kaķiem un suņiem. Ja es vienkārši to lietoju četrām ķermeniskajām vajadzībām..." Četras ķermeniskās dzīves vajadzības nozīmē ēšanu. Kaķi, suņi, cilvēki vai Augstākās Tiesas tiesneši, vai kāds cits - tiem visiem jāēd. Viņiem jāguļ, jābūt pajumtei. Tas ir... Kaķi un suņi var gulēt bez dzīvokļa, bet gulēšana ir vajadzīga. Tas ir fakts. Ēšana vajadzīga. Arī sekss. Arī aizsargāšanās. Bet tas viss ir parasts kaķiem, suņiem un cilvēkiem.

Kāda ir īpašā cilvēka pazīme? Cilvēks spēj spriest, ka "man ir šis labais amerikāņa, austrālieša vai indieša ķermenis. Ko es darīšu tālāk? Kāds būs nākamais ķermenis?" Tā tiek izmantots cilvēka saprāts. Kaķis un suns tā domāt nespēj. Tādēļ mūsu darbs būtu: "Nu pēc dabas likuma esmu ieguvis šādu veidolu evolūcijas attīstības ceļā. Nu man ir labs saprāts. Kā lai es to izmantoju?"

Pareizs pielietojums norādīts Vēdāntas filozofijā. Vēdāntas filozofija, iespējams, esat dzirdējuši šādu vārdu. Vēda nozīmē zināšanas, ānta nozīmē pēdējā pakāpe, gals. Visam ir kādas beigas. Jūs esat izglītoti, jūs mācāties. Kā tas beigsies? To sauc Vēdānta, augstākais punkts. Vēdānta filozofija saka... Tā ir Vēdānta filozofija, augstākās zināšanas. Augstākās zināšanas izskaidrotas Bhagavad-gītā, kādas ir augstākās zināšanas. Vedaiś ca sarvair aham eva vedyam (BG 15.15).

Jūs mācāties. "Augstākais zināšanu mērķis," Krišna saka, "esmu Es." Vedaiś ca sarvair aham eva vedyam. Visas zināšanas domātas Dieva izpratnei. Tāds ir zināšanu augstākais punkts. Ar attīstības zināšanu palīdzību jūs progresējat, bet ja nesaprotat, kas ir Dievs, tad jūsu zināšanas ir nepilnīgas. Tās sauc par Vēdāntu. Athāto brahma jijñāsā. Cilvēka dzīve, labas ērtības, saprāts... Tāpat kā Austrālija bija neattīstīta. Kopš šeit oeradās Eiropieši, nu tā ir ļoti attīstīta, pilna resursiem, jo ir izmantots saprāts. Līdzīgi, Amerikā, daudz kur citur. Šis saprāts ir jāizmanto. Bet, ja mēs vienkārši izmantojam šo saprātu tam pašam mērķim kā kaķi vai suņu, tad tā nav pareiza pielietošana. Pareiza pielietošana ir Vēdānta. Athāto brahma jijñāsā: "Nu jums jājautā par Brahmanu, Absolūtu." Tas ir saprāts.