LV/Prabhupada 0056 - Šāstrās Minētas Divpadsmit Autoritātes: Difference between revisions
(Created page with "<!-- BEGIN CATEGORY LIST --> Category:1080 Latvian Pages with Videos Category:Prabhupada 0056 - in all Languages Category:LV-Quotes - 1976 Category:LV-Quotes - M...") |
(Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version) |
||
| Line 7: | Line 7: | ||
[[Category:LV-Quotes - in India]] | [[Category:LV-Quotes - in India]] | ||
<!-- END CATEGORY LIST --> | <!-- END CATEGORY LIST --> | ||
<!-- BEGIN NAVIGATION BAR -- DO NOT EDIT OR REMOVE --> | |||
{{1080 videos navigation - All Languages|Latvian|LV/Prabhupada 0055 - Ar Dzirdi Krišnam Pieskaroties|0055|LV/Prabhupada 0057 - Sirds Attīrīšana|0057}} | |||
<!-- END NAVIGATION BAR --> | |||
<!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | <!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | ||
<div class="center"> | <div class="center"> | ||
| Line 15: | Line 18: | ||
<!-- BEGIN VIDEO LINK --> | <!-- BEGIN VIDEO LINK --> | ||
{{youtube_right| | {{youtube_right|Eh48CmYjpds|Twelve Authorities Mentioned in the Sastras - Prabhupāda 0056}} | ||
<!-- END VIDEO LINK --> | <!-- END VIDEO LINK --> | ||
<!-- BEGIN AUDIO LINK --> | <!-- BEGIN AUDIO LINK --> | ||
<mp3player> | <mp3player>https://s3.amazonaws.com/vanipedia/clip/760102SB.MAD_clip1.mp3</mp3player> | ||
<!-- END AUDIO LINK --> | <!-- END AUDIO LINK --> | ||
| Line 40: | Line 43: | ||
:prahlādo janako bhīṣmo | :prahlādo janako bhīṣmo | ||
:balir vaiyāsakir vayam | :balir vaiyāsakir vayam | ||
:([[Vanisource:SB 6.3.20|ŠB 6.3.20]]) | :([[Vanisource:SB 6.3.20-21|ŠB 6.3.20]]) | ||
Tāds ir Jamarādža apgalvojums par dharmas autoritātēm. "Dharma" nozīmē "bhāgavata-dharma". es domāju, vakarvakarā esmu izskaidrojis, ka "dharma" nozīmē "bhāgavata". Dharmaṁ tu sākṣād bhagavat-praṇītaṁ ([[Vanisource:SB 6.3.19|ŠB 6.3.19]]). Tāpat kā mūsu Tiesas Priekšsēdētājs nosaka likumīgu spriedumu, tā arī likumu nevar sagudrot neviens vienkāršais iedzīvotājs vai biznesmenis, nē. Likumu var noteikt tikai valsts, valdība. Neviens [cits] nevar noteikt. Tas nebūs... Ja kāds Augstākajā Tiesā aizstāvas, sakot "kungs, man ir pašam savs likums", tiesneša kungs šādu atbildi nepieņems. Līdzīgi arī ar dharmu jūs nevarat manipulēt. Vai jūs esat ļoti ietekmīgs... Pat Tiesas Priekšsēdētājs nevar noteikt likumu. Likumu nosaka valsts. Līdzīgi "dharma" nozīmē "bhāgavata-dharma", un citas tā sauktās "dharmas" patiesībā tādas nav. Tās netiks pieņemtas. Tādā pašā veidā likums, ko jūs būsiet noteikuši savās mājās, netiks pieņemts. Tādēļ "dharmaṁ tu sākṣād bhagavat-praṇītaṁ" ([[Vanisource:SB 6.3.19|ŠB 6.3.19]]). | Tāds ir Jamarādža apgalvojums par dharmas autoritātēm. "Dharma" nozīmē "bhāgavata-dharma". es domāju, vakarvakarā esmu izskaidrojis, ka "dharma" nozīmē "bhāgavata". Dharmaṁ tu sākṣād bhagavat-praṇītaṁ ([[Vanisource:SB 6.3.19|ŠB 6.3.19]]). Tāpat kā mūsu Tiesas Priekšsēdētājs nosaka likumīgu spriedumu, tā arī likumu nevar sagudrot neviens vienkāršais iedzīvotājs vai biznesmenis, nē. Likumu var noteikt tikai valsts, valdība. Neviens [cits] nevar noteikt. Tas nebūs... Ja kāds Augstākajā Tiesā aizstāvas, sakot "kungs, man ir pašam savs likums", tiesneša kungs šādu atbildi nepieņems. Līdzīgi arī ar dharmu jūs nevarat manipulēt. Vai jūs esat ļoti ietekmīgs... Pat Tiesas Priekšsēdētājs nevar noteikt likumu. Likumu nosaka valsts. Līdzīgi "dharma" nozīmē "bhāgavata-dharma", un citas tā sauktās "dharmas" patiesībā tādas nav. Tās netiks pieņemtas. Tādā pašā veidā likums, ko jūs būsiet noteikuši savās mājās, netiks pieņemts. Tādēļ "dharmaṁ tu sākṣād bhagavat-praṇītaṁ" ([[Vanisource:SB 6.3.19|ŠB 6.3.19]]). | ||
Un kas ir "bhagavat-praṇītaṁ" dharma? Tas teikts Bhagavad-gītā, mēs visi [to] zinām. Viņš atnāca, Krišna atnāca. Viņa misija bija "dharma-saṁsthāpanārthāya"; [Viņš ieradās,] lai nostiprinātu reliģiskos principus, lai tos no jauna ieviestu. Dharmasya glānir bhavati bhārata. Yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata ([[Vanisource:BG 4.7|BG 4.7]]). Tātad dažreiz ir "glāni", nesaskaņas jautājumā par dharmas principu izpildi. Tajā laikā ierodas Krišna. Paritrāṇāya sādhūnāṁ vināśāya ca duṣkṛtām ([[Vanisource:BG 4.8|BG 4.8]]). Yuge yuge sambhavāmi. Tātad šī dharma; Krišna neieradās, lai atzītu tā sauktās dharmas: hindu dharmu, musulmaņu dharmu, kristiešu dharmu, Budas dharmu. Nē. Saskaņā ar Šrīmad-Bhāgavatam ir teikts: "dharmaḥ projjhita-kaitavo." ([[Vanisource:SB 1.1.2|ŠB 1.1.2]]). Dharma, kas ir krāpšanās procesa veids, tāda veida darma ir "prodžhita". "Prakṛṣṭa-rūpeṇa ujjhita" nozīmē, ka tas tiek aizmests, izsviests. Tātad īsta dharma ir bhāgavata-dharma, patiesa dharma. Tādēļ Prahlāda Maharādžs teica: "Kaumāra ācaret prājño dharmān bhāgavatān iha." ([[Vanisource:SB 7.6.1|ŠB 7.6.1]]) patiesībā "dhama" nozīmē "Dievs" vai mūsu attiecības ar Dievu, un darbība saskaņā ar šīm attiecībām tā, lai mēs sasniegtu augstāko dzīves mērķi. Tā ir dharma. | Un kas ir "bhagavat-praṇītaṁ" dharma? Tas teikts Bhagavad-gītā, mēs visi [to] zinām. Viņš atnāca, Krišna atnāca. Viņa misija bija "dharma-saṁsthāpanārthāya"; [Viņš ieradās,] lai nostiprinātu reliģiskos principus, lai tos no jauna ieviestu. Dharmasya glānir bhavati bhārata. Yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata ([[Vanisource:BG 4.7 (1972)|BG 4.7]]). Tātad dažreiz ir "glāni", nesaskaņas jautājumā par dharmas principu izpildi. Tajā laikā ierodas Krišna. Paritrāṇāya sādhūnāṁ vināśāya ca duṣkṛtām ([[Vanisource:BG 4.8 (1972)|BG 4.8]]). Yuge yuge sambhavāmi. Tātad šī dharma; Krišna neieradās, lai atzītu tā sauktās dharmas: hindu dharmu, musulmaņu dharmu, kristiešu dharmu, Budas dharmu. Nē. Saskaņā ar Šrīmad-Bhāgavatam ir teikts: "dharmaḥ projjhita-kaitavo." ([[Vanisource:SB 1.1.2|ŠB 1.1.2]]). Dharma, kas ir krāpšanās procesa veids, tāda veida darma ir "prodžhita". "Prakṛṣṭa-rūpeṇa ujjhita" nozīmē, ka tas tiek aizmests, izsviests. Tātad īsta dharma ir bhāgavata-dharma, patiesa dharma. Tādēļ Prahlāda Maharādžs teica: "Kaumāra ācaret prājño dharmān bhāgavatān iha." ([[Vanisource:SB 7.6.1|ŠB 7.6.1]]) patiesībā "dhama" nozīmē "Dievs" vai mūsu attiecības ar Dievu, un darbība saskaņā ar šīm attiecībām tā, lai mēs sasniegtu augstāko dzīves mērķi. Tā ir dharma. | ||
<!-- END TRANSLATED TEXT --> | <!-- END TRANSLATED TEXT --> | ||
Latest revision as of 09:20, 2 October 2018
Lecture on SB 7.6.1 -- Madras, January 2, 1976
- śrī-prahrāda uvāca
- kaumāra ācaret prājño
- dharmān bhāgavatān iha
- durlabhaṁ mānuṣaṁ janma
- tad apy adhruvam arthadam
- (ŠB 7.6.1)
Tāds ir Prahlāda Maharādžs. Viņš ir viens no Krišnas apziņas autoritātēm. Šāstrās minētas divpadsmit autoritātes:
- svayambhūr nāradaḥ śambhuḥ
- kumāraḥ kapilo manuḥ
- prahlādo janako bhīṣmo
- balir vaiyāsakir vayam
- (ŠB 6.3.20)
Tāds ir Jamarādža apgalvojums par dharmas autoritātēm. "Dharma" nozīmē "bhāgavata-dharma". es domāju, vakarvakarā esmu izskaidrojis, ka "dharma" nozīmē "bhāgavata". Dharmaṁ tu sākṣād bhagavat-praṇītaṁ (ŠB 6.3.19). Tāpat kā mūsu Tiesas Priekšsēdētājs nosaka likumīgu spriedumu, tā arī likumu nevar sagudrot neviens vienkāršais iedzīvotājs vai biznesmenis, nē. Likumu var noteikt tikai valsts, valdība. Neviens [cits] nevar noteikt. Tas nebūs... Ja kāds Augstākajā Tiesā aizstāvas, sakot "kungs, man ir pašam savs likums", tiesneša kungs šādu atbildi nepieņems. Līdzīgi arī ar dharmu jūs nevarat manipulēt. Vai jūs esat ļoti ietekmīgs... Pat Tiesas Priekšsēdētājs nevar noteikt likumu. Likumu nosaka valsts. Līdzīgi "dharma" nozīmē "bhāgavata-dharma", un citas tā sauktās "dharmas" patiesībā tādas nav. Tās netiks pieņemtas. Tādā pašā veidā likums, ko jūs būsiet noteikuši savās mājās, netiks pieņemts. Tādēļ "dharmaṁ tu sākṣād bhagavat-praṇītaṁ" (ŠB 6.3.19).
Un kas ir "bhagavat-praṇītaṁ" dharma? Tas teikts Bhagavad-gītā, mēs visi [to] zinām. Viņš atnāca, Krišna atnāca. Viņa misija bija "dharma-saṁsthāpanārthāya"; [Viņš ieradās,] lai nostiprinātu reliģiskos principus, lai tos no jauna ieviestu. Dharmasya glānir bhavati bhārata. Yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata (BG 4.7). Tātad dažreiz ir "glāni", nesaskaņas jautājumā par dharmas principu izpildi. Tajā laikā ierodas Krišna. Paritrāṇāya sādhūnāṁ vināśāya ca duṣkṛtām (BG 4.8). Yuge yuge sambhavāmi. Tātad šī dharma; Krišna neieradās, lai atzītu tā sauktās dharmas: hindu dharmu, musulmaņu dharmu, kristiešu dharmu, Budas dharmu. Nē. Saskaņā ar Šrīmad-Bhāgavatam ir teikts: "dharmaḥ projjhita-kaitavo." (ŠB 1.1.2). Dharma, kas ir krāpšanās procesa veids, tāda veida darma ir "prodžhita". "Prakṛṣṭa-rūpeṇa ujjhita" nozīmē, ka tas tiek aizmests, izsviests. Tātad īsta dharma ir bhāgavata-dharma, patiesa dharma. Tādēļ Prahlāda Maharādžs teica: "Kaumāra ācaret prājño dharmān bhāgavatān iha." (ŠB 7.6.1) patiesībā "dhama" nozīmē "Dievs" vai mūsu attiecības ar Dievu, un darbība saskaņā ar šīm attiecībām tā, lai mēs sasniegtu augstāko dzīves mērķi. Tā ir dharma.