LV/Prabhupada 0909 - Man Lika Nonākt Šajā Stāvoklī, Lai Izpildītu Sava Guru Mahārādža Pavēli

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Man Lika Nonākt Šajā Stāvoklī, Lai Izpildītu Sava Guru Mahārādža Pavēli - Prabhupāda 0909


Lecture on SB 1.8.27 -- Los Angeles, April 19, 1973

Prabhupāda: Krišna saka, ka: "Ikviens, kurš vēršas pie Manis, lai iegūtu Krišnas apziņu, tajā pašā laikā vēlas kļūt materiāli laimīgs, viņš nav diez ko saprātīgs." Tas nozīmē terē savu aliku. Mūsu galvenais pienākums ir iegūt Krišnas apziņu. Tāds ir galvenais dzīves pienākums. Bet ja mēs tērējam savu laiku materiālai laimei, aizmirstam skandēšanu, tad tas irliels zaudējums. Tāda mentalitāte, Krišnas saka: āmi vijña tare keno viṣaya diba. "'Šis nelietis Man prasa kādu materiālu ieguvumu, veicot garīgo kalpošanu. Kāpēc man dot viņam materiālu labklājību? Labāk atņemšu to, kas viņam ir." Jā. Tas nav smieklīgi. Kat tas tiek atņemts, mēs saīgstam. Bet tas ir pārbaudījums. To teicis pats Krišna Judištiram Mahārādžam: yasyāham anugṛhṇāmi hariṣye tad dhanaṁ śanaiḥ (ŠB 10.88.8).

Judištirs mahārādža netieši Krišnam jautāja, ka: "Mēs no Tevis esam atkarīgi pilnībā, tomēr mēc materiāli tik daudz ciešam, ka mums tiek atņemta karaļvalsts, mūsu sieva tiek apvainota, mūs mēģina dzīvus sadedzināt mājā." Krišna teicaL "Jā, tas ir Mans pirmais darbs." Yasyāham anugṛhṇāmi hariṣye tad dhanaṁ śanaiḥ. "Ja Es esmu īpaši labvēlīgi noskaņots pret kādu, Es atņemu viņam visus ienākumu avotus." Ļoti bīstami. Jā. Man šajā sakarā ir praktiska pieredze. Jā. Tas ir Krišnas īpašs labvēlīgums. Es nevēlos to stāstīt, bet tā ir taisnība. Mans Guru Mahārādžs, kad mani bija divdesmit pieci gadi, teica man doties un sludināt. Bet es domāju: "Vispirms es kļūšu par bagātu vīru, izmantošu naudu sludināšanas darbā."

Tā ir gara vēsture. Man bijalaba iespēja kļūt bagātam biznesā. Kāds atrologs man teica, ka "Tev vajadzēja kļūt kā Brilam." Bija iespējas, ļoti labas iespējas. Es biju lielas ķimikāliju kompānijas vadītājs. Es sāku darboties savā rūpnīcā, bizness bija veiksmīgs. Bet man viss tika atņemts. Mani piespieda nonākt šādā stāvoklī, lai es izpildītu sava Gurumahārādža pavēli.

Bhaktas: Džaja, haribol...

Prabhupāda: Akiñcana-vittāya. Kad viss beidzās, espaskatījos uz Krišnu, ka "Tu esi mans vienīgais..." Tādēļ Krišna ir akiñcana-vitta. Kad būtnei vairs nav nekādu materiālu pilnību... Un nu es apzinos, ka neesmu zaudējis, bet esmu ieguvis. Esmu ieguvis. Tas ir fakts. Zaudēt materiālās pilnības Krišnas dēļ ir lielākais ieguvums. Tādēļ tiek teikts: akiñcana-vitta. Kad būtne kļūst akiñcana, bez nekāda īpašuma, nekā, tad Krišna kļūst mums par vienīgo bagātību. Jo viņš ir bhakta. Tāpat kā saka Narotama dāsa Thākurs:

hā hā prabhu nanda-suta, vṛṣabhānu-sutā-juta
karuṇā karaha ei-bāra
narottama-dāsa koy, nā ṭheliha rāṅgā pāy
tomā bine ke āche āmāra

Šis stāvoklis, ka: "Krišna, bez Tevis, man nav nekā. Nekā, nekādu īpašumu. Nenoraidi mani, jo Tu esi mans vienīgais īpāšums." Tāds stāvoklis ir ļoti labs. Kad mēs neesam atkarīgi no nekā materiāla, tikai paļaujamies uz Krišnu, tā ir pirmšķirīga nostāja Krišnas apziņā. Tādēļ pie Krišnas vēršas: akiñcana-vittāya. "Kad materiāli būtnei nav nekā, Tu esi vienīgā bagātība." Akiñcana-vittāya. Namaḥ akiñcana-vitta, nivṛtta-guṇa-vṛttaye. "Rezultātā, kad Tevu pieņem kā vienīgo īpašumu, viņš tūdaļ atbrīvojas no šīs materiālās dabas darbībām. Tas nozīmē, ka viņš tūdaļ ir pārpasaulīgajā Absolūta stāvoklī. Akiñcana-vittāya nivṛtta-guṇa-vṛttaye, ātmārāmāya (ŠB 1.8.27). "Tad viņš kļūst par Tevi laimīgs, kā Tu esi Krišna, Tu esi Sevī pilns..."