LV/Prabhupada 1068 - Saskaņā ar Dažādām Īpašībām ir Triju Veidu Darbības

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

There are Three Kinds of Activities according to the Different Modes of Nature - Prabhupāda 1068


660219-20 - Lecture BG Introduction - New York

Kungam kā pūrnam vai pilnīgajam nav iespējas tikt pakļautam materiālās dabas likumam. Tādēļ ir jābūt gana saprātīgam, lai zinātu, ka, izņemot Kungu, neviens nav visa Visumā esošā īpašnieks. Tas izskaidrots Bhagavad-gītā:

ahaṁ sarvasya prabhavo
mattaḥ sarvaṁ pravartate
iti matvā bhajante māṁ
budhā bhāva-samanvitāḥ
(BG 10.8)

Kungs ir sākotnējais radītājs. Viņš ir Brahmas radītājs, Viņš radījis... tas arī ir izskaidrots. Viņš ir radījis Brahmu. 11-tajā nodaļā pie Kunga vēršas kā prapitāmahas (BG 11.39), jo Brahma ir pitāmaha, vectāvs, bet Viņš ir arī vectēva radītājs. Neviens nevar neko piesavināties, bet viņam jāpieņem lietas, ko atlicis Kungs kā uzturēšanas kvotu. Ir daudzi piemēri tam, kā mums jāizmanto Kunga piešķirtais. tas arī ir izskaidrots Bhagavad-gītā. Ardžuna sākumā izlēma necīnīties. Tā bija viņa paša ideja. Ardžuna Kungam teica, ka viņš nespēs baudīt karaļvalsti, nogalinot savus tuviniekus. Tāds viedoklis bija radies ķermeņa apzīmējumu dēļ. Viņš domāja, ka ir ķermenis, ka ķermeņa radinieki, brāļi, brālēni, znoti un vectēvs ir viņa ķermeņa izvērsumi, un tā viņš domāja, lai apmierinātu ķermeņa prasības. To visu Kungs teica, lai mainītu viedokli. Un viņš piekrita darboties pēc Kunga norādījumiem. Un viņš teica: kariṣye vacanaṁ tava (BG 18.73).

Tādēļ šajā pasaulē cilvēki nedrīkstētu strīdēties kā kaļi un suņi. Viņiem jābūt gana saprātīgiem, lai apzinātos cilvēka dzīves svarīgumu un neuzvestos kā parasti dzīvnieki. Cilvēkam jāapzinās cilvēka dzīves mērķis. Visi norādījumi doti Vēdu literatūrā, bet būtība atklāta Bhagavad-gītā. Vēdu literatūra ir domāta cilvēkiem, ne kaķiem un suņiem. Kaķi un suņi var nogalināt dzīvniekus ēdienam, un viņi negrēko. Bet ja cilvēks nogalina ēdienu, lai apmierinātu savu nevaldāmo garšu, viņš atbildīgs par dabas likumu pārkāpšanu. Un Bhagavad-gītā skaidri teikts, ka šīs trīs veidu darbības saskaņā ar dažādām dabas īpašībām: darbības labestībā, darbības kaislībā, darbības neziņā. Līdzīgi ir arī trīs veidu ēdieni: ēdieni labestībā, ēdieni kaislībās, ēdieni neziņā. Tie visi ir skaidri aprakstīti, un, ja mēs pareizi pielietojam Bhagavad-gītas norādījumus, tiks attīrīta visa mūsu dzīve, un galu galā mēs būsim spējīgi sasniegt galamērķi. Yad gatvā na nivartante tad dhāma paramaṁ mama (BG 15.6).

Tāda informācija dota Bhagavad-gītā. Pāri materiālajām debesīm ir garīgās debesis, ko sauz par sanātana debesīm. Šajās debesīs, pārklātajās debesīs, viss ir īslaicīgs. Tās izpaužas, kādu laiku pastāv, dod kādus blakusproduktus, tad izdēd un pazūd. Tāds ir materiālās pasaules likums. Pieņemiet šo ķermeni, pieņemiet visa radītā augļus, tad tas beigās tiek iznīcināts. Pāri šai pagaidu pasaulei ir cita pasaule, par kuru šeit teikts: that paras tasmāt tu bhāvaḥ anyaḥ (BG 8.20). Ir vēl viena daba, kas ir mūžīga, sanātana. Un džīvu arī raksturo kā sanātanu. Mamaivāṁśo jīva-bhūtaḥ jīva-loke sanātanaḥ (BG 15.7). Sanātana, sanātana nozīmē mūžīga. Un Kungu 11-tajā nodaļā arī raksturo kā sanātanu. Tā kā mums ir tuvas attiecības ar Dievu, mēs kvalitatīvi esam vienādi... Sanātana-dhama un Augstākā Personība sanātana, sanātana dzīvās būtness... klavlitatīvi tās ir vienādas. Tādēļ Bhagavad-gītas mērķis ir atjaunot mūsu sanātana darbību jeb sanātanu, to sauc sanātana-dharma jeb dzīvās būtnes mūžīgo darbību. Mēs pagaidām darbojamies dažādi, un šīs darbības tiek attīrītas. Kad atsakāmies no šīm visām pagaidu darbībām, sarva-dharmān parityajya (BG 18.66), kad uzņemamies darbības, kā to vēlas Visaugstais Kungs, to sauc par tīru dzīvi.