LV/Prabhupada 0378 - Bhulija Tomare Skaidrojums
Tāda ir dziesma, ko dziedājis Bhaktivinode Thākurs kā sevis uzticēšanas procesu. Mēs tik daudz esam dzirdējuši par sevis uzticēšanu. šeit tad ir dažas dziesmas, kā var sevi uzticēt. Tā Bhaktivinode Thākurs saka, ka bhuliyā tomāre, saṁsāre āsiyā, "mans dārgais Kungs, esmu ieradies šajā materiālajā pasaulē, aizmirstot Tevi. Un kopš esmu šeit ieradies, esmu izcietis tik daudz raižu, kopš ilga, ilga laika caur dažādiem dzīves veidiem. Tādēļ esmu nācis Tevi sevi uzticēt, un atdot Tev visas savas ciešanas. Vispirms man jādzīvo savas mātes klēpī." Jananī jaṭhare, chilāma jakhona. "Kad es tur biju kompakti iespiests gaisa necaurlaidīgā somā, rokas un kājas, es paliku savas mātes klēpī. Tajā laikā es uzmetu skatienu Tev. Pēc tam es Tevi nevarēju redzēt. Tajā laikā es Tevi redzēju, uzmetu skatienu. Tajā laikā es domāju: " Takhona bhāvinu, janama pāiyā"; "Es domāju, ka šajā laikā, kad es izkļūšu no dzemdes, es noteikti simtsprocentīgi domāju iesaistīties kalpošanā Kungam, Kunga godināšanā. Nekādas vairs dzimšanas un nāves atkārtošanās, tā ir tik traucējoša. Nu es iesaistīšos šajā dzīvē vienīgi garīgajā kalpošanā, lai izkļūtu no šīs maijas. Bet diemžēl tieši pēc dzimšanas, janama hoilo, paḍi' māyā-jāle, nā hoilo jñāna-lava, "tiklīdz es piedzimu, tūlīt mani notvēra maija, iluzorā enerģija, es aizmirsu, ka es atrados šādā bīstamā stāvoklī, raudāju un lūdzu Dievi, lai šajā laikā es izkļūtu un nodarbinātu sevi garīgajā kalpošanā. Bet visas šīs sajūtas izzuda tiklīdz piedzimu." Tad nākamā pakāpe ir ādarera chele, sva-janera kole. "Tad es kļuvu par lutekli, un visi mani ņēma klēpī, es domāju, ka dzīve ir ļoti laba, visi mani mīl. Tad es domāju, ka šī materiālā dzīve ir ļoti laba." Ādarera chele, sva-janera kole, hāsiyā kāṭānu kāla. "Jo nav raižu. Tiklīdz esmu mazās grūtībās, ikviens ierodas, lai mani mierinātu. Tā es domāju, ka mana dzīve būs šāda. Tā es vienkārši izšķērdēju savu laiku, vien smaidot, un šis smaids kļuva pievilcīgs maniem radiniekiem un viņi mani loloja. Es domāju, ka tā ir dzīve." Janaki... janaka jananī-snehete bhuliyā, saṁsāra lāgilo. "Tajā laikā mani vecāki izrādīja ļoti lielu pieķeršanos. Tā es domāju, ka materiālā dzīve ir ļoti jauka." Krame dina dina, bālaka hoiyā, khelinu bālaka-saha. "Tad pakāpeniski es izaugu un sāku spāēties ar saviem bērnības draugiem, kas bija ļoti jauki. Un pēc pāris dienām, kad es biju mazliet saprātīgāks, mani aizsūtīja uz skolu. Tad es sāku ļoti nopietni mācīties. Pēc tam: vidyāra gaurave, bhrami' deśe deśe, dhana uparjana kori. "Tad kļuvu uzpūtīgs..." Bhaktivinode Thākurs bija miertiesnesis. Tā viņu nosūtīja no vienas vietas uz otru. Viņš raksturo savu dzīvi, ka "tā kā man bija neliela izglītība, man bija amats un es labi pelnīju, es domāju, ka tas ir ļoti labi." Vidyāra gaurave, bhrami' deśe deśe, dhana uparjana kori. Sva-jana pālana, kori eka-mane, "Un vienīgais pienākums bija uzturēt, attīstīt ģimenes locekļus, uzturēt viņus laimīgus. Tas kļuva par manu vienīgo dzīves mērķi." Bārdhakye ekhona, bhakativinoda. Nu Bhaktivinode Thākurs savā sirmajā vecumā, kāṇdiyā kātara ati, "nu es redzu, ka man šis viss iekārtojums jāatmet, man būs jādodas prom un jāpieņem cits ķermenis. Tādēļ es nezinu, kādu ķermeni es iegūšu. Tādēļ es raudu, esmu tik ļoti rūpju mākts." Bārdhakye ekhona, bhakativinoda, kāṇdiyā kātara ati, esmu tik ļoti rūpju mākts." Nā bhajiyā tore, dina bṛthā gelo, ekhona ki. "Tā bez Tevis godināšanas, bez kalpošanas Tev, esmu šādi izniekojis savu laiku. Es nezinu, ko darīt. Tādēļ es sevi uzticu."