LV/Prabhupada 0466 - Melnā Čūksa Ir Mazāk Bīstama Kā Čūskai Līdzīgs Cilvēks: Difference between revisions
(Created page with "<!-- BEGIN CATEGORY LIST --> Category:1080 Latvian Pages with Videos Category:Prabhupada 0466 - in all Languages Category:LV-Quotes - 1977 Category:LV-Quotes - L...") |
(Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version) |
||
| Line 7: | Line 7: | ||
[[Category:LV-Quotes - in India, Mayapur]] | [[Category:LV-Quotes - in India, Mayapur]] | ||
<!-- END CATEGORY LIST --> | <!-- END CATEGORY LIST --> | ||
<!-- BEGIN NAVIGATION BAR -- DO NOT EDIT OR REMOVE --> | |||
{{1080 videos navigation - All Languages|Latvian|LV/Prabhupada 0465 - Vaišnavs Ir Spēcīgs, Bet Tomēr Viņš Ir Ļoti Rāms Un Pazemīgs|0465|LV/Prabhupada 0467 - Tā Kā Es Esmu Pieņēmis Krišnas Lotospēdu Patvērumu, Es Esmu Drošībā|0467}} | |||
<!-- END NAVIGATION BAR --> | |||
<!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | <!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | ||
<div class="center"> | <div class="center"> | ||
| Line 15: | Line 18: | ||
<!-- BEGIN VIDEO LINK --> | <!-- BEGIN VIDEO LINK --> | ||
{{youtube_right| | {{youtube_right|KSP4h9VIz8o|Melnā Čūksa Ir Mazāk Bīstama Kā Čūskai Līdzīgs Cilvēks<br />- Prabhupāda 0466}} | ||
<!-- END VIDEO LINK --> | <!-- END VIDEO LINK --> | ||
<!-- BEGIN AUDIO LINK --> | <!-- BEGIN AUDIO LINK --> | ||
<mp3player> | <mp3player>https://s3.amazonaws.com/vanipedia/clip/770228SB-MAY_clip4.mp3</mp3player> | ||
<!-- END AUDIO LINK --> | <!-- END AUDIO LINK --> | ||
| Line 36: | Line 39: | ||
"Ir divas skaudīgas dzīvās būtnes. Viena ir čūska, melnā čūska, otra ir cilvāks ar melnās čūskas īpašībām." Viņš nespēj saskatīt neko labu. Sarpaḥ krūraḥ. Čūska ir skaudīga. Tā kož bez iemesla. Čūska ir uz ielas, ja jums gadās tai iet garām, tā kļūst tik nikna, ka tūdaļ kož. Tāda ir čūskas daba. Līdzīgi, ir čūskām līdzīgas personas. Tās apsūdz jūs bez iemesla. Arī viņas ir čūskas. Bet Čānakja Pandits saka, ka "šī melnā čūska ir nekaitīgāka par cilvēku-čūsku". Kāpēc? "Šo melno čūsku, skandējot kādu mantru vai ar kādu dziedinošu augu, jūs varat pakļaut. Bet cilvēkčūsku jūs nevarat. Tas nav iespējams." | "Ir divas skaudīgas dzīvās būtnes. Viena ir čūska, melnā čūska, otra ir cilvāks ar melnās čūskas īpašībām." Viņš nespēj saskatīt neko labu. Sarpaḥ krūraḥ. Čūska ir skaudīga. Tā kož bez iemesla. Čūska ir uz ielas, ja jums gadās tai iet garām, tā kļūst tik nikna, ka tūdaļ kož. Tāda ir čūskas daba. Līdzīgi, ir čūskām līdzīgas personas. Tās apsūdz jūs bez iemesla. Arī viņas ir čūskas. Bet Čānakja Pandits saka, ka "šī melnā čūska ir nekaitīgāka par cilvēku-čūsku". Kāpēc? "Šo melno čūsku, skandējot kādu mantru vai ar kādu dziedinošu augu, jūs varat pakļaut. Bet cilvēkčūsku jūs nevarat. Tas nav iespējams." | ||
Tātad būs... Šo Hiranjakašipu Prahlāda Mahārādžs arī aprakstījis kā čūsku. Kad Nrisimhadēva ir tik nikns, tā viņš vēlāk teiks, ka modeta sādhur api vṛścika-sarpa-hatyā ([[Vanisource:SB 7.9.14|ŠB 7.9.14]]): "Mans Kungs, Tu biji tik ļoti dusmīgs uz manu tēvu. Nu viņš ir miris, tādēļ Tev vairs nav iemesla būt dusmīgam. Esi mierīgs. Neviens nesēro par mana tēva nogalināšanu, esi pārliecināts. Tādēļ nav iemesla ciešanām. Visi šie padievi, Kungs Brahma un citi, visi ir Tavi kalpi. Arī es esmu Tava kalpa kalps. Nu greizsirdīgā čūska ir nogalināta, visi ir laimīgi." Tā viņš deva piemēru, ka modeta sādhur api vṛścika-sarpa-hatyā: sadhu, svētai personai, nekad nepatīk nogalināt nevienu dzīvo būtni. Viņi nav laimīgi... Pat nogalināta maza skudra, par to viņi nepiriecājas: "Kāpēc jānogalina skudra?" Ko tad teikt par citiem, pat par mazu skudru, Para-duḥkha-duḥkhī. Tā var būt skudra, nenozīmīga, bet nāves brīdī tā ir cietusi, tādēļ vaišnas ir nelaimīgs: "Kāpēc skudrai jābūt nogalinātai?" Tas ir Para-duḥkha-duḥkhī. Bet šāds vaišnavs priecājas, kad tiek nogalinata čūska vai skorpions. Modeta sādhur api vṛścika-sarpa-hatya. Tātad ikviens ir laimīgs, kad nogalināta čūska vai skorpions, jo tie ir ļoti, ļoti bīstami. Tie kož un dzeļ bez iemesla, radot haosu. Tātad ir čūskām līdzīgas personas, kas apskauž mūsu kustību, tās pretojas. Tāda ir daba. Prahlāda Mahārādžs arī iebilda pret savu tēvu, ko tad teikt par citiem? Tas notiks, bet mums nevajag just vilšanos, tāpat, kā Prahlāda Mahārādžs nekad neizjuta vilšanos, lai gan tik daudzos veidos tika mocīts. Arī viņam tika dota inde, viņu iemeta čūsku vidū, nometa no kalna, palika zem ziloņa ķepām, tik daudzos veidos tika novietots... Tādēļ Čaitanja Mahāprabhu ir norādījis, ka "neesiet vīlušies. Leipni izturiet." Tṛṇād api sunīcena taror api sahiṣṇunā ([[Vanisource:CC Adi 17.31|ČČ Ādi 17.31]]): esiet pacietīgāki par koku. Esiet, es vēlpos teikt, maigi un pazemīgi, vairāk kā zēle. kas tāds notiks. Ja mēs vienā dzīvē izpaužam Krišnas apziņas attieksmi, ja pat ir mazliet ciešanu, neņemiet vērā. Turpiniet Krišnas apziņu. Neesiet vīlušies vei bez cerībā, pat ja ir kāda nelaime. Tā Krišna iedrošina Bhagavad-gītā: āgamāpāyino 'nityās tāṁs titikṣasva bhārata ([[Vanisource:BG 2.14|BG 2.14]]); "Mans dārgais Ardžuna, pat ja tu jūti kādas sāpes, šīs ķermeniskās sāpes, tās nāk un iet. Nekas nav paliekošs, tādēļ neņem ko tādu vērā. Turpini veikt savu pienākumu." Tāds ir Krišnas norādījums. Prahlāda Mahārādžs ir dzīvs piemērs, mūsu pienākums ir sekot tādas personas pēdās, kā Prahlāda Mahārādžs. | Tātad būs... Šo Hiranjakašipu Prahlāda Mahārādžs arī aprakstījis kā čūsku. Kad Nrisimhadēva ir tik nikns, tā viņš vēlāk teiks, ka modeta sādhur api vṛścika-sarpa-hatyā ([[Vanisource:SB 7.9.14|ŠB 7.9.14]]): "Mans Kungs, Tu biji tik ļoti dusmīgs uz manu tēvu. Nu viņš ir miris, tādēļ Tev vairs nav iemesla būt dusmīgam. Esi mierīgs. Neviens nesēro par mana tēva nogalināšanu, esi pārliecināts. Tādēļ nav iemesla ciešanām. Visi šie padievi, Kungs Brahma un citi, visi ir Tavi kalpi. Arī es esmu Tava kalpa kalps. Nu greizsirdīgā čūska ir nogalināta, visi ir laimīgi." Tā viņš deva piemēru, ka modeta sādhur api vṛścika-sarpa-hatyā: sadhu, svētai personai, nekad nepatīk nogalināt nevienu dzīvo būtni. Viņi nav laimīgi... Pat nogalināta maza skudra, par to viņi nepiriecājas: "Kāpēc jānogalina skudra?" Ko tad teikt par citiem, pat par mazu skudru, Para-duḥkha-duḥkhī. Tā var būt skudra, nenozīmīga, bet nāves brīdī tā ir cietusi, tādēļ vaišnas ir nelaimīgs: "Kāpēc skudrai jābūt nogalinātai?" Tas ir Para-duḥkha-duḥkhī. Bet šāds vaišnavs priecājas, kad tiek nogalinata čūska vai skorpions. Modeta sādhur api vṛścika-sarpa-hatya. Tātad ikviens ir laimīgs, kad nogalināta čūska vai skorpions, jo tie ir ļoti, ļoti bīstami. Tie kož un dzeļ bez iemesla, radot haosu. Tātad ir čūskām līdzīgas personas, kas apskauž mūsu kustību, tās pretojas. Tāda ir daba. Prahlāda Mahārādžs arī iebilda pret savu tēvu, ko tad teikt par citiem? Tas notiks, bet mums nevajag just vilšanos, tāpat, kā Prahlāda Mahārādžs nekad neizjuta vilšanos, lai gan tik daudzos veidos tika mocīts. Arī viņam tika dota inde, viņu iemeta čūsku vidū, nometa no kalna, palika zem ziloņa ķepām, tik daudzos veidos tika novietots... Tādēļ Čaitanja Mahāprabhu ir norādījis, ka "neesiet vīlušies. Leipni izturiet." Tṛṇād api sunīcena taror api sahiṣṇunā ([[Vanisource:CC Adi 17.31|ČČ Ādi 17.31]]): esiet pacietīgāki par koku. Esiet, es vēlpos teikt, maigi un pazemīgi, vairāk kā zēle. kas tāds notiks. Ja mēs vienā dzīvē izpaužam Krišnas apziņas attieksmi, ja pat ir mazliet ciešanu, neņemiet vērā. Turpiniet Krišnas apziņu. Neesiet vīlušies vei bez cerībā, pat ja ir kāda nelaime. Tā Krišna iedrošina Bhagavad-gītā: āgamāpāyino 'nityās tāṁs titikṣasva bhārata ([[Vanisource:BG 2.14 (1972)|BG 2.14]]); "Mans dārgais Ardžuna, pat ja tu jūti kādas sāpes, šīs ķermeniskās sāpes, tās nāk un iet. Nekas nav paliekošs, tādēļ neņem ko tādu vērā. Turpini veikt savu pienākumu." Tāds ir Krišnas norādījums. Prahlāda Mahārādžs ir dzīvs piemērs, mūsu pienākums ir sekot tādas personas pēdās, kā Prahlāda Mahārādžs. | ||
<!-- END TRANSLATED TEXT --> | <!-- END TRANSLATED TEXT --> | ||
Latest revision as of 10:28, 2 October 2018
Lecture on SB 7.9.8 -- Mayapur, February 28, 1977
Čūskas īpašība ir ļoti bīstama. Čānakja Pandits ir teicis:
- sarpaḥ krūraḥ khalaḥ krūraḥ
- sarpāt krūrataraḥ khalaḥ
- mantrauṣadhi-vaśaḥ sarpaḥ
- khalaḥ kena nivāryate
"Ir divas skaudīgas dzīvās būtnes. Viena ir čūska, melnā čūska, otra ir cilvāks ar melnās čūskas īpašībām." Viņš nespēj saskatīt neko labu. Sarpaḥ krūraḥ. Čūska ir skaudīga. Tā kož bez iemesla. Čūska ir uz ielas, ja jums gadās tai iet garām, tā kļūst tik nikna, ka tūdaļ kož. Tāda ir čūskas daba. Līdzīgi, ir čūskām līdzīgas personas. Tās apsūdz jūs bez iemesla. Arī viņas ir čūskas. Bet Čānakja Pandits saka, ka "šī melnā čūska ir nekaitīgāka par cilvēku-čūsku". Kāpēc? "Šo melno čūsku, skandējot kādu mantru vai ar kādu dziedinošu augu, jūs varat pakļaut. Bet cilvēkčūsku jūs nevarat. Tas nav iespējams."
Tātad būs... Šo Hiranjakašipu Prahlāda Mahārādžs arī aprakstījis kā čūsku. Kad Nrisimhadēva ir tik nikns, tā viņš vēlāk teiks, ka modeta sādhur api vṛścika-sarpa-hatyā (ŠB 7.9.14): "Mans Kungs, Tu biji tik ļoti dusmīgs uz manu tēvu. Nu viņš ir miris, tādēļ Tev vairs nav iemesla būt dusmīgam. Esi mierīgs. Neviens nesēro par mana tēva nogalināšanu, esi pārliecināts. Tādēļ nav iemesla ciešanām. Visi šie padievi, Kungs Brahma un citi, visi ir Tavi kalpi. Arī es esmu Tava kalpa kalps. Nu greizsirdīgā čūska ir nogalināta, visi ir laimīgi." Tā viņš deva piemēru, ka modeta sādhur api vṛścika-sarpa-hatyā: sadhu, svētai personai, nekad nepatīk nogalināt nevienu dzīvo būtni. Viņi nav laimīgi... Pat nogalināta maza skudra, par to viņi nepiriecājas: "Kāpēc jānogalina skudra?" Ko tad teikt par citiem, pat par mazu skudru, Para-duḥkha-duḥkhī. Tā var būt skudra, nenozīmīga, bet nāves brīdī tā ir cietusi, tādēļ vaišnas ir nelaimīgs: "Kāpēc skudrai jābūt nogalinātai?" Tas ir Para-duḥkha-duḥkhī. Bet šāds vaišnavs priecājas, kad tiek nogalinata čūska vai skorpions. Modeta sādhur api vṛścika-sarpa-hatya. Tātad ikviens ir laimīgs, kad nogalināta čūska vai skorpions, jo tie ir ļoti, ļoti bīstami. Tie kož un dzeļ bez iemesla, radot haosu. Tātad ir čūskām līdzīgas personas, kas apskauž mūsu kustību, tās pretojas. Tāda ir daba. Prahlāda Mahārādžs arī iebilda pret savu tēvu, ko tad teikt par citiem? Tas notiks, bet mums nevajag just vilšanos, tāpat, kā Prahlāda Mahārādžs nekad neizjuta vilšanos, lai gan tik daudzos veidos tika mocīts. Arī viņam tika dota inde, viņu iemeta čūsku vidū, nometa no kalna, palika zem ziloņa ķepām, tik daudzos veidos tika novietots... Tādēļ Čaitanja Mahāprabhu ir norādījis, ka "neesiet vīlušies. Leipni izturiet." Tṛṇād api sunīcena taror api sahiṣṇunā (ČČ Ādi 17.31): esiet pacietīgāki par koku. Esiet, es vēlpos teikt, maigi un pazemīgi, vairāk kā zēle. kas tāds notiks. Ja mēs vienā dzīvē izpaužam Krišnas apziņas attieksmi, ja pat ir mazliet ciešanu, neņemiet vērā. Turpiniet Krišnas apziņu. Neesiet vīlušies vei bez cerībā, pat ja ir kāda nelaime. Tā Krišna iedrošina Bhagavad-gītā: āgamāpāyino 'nityās tāṁs titikṣasva bhārata (BG 2.14); "Mans dārgais Ardžuna, pat ja tu jūti kādas sāpes, šīs ķermeniskās sāpes, tās nāk un iet. Nekas nav paliekošs, tādēļ neņem ko tādu vērā. Turpini veikt savu pienākumu." Tāds ir Krišnas norādījums. Prahlāda Mahārādžs ir dzīvs piemērs, mūsu pienākums ir sekot tādas personas pēdās, kā Prahlāda Mahārādžs.