LV/Prabhupada 0575 - Viņus Tur Tumsā un Neziņā

Revision as of 10:46, 2 October 2018 by Vanibot (talk | contribs) (Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Lecture on BG 2.19 -- London, August 25, 1973

Tātad na jāyate na mriyate vā kadācit. "Kadāčit" nozīmē vienmēr, pagātnē, tagadnē un nākotnē, kadāčit. Pagātnē jau ir izskaidrots, ka pagātnē mēs bijām, varbūt citā ķermenī. Tagadnē mēs eksistējām, arī nākotnē mēs būsim, turpināsim eksistēt, varbūt citā ķermenī. Varbūt nē, Patiesībā. Tathā dehāntara-prāptiḥ (BG 2.13), jo pēc šī ķermeņa piešķiršanas mums jāpieēnm cits ķermenis. Tā tas notiek. Un neziņa, bez zināšanām par sevi mēs esam neziņā. Tā sauktā izglītības sistēma visā pasaulē nepiedāvā šāsu izglītību. Viņus tur neziņā un tērē tik daudz naudas, īpaši Rietumu valstīs. Viņiem ir nauda, lielas augstskolas, bet kāds ir rezultāts? Visi muļķi un nelieši. Tas arī viss. Jo viņi nezina. Viņiem nav ne jausmas, kas viņi ir. Un bez šīm zināšanām... Zināšanas nozīmē pašapzināšanās, ka "es neesmu šis ķermenis; esmu garīga dvēsele." Tās ir zināšanas. Un zināšanas, kā ēst, gulēt, aizsargāties, kā baudīt dzimumdzīvi, ir sējumiem grāmatu par šo tematu, tās nav zināšanas. To zina pat kaķi un suņi. Kaķi un suņi nekad nelasa Freida filozofiju, bet viņi zina, kā baudīt dzimumdzīvi.

Šī suņa filozofija jums nepalīdzēs, ka "man ir šis ķermenis, kā baudīt ķermenisko dzimumdzīvi." Tāda ir suņa filozofija. Suns to visu zina. Jūsu filozofijai jābūt par to, kā atturēties no dzimumdzīves. Tās ir zināšanas. Tapo divyam (ŠB 5.5.1). Tapasja. Šī cilvēka dzīve domāta tapasjai, kā atturēties no jutekļu apmierināšanas. Tās ir zināšanas. Nevis baudīt dzimumdzīvi vai apmierināt jutekļus. To zina kaķi un suņi bez īpašas izglītības, bez filozofijas. Filozofija ir pravṛttiḥ eṣaṁ bhūtānāṁ nivṛtes tu mahā-phalam.(?) Pravriti, visām dzīvajām būtnēm ir šis pravriti, tas ir, tieksme. Kas tā ir? Jutekļu apmierināšana. Loke vyavāya 'miṣa mada-sevā nityas tu jantuḥ.(?) Džantuh nozīmē dzīvā būtne. Nitja, vienmēr, viņam ir tieksme, vyavāya āmiṣa mada-sevā. Vjavāja nozīmē dzimumdzīve un āmiša nozīmē gaļas ēšana. Vyavāya āmiṣa, mada-sevā un intoksikācijas. Tādi ir visu dzīvo būtņu dabiskie instinkti, šādas tieksmes ir pat skudrām. Tā, kuri ir mācījušies... Skudrām ļoti patīk apreibinošas vielas. Tādēļ tās meklē saldumu, cukuru. Saldums ir intoksikācija. Iespējams, jūs visi zināt. Liķieri gatavo no cukura. Cukurs ir fermentēts ar skābi, sērskābi un tad ir destilēts. Tas ir liķieris. Tādēļ pārāk daudz saldumu ēst ir aizliegts.