LV/Prabhupada 0387 - Gaurangera Duti Pada Skaidrojums
Purport to Gaurangera Duti Pada -- Los Angeles, January 6, 1969
Gaurāṅgera saṅge-gaṇe, nitya-siddha boli māne. Ikviens, kurš sapratis, ka Kunga Čaitanjas bierdi nav parastas saistītās dvēseles... Tās ir atbrīvotas dvēseles. Nitya-siddha bole māni. Ir triju veidu bhaktas. Viens veids tiek saukts sādhana-siddha. Sādhana-siddha nozīmē sekot regulējošajiem garīgās kalpošanas principiem, ja persona kļūst pilnīga, viņu sauc sādhana-siddha. Vēl viens bhaktu veids tiek saukts kṛpā-siddha. Kṛpā-siddha nozimē, ka pat ja viņš stingri neseko visiem regulējošajiem principiem, tomēr ar āčārjas vai bhaktas žēlastību, vai arī Krišnas žēlatsību viņš tiek pacelts uz pilnības pakāpi. Tas ir īpaši. Un vēl viens bhaktu veids ir nitya-siddha. Nitya-siddha nozīmē, ka viņi vienmēr ir šķīsti. Sādhana-siddha un kṛpā-siddha bija materiāli piesārņoti, bet, sekojot regulējošo principu norādījumiem, vai arī ar bhaktas, āčārjas žēlastību viņi sasniedz pilnību. Bet nitya-siddha nozīmē, ka viņi nekad nav piesārņoti. Viņi vienmēr ir atbrīvoti. Tā visi Kunga Čaitanjas biedri, kā Advaita Prabhu, Šrīvāsa, Gadādhara, Nitjānanda, ir Višnu-tattva. Viņi visi ir atbrīvoti. Ne tikai viņi, Gosvāmī... Ir daudzi citi. Viņi vienmēr ir atbrīvoti. Tas, kurš saprot, ka Kunga Čaitanjas pavadoņi ir mūzīgi brīvi... Nitya-siddha bale māni, sei yaya vrajendra suta-pāśa. Tas nekavējoties kļūst cienīgs ienākt Krišnas mājoklī.
Un tad viņš saka: gauḍa-maṇḍala-bhūmi, yebā jāni cintāmaṇi. Gaura-maṇḍala nozīmē vietu Rietumbengālijā, kur Kungs Čaitanja nodarbojās ar Savām rotaļām. Navadvīpā Kunga Čaitanjas dzimšanas dienas atzīmēšanas laikā bhaktas iet un apriņķo dažādas Kunga Čaitanjas spēļu vietas. Tas prasa deviņas dienas. Tā Bengālijas daļa tiek saukta gauḍa-maṇḍala. Tā Narotama dāsa Thākurs saka: "Tas, kurš saprot, ka nav atšķirības starp šo valsts daļu un Vrinddāvanu," tāra haya vraja-bhūmi vāsa, "tā ir tikpat pilnīga kā Vrindāvana." Tad viņš saka: gaura-prema rasārṇarve. Kunga Čaitanjas darbības ir kā Krišnas mīlestības pilno darbību okeāns. Tādēļ tas, kurš ienirst šajā okeānā, gaura-prema-rasārṇave, sei taraṅga yebā ḍube. Tāpat kā mēs iegremdējamies un mazgājamies, sērfojam jūras vai okeāna viļņos. Līdzīgi, tas, kurš priecājas, ienirstot Kunga Čaitanjas Dieva mīlestības izplatīšanas okeāna viļņos, tāda persona tūlīt kļūst par tuvu Kunga Krišnas bhaktu. Sei rādhā-mādhava-antaraṅga. Antaraṅga nozīmē īpašs bhakta. Viņi ir tuvi bhaktas. Narotama dāsa Thākurs saka: gṛhe vā vanete thāke. "Tāds bhakta, kurš priecājas kunga Čaitanjas okeāna viļņos, jo viņš kļuvis par ļoti tuvu Kunga bhaktu..."
Tādēļ Narotama dāsa Thākurs saka: "Šādam bhaktam nerūp, vai viņš ir atsacīšanās dzīves kārtā, vai ir mājsaimnieks." Gṛha. Gṛha nozīmē mājsaimnieks. Tā Čaitanja Mahāprabhu kustība nesaka, ka ir jāpieņem atsacīšanās, sanjāsas, kārta. Tāpat kā Mājāvādī sanjāsī, impersonālisti, Šankarāčārja, vispirms kā noteikumu izvirza: "Pieņemiet atsacīšanās dzīves kārtu un tad tikai runājiet par garīgo attīstību." Tā Šankarāčārjas sampradājā neviens netiek pieņemts kā īstens impersonālists, kamēr nav pieņēmis atsacīšanās dzīves kārtu. Bet šeit, Čaitanjas kustībā, tādu ierobežojumu nav. Advaita Prabhu un Nitjānanda Prabhu bija mājsaimnieki. Arī Gadādhara un Šrīvāsa bija mājsaimnieki. Un arī Čaitanja Mahāprabhu bija divreiz precējies. Tātad tam nav nozīmes. Narotama dāsa Thākurs saka, ka palikšanai atsacīšanās dzīves kārtā, vai arī palikšanai mājsaimnieka dzīvē nav nozīmes. Ja vien mēs patiesi darbojamies Čaitanjas sankīrtana kustībā, patiesi saprotam, kas tā ir, ja persona sērfo tāda garīgā okeāna viļņos, tad viņš vienmēr ir atbrīvots. Un Narotama dāsa Thākurs vēlas viņa sabiedrību arvien vairāk. Tāda ir šīs dziesmas būtība.