LV/Prabhupada 0293 - Divpadsmit Veidu Rasas, Humors
Lecture -- Seattle, October 4, 1968
„Krišna” nozīmē „Visupievilcīgais”. Viņš valdzina mīlētāju, Viņš ir pievilcīgs gudrajiem, politiķiem, zinātniekiem, laupītājiem. Arī laupītājiem. Kad Krišna ienāca Kamsas arēnā, Viņu dažādi cilvēki redzēja atšķirīgi. Tās, kuras bija ielūgtas no Vrindāvanas, bija jaunas meitenes. Viņas redzēja Krišnu, „ak, pašu skaistāko personu”. Tie, kuri bija cīnītāji, viņi Krišnu redzēja kā zibeni. Arī viņi redzēja Krišnu, bet viņi sacīja: „Ak, šeit ir zibens”. Lai arī cik spēcīgi jūs būtu, ja jums iesper zibens, tad jums viss ir beidzies. Tātad cīnītāji Krišnu redzēja kā zibeni. Jā. Un vecākie cilvēki, vecākās dāmas redzēja Krišnu kā mīlamu bērnu. Tātad jūs varat izveidot attiecības ar Krišnu dažādos veidos. Ir divpadsmit veidu rasas, spēles. Tāpat kā dažreiz mēs vēlamies redzēt aizkustinošu ainu kādā drāmā, kādu šausmu ainu. Kāds kādu nogalina, bet mēs gūstam baudu, to vērojot. Ir noteikta veida cilvēki... Un ir dažāda veida sportiskās aktivitātes. Kāds mūsu māceklis Montreālā teica, ka viņa tēvs izbaudīja buļļu cīņas Spānijā. Kad bullis cīņas laikā tika nogalināts, viņš no tā guva baudu. Tātad dažādu veidu cilvēki. Kāds uzskata, ka tas ir briesmīgi, cits bauda: „Ak, jā, tas ir ļoti jauki.” Redzat? Krišna var nodrošināt. Ja vēlaties mīlēt ko šausmīgu, Krišna var izpaust Sevi kā Nirisimhadēvu. „Ah.” Jā. Un, ja vēlaties redzēt krišanu kā mīlošu draugu, Viņš ir Vamšī-dhārī, Vrindāvana-vihārī. Ja vēlaties redzēt Krišnu kā mīlošu bērnu, tad viņš ir Gopāls. Ja vēlaties bērnu kā mīlošu draugu, viņš ir Ardžuna. Tāpat kā Ardžuna un Krišna. Tātad ir divpadsmit veidu rotaļas. Krišna var tikt saistīts ar visām šīm rotaļām; tādēļ Viņu sauc par Akhila-Rasāmrita-sindhu. Akhila-rasāmrita-sindhu. „Akhila” nozīmē „universāls”; „rasa” nozīmē „garša, rotaļa, okeāns”. Tāpat kā tad, ja mēģināt atrast ūdeni, un, ja atrodaties pirms Klusā Okeāna, ak, neierobežots ūdens daudzums. Nevar par salīdzināt, cik daudz ūdens tur ir. Līdzīgi, ja vēlaties sakut ko, un, ja vēršaties pie Krišnas, jūs atradīsiet neskaitāmu piegādi, tāpat kā okeāns. Tādēļ ir Bhagavad-gītā ir teikts: yaṁ labdhvā cāparaṁ lābhaṁ manyate nādhikaṁ tataḥ. Ja kāds var vērsties vei iegūt šo Augstāko Absolūtu, tad viņš būs apmierināts un teiks: „Ak, es vairs ne pēc kā nealkstu. Man viss ir pilnīgs, pilns apmierinājums.” Yaṁ labdhvā cāparaṁ lābhaṁ manyate nādhikaṁ tataḥ yasmin sthite. Un, ja persona atrodas pārpasaulīgā stāvoklī, kas notiek tad? Guruṇāpi duḥkhena na vicālyate (BG 6.20-23). Ja ir ļoti nopietna ciešanu pārbaude, viņš, es vēlos teikt, nepaklūp.
Šrīmad-Bhāgavatam ir daudzi piemēri. Tāpat kā Bhagavad-gītā Pāndavai atrodas tik ciešanu pilnā stāvoklī, bet viņi nekad nesvērstās. Viņi Krišnam nekad neprasīja: „Mans dārgais Krišna, Tu esi mans draugs. Tu esi mūsu, Pāndavu, draugs. Kāpēc mēs pārdzīvojam tik daudz nopietnu grūtību pārbaužu?” ē. Viņi nekad. Jo viņi bija pārliecināti pilnībā, ka par spīti visām grūtībām viņi būs uzvarētāji, jo klāt ir Krišna. Jo klāt ir Krišna. Šāda pārliecība. To sauc par šaranāgati, sevis uzticēšanu.