LV/Prabhupada 0893 - Tāds ir Katra Iekšējais Nolūks. Neviens Nevēlas Strādāt
730417 - Lecture SB 01.08.25 - Los Angeles
Bhakta: Tulkojums: "Es vēlos, lai visas šīs likstas mēs piedzīvotu atkal un atkal, lai mēs varētu tevi redzēt atkal un atkal, jo redzēt Tevi nozīmē neredzēt vairs atkārtotas dzimšanas un nāves.
Prabhupāda: Tas ir ļoti interesants pants, ka vipada, likstas, briesmas ir ļoti labas, ja tās atgādina man par Krišnu. Tas ir ļoti labi. Tat te 'nukampāṁ su-samīkṣamāṇo bhuñjāna evātma-kṛtaṁ vipākam (ŠB 10.14.8). Bhakta, kā viņš nonāk bīstamā stāvoklī? Briesmām ir jābūt. Briesmas... Jo šī materiālā pasaule ir briesmu pilna. Šie muļķi to nezina. Viņi mēģina izvairīties no briesmās. Tās ir pūles izdzīvot. Visi mēģina kļūt laimīgi un izvairīties no briesmām. Tās ir materiālas darbības. Ātyantika-sukham. Ātyantika-sukham. Augstākā laime. Cilvēks strādā un domā: "Tagad smagi strādāšu, lai man būsu līdzsvars, kad kļūšu vecs, es baudīšu dzīvi nestrādājot." Tāds ir katra iekšējais nolūks. Neviens nevēlas strādāt. Tiklīdz tiek saņemta samaksa, viņš vēlas aiziet no darba un kļūt laimīgs. Bet tas nav iespējams. Tā jūs laimīgi nebūsiet.
Šeit ir teikts: apunar bhava-darśanam (ŠB 1.8.25). Īstās briesmas ir... Viņa runā par apunaḥ. Apunaḥ nozīmē. Tas nozīmē ne, un punar bhava nozīmē dzimšanas un nāves atkārtošanos. Īstās briesmas ir dzimšanas un nāves atkārtošanās. Tas jāpārtrauc. Nevis šīs tā sauktās briesmas. Tas ir viss. Materiālā pasaule ir briesmu pilna. Padaṁ padaṁ yad vipadām (ŠB 10.14.58). Tāpat kā jūs esat okeānā. Ja esat okeānā, jums vajadzētu spēcīgu kuģi, drošu kuģi, bet tā nav drošība. Jo jūs esat jūrā, un ik uz katra soļa var būt briesmas. Iespējams, jūs atceraties no savas valsts, Tiotāniku?
Bhakta: Titāniku.
Prabhupāda: Viss bija droši, bet pirmajā ceļojumā tas nogrima, visi jūsu valsts svarīgie cilvēki zaudēja savas dzīvības. Briesmām jābūt, jo jūs esat bīstamā stāvoklī. Šī materiālā pasaule pati ir bīstamā stāvoklī. Mūsu darbs ir... Tādām briesmām ir jābūt. Nu mūsu pienākums ir noskaidrot, kā šķērsot jūru, cik ātri vien iespējams. Kamēr esat jūrā, jūs esat bīstamā stāvoklī, lai arī cik stiprs būtu jūsu kuģis. Tas ir fakts. Jūs nedrīkst traucēt jūras viļņi. Tikai mēģiniet šķērsot jūru. Dodieties uz otru pusi. Tāds ir jūsu pienākums. Līdzīgi, kamēr esat materiālajā pasaulē, būs bīstamas likstas, jo šī ir likstu pasaule. Mūsu darbs ir pat šajās likstās, briesmās attīstīt savu Krišnas apziņu un pēc ķermeņa atstāšanas atgriezties mājās pie Krišnas. Tādam būtu jābūt mūsu darbam. Mūs nedrīkst traucēt tā sauktās likstas. Tās nav "tā sauktas" tās ir patiesas.