LV/Prabhupada 0272 - Bhakti Ir Pārpasaulīga

Revision as of 12:37, 12 August 2021 by Elad (talk | contribs) (Text replacement - "'''Lecture on BG 2.10 -- London, August 16, 1973'''" to "'''Lecture on BG 2.7 -- London, August 7, 1973'''")
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)


Lecture on BG 2.7 -- London, August 7, 1973

Tātad šīs darbības ir muļķīgas. Bet tad, kad persona ir labestībā, tai ir skaidrība. Tā var saprast, kāda ir dzīves vērtība, kā būtu jādzīvo, kāds ir dzīves mērķis, kāds ir dzīves galamērķis. Ka dzīves mērķis ir saprast Brahmanu. Brahma jānātīti brāhmaṇaḥ. Tādēļ labās īpašības raksturo brāhmanu. Līdzīgi ir arī ar kšatriju. Tātad viņi ir guṇa-karma-vibhāgaśaḥ. Guna. Gunas ir jāņem vērā. Tādēļ Šrī Krišna teica: catur vārṇyaṁ mayā sṛṣṭaṁ guṇa-karma-vibhāgaśaḥ (BG 4.13). Mēs esam sagūstīti kāda veida gunā. Tas ir ļoti grūti. Bet mēs varam pārvarēt gunu ietekmi. Nekavējoties. Kā? Bhakti jogas procesā. Sa guṇān samatītyaitān brahma-bhūyāya kalpate (BG 14.26). Ja uzsākat bhakti jogas procesu, tad jūs vairs nebūsiet šo trīs īpašību ietekmēts: labestības, kaislības, neziņas. Tas arī ir teikts Bhagavad-gītā: māṁ ca avyabhicāriṇī bhakti-yogena sevate. Ikviens, kas iesaistījies garīgajā kalpošanā Krišnam, avjabhičārinī, bez vilcināšanās, nosvērti, vēršot uzmanību, šāda persona, māṁ cāvyabhicāriṇī yogena, māṁ ca avyabhicāreṇa yogena bhajate māṁ sa guṇān samatītyaitān (BG 14.26). Nekavējoties viņš kļūst pārāks par visām šīm īpašībām. Tātad garīgā kalpošana nav šajās materiālajās īpašībās. Tā ir pārpasaulīga. Bhakti ir pārpasaulīga. Tādēļ bez bhakti jūs Krišnu jeb Dievu saprast nespējat. Bhaktyā māṁ abhijānāti (BG 18.55). Tikai bhaktyā māṁ abhijānāti. Citādi tas nav iespējams. Bhaktyā māṁ abhijānāti yāvan yas cāsmi tattvataḥ. Patiesībā, ja vēlaties saprast, kas ir Dievs, tad jums jāpieņem bhakti process, garīgā kalpošana. Tad jūs pārvarēsiet tās. Tādēļ Šrīmad Bhāgavatam Nārada saka: tyaktvā sva-dharmaṁ caraṇāmbujaṁ harer (ŠB 1.5.17). Ja kāds aiz sentimenta atsakās no sava ieņemamā amata, kas ir atlasīts saskaņā ar gunām... To sauc svadharma... „Svadharma” nozīmē kāda pienākumu saskaņā ar iegūtajām īspašībām. To sauc par svadharmu. Brāhmani, kšatriji, vaišjas un šūdras ir iedalīti guṇa-karma-vibhāgaśaḥ (BG 4.13), pēc gunām un karmas.

Tātad šeit Ardžuna saka, ka kārpaṇya-doṣopahataḥ-svabhāvaḥ (BG 2.7). „Es esmu Kšatrijs.” Viņš saprot, ka „es rīkojos nepareizi. Es atsakos cīnīties. Tādēļ tas ir kārpaṇya-doṣa, skopulīgi.” „Skopulīgi” nozīmē, ka man ir kādi līdzekļi, kas jātērē, bet, ja es tos netērēju, to sauc par skopumu. Kripanatā. Tātad kripanatā. Ir divu veidu cilvēki, brāhmani un šūdras. Brāhamni un šūdras. Būt brāhmanam nozīmē, ka es neesmu skopulis. Viņam ir iespēja, lieliska vērtība šīs cilvēka formas veidā, kas vērts vairākus miljonus dolāru, šis cilvēka... Bet viņš tos neizmanto pareizi, vienkārši saskatot to, cik skaists viņš ir. Tas ir viss. Vienkārši tērējiet savu skaistumu un pielietojiet šo vērtību, cilvēka... Būt brāhmanam nozīmē būt liberālam.