LV/Prabhupada 0907 - Garīgajā Pasaulē Tā Sauktais Amorālisms arī ir Labs
730419 - Lecture SB 01.08.27 - Los Angeles
Bhakta: "... kas ir materiāli nabadzīgo īpašums. Tev gar materiālās dabas īpašību darbībām un reakcijām nav nekādas darīšanas. Tu esi pašapmierināts, tādēļ Tu esi pats maigākais un monistu saimnieks."
Prabhupāda: namaḥ akiñcana-vittāya. Materiāli naabadzīgie. Tāda ir pirmā bhaktas īpašība. Tas, kuram nepieder nekas no šīs materiālās pasaules. Viņam vienkārši ir Krišna. Tas ir akiñcana-vitta. Akiñcana nozīmē tas, kurš zaudējis visus materiālos īpašumus. Jo ja jums ir kaut neliela ideja, ka "es vēlos būt materiāli laimīgs šādā veidā", tikmēr jums būs jāpieņem ķermenis. Daba ir tik laipna, ka, lai arī kā jūs izbaudītu šo materiālo pasauli, tā jums dos piemērotu ķermeni pēc Kunga norādījumiem. Kungs atrodas ikviena sirdī. Viņš zina visu, ka jūs vēlaties kaut ko materiālu. Viņš jums to dos. "Jā, ņemiet." Krišna vēlas, lai jūs gūtu pieredzi, ka ar materiāliem labumiem jūs nekad nebūsiet laimīgi. Tā ir Krišnas darīšana. Tā ir pilnīga brīvība. Lai gan jums ir neliela brīvība, jo esat neatņemama Krišnas daļiņa. Krišnam ir pilnīga brīvība, bet arī manī ir brīvības īpašība, jo esmu neatņemama Krišnas daļiņa. Ķīmiskās sastāvdaļas. Jūras ūdens pilienā arī ir sāls. Lai gan tas nav salīdzināms ar sāli, kas satur jūras ūdeni. Bet tā ir sāls ķimikālija. Tāda ir mūsu sapratne. Janmādy asya yataḥ (ŠB 1.1.1). Lai arī kas mums būtu nelielā daudzumā, tas pilnībā ir Krišnā. Pilnībā. Tāpat kā Krišna saka: mṛtyuḥ sarva-haraś ca aham.
Nu mums ir tieksme pieņemt kāda cita piederošo. Jūs varat teikt, ka tā ir zagšana. Mums ir tāda tieksme. Kāpēc? Krišnam ir. Krišna pazīstams kā Sviesta zaglis. Sākums, zagšana. Lai gan mums ir zagšanas nosliece, kā gan es drīkstu ņemt? Bet Krišnas un mana zagšana atšķiras. Jo es esmu materiāli piesārņots, un tādēļ mana zagšana ir nosodāma. Kamēr tā pati zagšana pilnīgā līmenī ir tik jauka, baudāma. Māmiņa Jašoda bauda Krišnas zādzības. Tā ir atšķirība. Materiāla un garīga. Jebkuras garīgas darbības ir labas, jebkuras materiālas darbības ir sliktas. Tāda ir atšķirība. Tā sauktā morāle, labestība, materiālā līmenī ir sliktas. Garīgajā pasaulē tā sauktais amorālisms arī ir labs. Tas jums jāsaprot. Tāpat kā dejot ar cita sievu naktī ir amorāli. Visi to zina. Vismaz Vēdu civilizācijā tas nav atļauts. Jauna sieviete dodas pie jauna vīrieša dejot nakts melnumā. Tad Indijā nekad nav atļauts. Tas joprojām ir aizliegts. Bet mēs uzzinām, ka gopī, tiklīdz izdzirdēja Krišnas flautu, ieradās nekavējoties. No materiālā viedokļa tas ir amorāli, garīgajā līmenī tā ir augstākā morāle. Tāpat kā Čaitanja Mahāprabhu saka: ramyā kācid upāsanā vraja-vadhū-vargeṇā yā kalpitā. "Ak, šeit nav labāka godināšanas veida kā tas, ko sasnieguši vraja-vadhū, Vrindāvanas jaunavas. Čaitanja Mahāprabhu ļoti strikti izturējās pret sievietēm. Arī Savā ģimenes dzīvē Viņš nekad nespēlējās ar sievietēm. Bet viņš bija ļoti jautrs. Tomēr tikai ar vīriešiem. Viņš nekad neizjokoja sievietes. Piespējams, tikai reizi Viņš pajokojās ar Savu sievu, Višnu-priju. Kad Šačīmata kaut ko meklēja, Viņš vienkārši jokojoties izteica: "Varbūt tava vedekla to paņēmusi." Tas bija vienīgais joks visā Viņa dzīvē. Citādi Viņš bija ļoti stingrs. Neviena sieviete nedrīkstēja nākt, kad Viņš bija sanjāsī. Ne tuvu, ne arī izrādīt cieņu. Viņas izrādīja cieņu no attāluma. Bet Viņš saka: ramyā kācid upāsanā vraja-vadhū-vargeṇā yā kalpitā. Viņš saka, ka nav labākas godināšanas par to, ko izrādīja vraja-vadhū. Un kāda ir vraja-vadhū izpratne? Viņas vēlējās mīlēt Krišnu par katru cenu. Tas nav amorāli. Tas mums jāsaprot.