LV/Prabhupada 0590 - Attīrīšanās nozīmē, ka Zinām, „Es neesmu Šis Materiālais ķermenis, bet gan Garīgā Dvēsele”: Difference between revisions
(Created page with "<!-- BEGIN CATEGORY LIST --> Category:1080 Latvian Pages with Videos Category:Prabhupada 0590 - in all Languages Category:LV-Quotes - 1972 Category:LV-Quotes - L...") |
(Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version) |
||
| Line 7: | Line 7: | ||
[[Category:LV-Quotes - in India, Hyderabad]] | [[Category:LV-Quotes - in India, Hyderabad]] | ||
<!-- END CATEGORY LIST --> | <!-- END CATEGORY LIST --> | ||
<!-- BEGIN NAVIGATION BAR -- DO NOT EDIT OR REMOVE --> | |||
{{1080 videos navigation - All Languages|Latvian|LV/Prabhupada 0589 - Mums Riebjas Šīs Materiālās Dažādības|0589|LV/Prabhupada 0591 - Mans Darbs ir Izkļūt no šīm Materiālajām Važām|0591}} | |||
<!-- END NAVIGATION BAR --> | |||
<!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | <!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | ||
<div class="center"> | <div class="center"> | ||
| Line 15: | Line 18: | ||
<!-- BEGIN VIDEO LINK --> | <!-- BEGIN VIDEO LINK --> | ||
{{youtube_right| | {{youtube_right|toyUNk17DjI|Attīrīšanās nozīmē, ka Zinām, „Es neesmu Šis Materiālais ķermenis, bet gan Garīgā Dvēsele” - Prabhupāda 0590}} | ||
<!-- END VIDEO LINK --> | <!-- END VIDEO LINK --> | ||
<!-- BEGIN AUDIO LINK (from English page --> | <!-- BEGIN AUDIO LINK (from English page --> | ||
<mp3player> | <mp3player>https://s3.amazonaws.com/vanipedia/clip/721125BG-HYD_clip07.mp3</mp3player> | ||
<!-- END AUDIO LINK --> | <!-- END AUDIO LINK --> | ||
| Line 35: | Line 38: | ||
:samaḥ sarveṣu bhūteṣu | :samaḥ sarveṣu bhūteṣu | ||
:mad-bhaktiṁ labhate parām | :mad-bhaktiṁ labhate parām | ||
:([[Vanisource:BG 18.54|BG 18.54]]) | :([[Vanisource:BG 18.54 (1972)|BG 18.54]]) | ||
Mad-bhaktiṁ labhate parām. Kad? Kad esam brīvi no materiālajiem apzīmējumiem, brahma-bhūtaḥ. Bēc atbrīves, ne pirms. Tātad bhakti nav sentiments. Bhakti... Cilvēki saka: "Mācītie nespēj labi apgūt Vēdu literatūru, tādēļ pievēršas bhakti." Nē. īsta bhakti sākas, kad kļūstam pilnīgi brahma-bhūtaḥ. | Mad-bhaktiṁ labhate parām. Kad? Kad esam brīvi no materiālajiem apzīmējumiem, brahma-bhūtaḥ. Bēc atbrīves, ne pirms. Tātad bhakti nav sentiments. Bhakti... Cilvēki saka: "Mācītie nespēj labi apgūt Vēdu literatūru, tādēļ pievēršas bhakti." Nē. īsta bhakti sākas, kad kļūstam pilnīgi brahma-bhūtaḥ. | ||
| Line 43: | Line 46: | ||
:samaḥ sarveṣu bhūteṣu | :samaḥ sarveṣu bhūteṣu | ||
:mad-bhaktiṁ labhate parām | :mad-bhaktiṁ labhate parām | ||
:([[Vanisource:BG 18.54|BG 18.54]]) | :([[Vanisource:BG 18.54 (1972)|BG 18.54]]) | ||
Tā ir tīra, pārpasaulīga pakāpe garīgās kalpošanas veikšanā. Kad esam brīvi no materiālajiem apzīmējumiem. Sarvopādhi-vinirmuktaṁ tat-paratvena nirmalam ([[Vanisource:CC Madhya 19.170|ČČ Madhja 19.170]]). To sauc "nirmala". Tā ir mukti. Tā kā garīga dvēsele ir mūžīga. Tā jāattīra no materiālā piesārņojuma. Kad tā ir tīra, tad hṛṣīkeṇa hṛṣīkeśa-sevanaṁ bhaktir ucyate ([[Vanisource:CC Madhya 19.170|ČČ Madhja 19.170]]). Kad mūsu jutekļi ir attīrīti... Ne šī roka ir amerikāņa vai indieša. "Tā ir Krišnas roka. Šo roku jānodarbina kalpošanā Krišnam, tempļa slaucīšanā." Ja būtne tā domā, viņa ir daudz dižāka par jebkuru vēdāntistu. Ja tā vienkārši domā, "Šī roka pieder Krišnam", viņš ir daudz dižāks par jebkuru vēdāntistu. Šie vēdāntisti... Protams visi bhaktas ir vēdāntisti. Bet kāds domā ka ir monopolizējis vēdāntu. Vēda nozīmē zināšanas. Anta nozīmē augstākās. Tātad vēdānta ir augstākās zināšanas. Augstākās zināšanas tātad ir Krišna. Vedaiś ca sarvair aham eva vedyaḥ ([[Vanisource:BG 15.15|BG 15.15]]). Ja tā sauktais vēdāntists nesaprot, kas ir Krišna, kāda ir šāda vēdāntista jēga? Tam nav nozīmes. Ideāls vēdāntists ir tas, kurš zina, ka "Krišna ir Augstākais. Viņš ir mans Kungs. Esmu Viņa mūžīgais kalps." Tādas ir vēdāntas zināšanas. | Tā ir tīra, pārpasaulīga pakāpe garīgās kalpošanas veikšanā. Kad esam brīvi no materiālajiem apzīmējumiem. Sarvopādhi-vinirmuktaṁ tat-paratvena nirmalam ([[Vanisource:CC Madhya 19.170|ČČ Madhja 19.170]]). To sauc "nirmala". Tā ir mukti. Tā kā garīga dvēsele ir mūžīga. Tā jāattīra no materiālā piesārņojuma. Kad tā ir tīra, tad hṛṣīkeṇa hṛṣīkeśa-sevanaṁ bhaktir ucyate ([[Vanisource:CC Madhya 19.170|ČČ Madhja 19.170]]). Kad mūsu jutekļi ir attīrīti... Ne šī roka ir amerikāņa vai indieša. "Tā ir Krišnas roka. Šo roku jānodarbina kalpošanā Krišnam, tempļa slaucīšanā." Ja būtne tā domā, viņa ir daudz dižāka par jebkuru vēdāntistu. Ja tā vienkārši domā, "Šī roka pieder Krišnam", viņš ir daudz dižāks par jebkuru vēdāntistu. Šie vēdāntisti... Protams visi bhaktas ir vēdāntisti. Bet kāds domā ka ir monopolizējis vēdāntu. Vēda nozīmē zināšanas. Anta nozīmē augstākās. Tātad vēdānta ir augstākās zināšanas. Augstākās zināšanas tātad ir Krišna. Vedaiś ca sarvair aham eva vedyaḥ ([[Vanisource:BG 15.15 (1972)|BG 15.15]]). Ja tā sauktais vēdāntists nesaprot, kas ir Krišna, kāda ir šāda vēdāntista jēga? Tam nav nozīmes. Ideāls vēdāntists ir tas, kurš zina, ka "Krišna ir Augstākais. Viņš ir mans Kungs. Esmu Viņa mūžīgais kalps." Tādas ir vēdāntas zināšanas. | ||
Liels jums paldies. Harē Krišna. | Liels jums paldies. Harē Krišna. | ||
<!-- END TRANSLATED TEXT --> | <!-- END TRANSLATED TEXT --> | ||
Latest revision as of 10:48, 2 October 2018
Lecture on BG 2.20 -- Hyderabad, November 25, 1972
Tātad āruhya kṛcchreṇa paraṁ padaṁ tataḥ patanty adhaḥ (ŠB 10.2.32). Tikai šīs baudas dēļ mēs tik daudz plānojam. Ar mūsu niecīgajām smadzenēm mēs plānojam. Tāpat kā valsts plāno. Personīgi, individuāli, komerciāli plāno visi. Plānošana nozīmē sasaistību. Un būtnei atkal jāpiedzimst, līdz tā piepilda plānu. Vāsana. To sauc Vāsana. Mums jāattīra vāsana, vēlme. Tas ir nepieciešams. Ja mēs neattīrām, mums jāpiedzimst un jāmirst atkārtoti. Šī vēlme, kā to attīrīt? Šo vēlmi ar attīrīt. Sarvopādhi-vinirmuktaṁ tat-paratvena nirmalam (ČČ Madhja 19.170). Mums jāatmet apzīmējumi "Esmu brāhmans", "esmu šūdra", "esmu kšatrijs", "esmu amerikānis", "esmu indietis", "esmu šis un..." Tik daudz apzīmējumu. Tā kā esmu garīga dvēsele, bet šie apzīmējumi mani pārklāj. Tātad, ja es sevi saistu ar šo apzīmējumu, man jāpiedzimst un jāmirst atkārtoti. Šāda atmešana var attīrīt. Kā vēlmi var attīrīt? To var paveikt garīgajā kalpošanā. Kad saprotat, ka esat neatņemama Krišnas daļiņa, kad saprotat, ka "esmu mūžīgi saistīts ar Krišnu, Viņš ir Augstākais, es esmu kalps", kad iesaistāties kalpošanā Viņam, tā ir vēlmju attīrīšana. Bez Krišnas apziņas visi darbojas citādā materiālā apziņā. "Esmu amerikānis. Tādēļ man šādi jāstrādā. Man jākaro ar krieviem." Krievi domā, ka "esmu krievs. Man jākaro ar amerikāņiem". Vai Ķīna... Tik daudz apzīmējumu. To sauc par maiju, ilūziju.
Tādēļ mums jāattīra. Šī attīrīšana nozīmē, ka apzināmies: es neesmu šis materiālais ķermenis. Esmu garīga dvēsele. Ko es daru kā garīga dvēsele? Lai arī ko es darītu, šobrīd šajā ķermeniskajā dzīves izpratnē... Bet ko es daru kā garīga dvēsele? Šādas zināšanas ir nepieciešamas. Šīs zināšanas tiek dotas, kad esam attīrīti.
- brahma-bhūtaḥ prasannātmā
- na śocati na kāṅkṣati
- samaḥ sarveṣu bhūteṣu
- mad-bhaktiṁ labhate parām
- (BG 18.54)
Mad-bhaktiṁ labhate parām. Kad? Kad esam brīvi no materiālajiem apzīmējumiem, brahma-bhūtaḥ. Bēc atbrīves, ne pirms. Tātad bhakti nav sentiments. Bhakti... Cilvēki saka: "Mācītie nespēj labi apgūt Vēdu literatūru, tādēļ pievēršas bhakti." Nē. īsta bhakti sākas, kad kļūstam pilnīgi brahma-bhūtaḥ.
- brahma-bhūtaḥ prasannātmā
- na śocati na kāṅkṣati
- samaḥ sarveṣu bhūteṣu
- mad-bhaktiṁ labhate parām
- (BG 18.54)
Tā ir tīra, pārpasaulīga pakāpe garīgās kalpošanas veikšanā. Kad esam brīvi no materiālajiem apzīmējumiem. Sarvopādhi-vinirmuktaṁ tat-paratvena nirmalam (ČČ Madhja 19.170). To sauc "nirmala". Tā ir mukti. Tā kā garīga dvēsele ir mūžīga. Tā jāattīra no materiālā piesārņojuma. Kad tā ir tīra, tad hṛṣīkeṇa hṛṣīkeśa-sevanaṁ bhaktir ucyate (ČČ Madhja 19.170). Kad mūsu jutekļi ir attīrīti... Ne šī roka ir amerikāņa vai indieša. "Tā ir Krišnas roka. Šo roku jānodarbina kalpošanā Krišnam, tempļa slaucīšanā." Ja būtne tā domā, viņa ir daudz dižāka par jebkuru vēdāntistu. Ja tā vienkārši domā, "Šī roka pieder Krišnam", viņš ir daudz dižāks par jebkuru vēdāntistu. Šie vēdāntisti... Protams visi bhaktas ir vēdāntisti. Bet kāds domā ka ir monopolizējis vēdāntu. Vēda nozīmē zināšanas. Anta nozīmē augstākās. Tātad vēdānta ir augstākās zināšanas. Augstākās zināšanas tātad ir Krišna. Vedaiś ca sarvair aham eva vedyaḥ (BG 15.15). Ja tā sauktais vēdāntists nesaprot, kas ir Krišna, kāda ir šāda vēdāntista jēga? Tam nav nozīmes. Ideāls vēdāntists ir tas, kurš zina, ka "Krišna ir Augstākais. Viņš ir mans Kungs. Esmu Viņa mūžīgais kalps." Tādas ir vēdāntas zināšanas.
Liels jums paldies. Harē Krišna.