LV/Prabhupada 0408 - Ugra-karma Nozīmē Zvērīgas Darbības

Revision as of 10:18, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Cornerstone Laying -- Bombay, January 23, 1975

Tāpat kā mēs runājām par industrijām. Industrijas pieminētas Bhagavad-gītā kā ugra-karma. Ugra karma nozīmē nežēlīgas darbības. Izdzīvošanai mums nepieciešama uzturēšana. Āhāra-nidrā-bhaya-mai... Tās ir galvenās šī, materiālā ķermeņa vajadzības. Tādēļ Krišna ir teicis: annād bhavanti bhūtāni (BG 3.14). Anna - nozīmē ēdienam paredzētie graudaugi. Annād bhavanti bhūtāni. Šo ēdienu ražot var ļoti viegli, ar lauksaimniecību. Citviet Krišna saka: kṛṣi-go-rakṣya-vāṇijyaṁ vaiśya-karma svabhāva-jam (BG 18.44). Mēs varam ražot gana daudz ēdiena sevis uzturēšanai, un visai pasaulei būs gana daudz zemes. Esmu apceļojis pasauli vismaz četrpadsmit reižu. Pēdējo astoņu gadu laikā esmu apceļojis visu pasauli, pat ivalsts iekšieni. Esmu redzējis, ka zemes ir pietiekami, īpaši Āfrikā, Austrālijā, Amerikā, un mēs varam saražot tik daudz graudaugu, ka šībrīža populācija var tikt viegli uzturēta desmitkārt. Desmitkārt. Nav ēdiena iztrūkuma. Bet problēma ir, ka mēs esam ierobežojuši: "Tā ir mana zeme." Kāds saka, ka "šī ir Amerika, mana zeme" , "Austrālija, mana zeme", "Āfrika, mana zeme", "Indija, mana zeme". Šis ir "mans" un "es". Janasya moho 'yam ahaṁ mameti (ŠB 5.5.8). To sauc par ilūziju, ka "es" un "mans". "Es esmu šis ķermenis, un tas ir mans īpašums." To sauc par ilūziju. Un šī ilūzija, ja mēs atrodamies ilūzijā, tad mēs neesam neko labāki par dzīvniekiem.

yasyātma-buddhiḥ kuṇape tri-dhātuke
sva-dhīḥ kalatrādiṣu bhauma ijya-dhīḥ
yat-tīrtha-buddhiḥ salile na karhicij
janeṣu abhijñeṣu sa eva go-kharaḥ
(ŠB 10.84.13)

Go nozīmē govs un kharah nozīmē ēzelis. Ķermeniskajā dzīves apziņā esošie, ahaṁ mameti (ŠB 5.5.8), nav ne ar ko labāki par šiem ēzeļiem un govīm, tas ir, dzīvniekiem. Tas notiek. Es naizņemšu pārāk daudz no jūsu laika, bet es mēģināšu jūs pārliecināt, kāds ir šīs Krišnas apziņas mērķis. Krišnas apziņas mērķis ir glābt cilvēku sabiedrību no kļūšanas par dzīvniekiem, govīm un ēzeļiem. Tāda ir kustība. Viņi ir nostiprinājuši savu civilizāciju... Tas teikts Bhagavad-gītā - dzīvnieku jeb asuriskā civilizācija, asuriskā civilizācija, sākumā ir pravṛttiṁ ca nivṛttiṁ ca janā na vidur āsurāḥ. Asuriskā, dēmoniskā civilizācija, viņi nezina, kurā virzienā sevi vadīt, lai sasniegtu dzīves pilnību, pravṛtti un nivṛtti, kas nav viltus - labvēlīga un nelavbēlīga. Cilvēka dzīve... Ikviens zina: "Tas ir man labvēlīgs un tas ir man nelabvēlīgs." Tātad āsurāḥ janā, dēmoniskās personas to nezina, "Kas ir man ;abvēlīgs, kas ir man nelabvēlīgs?" Pravṛttiṁ nivṛttiṁ ca janā na vidur āsurāḥ, na śaucaṁ nāpi cācāraḥ: "nav tīrības, nav labas uzvedības." Na satyaṁ teṣu vidya...: "Viņu dzīvēs nav patiesības." Tas ir asuriski. Mēs daudzas reizes esam dzirdējuši frāzes "asuras", "asuriskā civilizācija", "dēmoniskā civilizācija". Tas ir sākums.

pravṛttiṁ ca nivṛttiṁ ca
janā na vidur āsurāḥ
na śaucaṁ nāpi cācāro
na satyaṁ teṣu...
(BG 16.7)

Satjam, nav patiesīguma. Pirmšķirīga dzīve nozīmē brāhmana dzīvi. Satyaṁ śaucaṁ tapo. Satjam sākumu. Asuriska dzīve nav satja, nav patiesība, un pirmšķirīga dzīve cilvēka sabiedrībā, brāhmanu sabiedrībā, ir satyaṁ śaucaṁ tapo, un titikṣa ārjavaḥ āstikyaṁ jñānaṁ vijñānam. Tā ir pirmšķirīga dzīve. Mūsu krišnas apziņas kustība ir, lai radītu ideālu cilvēku kārtu, pirmšķirīgus cilvēkus ar satyaṁ śaucaṁ tapo śamaḥ damaḥ titikṣaḥ. Tā ir dievišķīga civilizācija. Un šo dievišķīgo civilizāciju visai pasaulei var dot Indija. Tā ir Indijas īpašā privilēģija. Jo citās valstīs, ne Indijā, viņi ir tikpat kā āsuri-džanā un ugra-karma. Industrijas un cita veida ugra-karma nākusi no Rietumu valstīm. Bet šādā veidā cilvēki nekad nebūs laimīgi. Tas ļoti izsmeļoši izklāstīts Bhagvad-gītas sešpadzmitajā nodaļā. Duṣpūra akaṅkṣa. Viņu vēlme nekad netiks apmierināta ar materiālo attīstību. Viņi nezina. Viņi aizmirst. Tādēļ mēs izvēlējāmies Bombeju. Bombejas pilsēta ir labākā pilsēta, pati attīstītākā pilsēta Indijā, labākā pilsēta Indijā. Un cilvēki šeit arī ir ļoti juaki. Viņi ir reliģiski vērsti. Viņi ir spējīgi. Viņi var ļoti labi pieņemt ko labāku. Tādēļ es vēlējos atvērt centru Bombejā, lai izplatītu Krišnas apziņas kustību. Lai gan šeit ir bijuši daudzi šķēršļi pret manām pūlēm, tomēr, galu galā tā ir Krišnas darīšana. Tas izdosies veiksmīgi... Tādēļ šodien... Pamatu un stūrakmens nostiprināšana dika veikta divus gadus iepriekš, bet bija daudzi, daudzi šķēršļi no asuriskajiem džanā. Nu tā vai citādi mēs guvām mazu atslodzi no šādiem šķēršļiem. Tādēļ mēs ievietojam šo stūrakmeni šajā svētīgajā dienā, un esmu ļoti priecīgs, ka esat mums pievienojušies.