LV/Prabhupada 0597 - Krišnas Apziņa Nav Viegla. Jums to Neiegūt, ja sevi Neuzticēsiet: Difference between revisions
(Created page with "<!-- BEGIN CATEGORY LIST --> Category:1080 Latvian Pages with Videos Category:Prabhupada 0597 - in all Languages Category:LV-Quotes - 1972 Category:LV-Quotes - L...") |
(Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version) |
||
| Line 7: | Line 7: | ||
[[Category:LV-Quotes - in India, Hyderabad]] | [[Category:LV-Quotes - in India, Hyderabad]] | ||
<!-- END CATEGORY LIST --> | <!-- END CATEGORY LIST --> | ||
<!-- BEGIN NAVIGATION BAR -- DO NOT EDIT OR REMOVE --> | |||
{{1080 videos navigation - All Languages|Latvian|LV/Prabhupada 0596 - Garu Gabaliņos Sagriezt Nevar|0596|LV/Prabhupada 0598 - Mēs Smagi Strādājam, lai Iegūtu Kādu Dzīves Prieku|0598}} | |||
<!-- END NAVIGATION BAR --> | |||
<!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | <!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | ||
<div class="center"> | <div class="center"> | ||
| Line 15: | Line 18: | ||
<!-- BEGIN VIDEO LINK --> | <!-- BEGIN VIDEO LINK --> | ||
{{youtube_right| | {{youtube_right|r7RPJ3ETaqc|Krišnas Apziņa Nav Viegla. Jums to Neiegūt, ja sevi Neuzticēsiet - Prabhupāda 0597}} | ||
<!-- END VIDEO LINK --> | <!-- END VIDEO LINK --> | ||
<!-- BEGIN AUDIO LINK (from English page --> | <!-- BEGIN AUDIO LINK (from English page --> | ||
<mp3player> | <mp3player>https://s3.amazonaws.com/vanipedia/clip/721127BG-HYD_clip04.mp3</mp3player> | ||
<!-- END AUDIO LINK --> | <!-- END AUDIO LINK --> | ||
| Line 27: | Line 30: | ||
<!-- BEGIN TRANSLATED TEXT (from DotSub) --> | <!-- BEGIN TRANSLATED TEXT (from DotSub) --> | ||
Ikkatra dzīvā būtne cenšas valdīt pār materiālo dabu. Tā ir būtnes slimība. Tā vēlas pār to valdīt. Tā ir kalps, bet mākslīgi vēlas būt par Kungu. Tā ir slimība. Visi... Galu galā, kad tai neizdodas valdīt pār materiālo dabu, tā saka: "Ak, šī materiālā daba ir neīsta. Nu es saplūdīšu ar Augstāko." Brahma satyaṁ jagan mithyā. Bet, tā kā garīgā dvēsele ir neatņemama Krišnas daļiņa, pēc dabas tā ir priecīga. Tā meklē prieku. Ikviens no mums strādā tik smagi, lai rastu dzīvē prieku. Šis dzīves prieks nav iespējams garīgajā starojumā. Tādēļ Šrīmad-Bhāgavatam mums stāsta, ka āruhya kṛcchreṇa paraṁ padam (ŠB 10.2.32 | Ikkatra dzīvā būtne cenšas valdīt pār materiālo dabu. Tā ir būtnes slimība. Tā vēlas pār to valdīt. Tā ir kalps, bet mākslīgi vēlas būt par Kungu. Tā ir slimība. Visi... Galu galā, kad tai neizdodas valdīt pār materiālo dabu, tā saka: "Ak, šī materiālā daba ir neīsta. Nu es saplūdīšu ar Augstāko." Brahma satyaṁ jagan mithyā. Bet, tā kā garīgā dvēsele ir neatņemama Krišnas daļiņa, pēc dabas tā ir priecīga. Tā meklē prieku. Ikviens no mums strādā tik smagi, lai rastu dzīvē prieku. Šis dzīves prieks nav iespējams garīgajā starojumā. Tādēļ Šrīmad-Bhāgavatam mums stāsta, ka āruhya kṛcchreṇa paraṁ padam ([[Vanisource:SB 10.2.32|ŠB 10.2.32]]). Kṛcchreṇa, pēc askēzēm un grēku izpirkšanas var nokļūt Brahmana starojumā. Sāyujya-mukti. To sauc par sāyujya-mukti. Sāyujya, saplūst. Āruhya kṛcchreṇa paraṁ padam. Pat ja kāds nokļūst tādā līmenī, nokļūst Brahmana starojumā, pēc smagām askēzēm un grēku izpirkšanām viņš krīt. Patanty adhaḥ. Adhaḥ nozīmē nonākt materiālajā pasaulē. Āruhya kṛcchreṇa paraṁ padaṁ tataḥ patanty adhaḥ ([[Vanisource:SB 10.2.32|ŠB 10.2.32]]). Kāpēc viņi krīt? Anādṛta-yuṣmad-aṅghrayaḥ. Viņi nekad nepiekrīt, ka Dievs ir persona. Viņi nekad nepiekritīs. Viņu sīkās smadzenes nespēj pieņemt, ka Dievs var būt persona. Jo viņam ir pieredze, ka viņš vai citi ir personas. Ja Dievs ir tāda pati persona kā es un tu, kā gan Viņš var radīt neskaitāmus visumus? Tādēļ, lai saprastu Dieva Augstāko Personību, vajadzīgs gana daudz garīgu darbību. Bhagavad-gītā ir teikts: bahūnāṁ janmanām ante ([[Vanisource:BG 7.19 (1972)|BG 7.19]]). Pēc spekulēšanas impersonālas filozofijas veidā, kad būtne ir nobriedusi, bahūnāṁ janmanām ante jñānavān, kad viņš ir patiesi gudrs... Kamēs viņš nespēj saprast, ka Augstākā Absolūtā Patiesība ir persona, sac-cid-ānanda-vigraha... (Bs. 5.1.). brahmeti paramātmeti bhagavān iti śabdyate. Bhagavāns. Ka... vadanti tat tattva-vidas tattvaṁ yaj jñānam advayam ([[Vanisource:SB 1.2.11|ŠB 1.2.11]]). Tāds ir Šrīmad-Bhāgavatam apgalvojums: "Tie, kuri zina Absolūto Patiesību, zina, ka Brahmans, Paramātma un Bhagavāns ir viens. Tād ir tikai dažādas sapratnes pakāpes." Tāpat kā, redzot kādu kalnu no attāluma, tas šķiet bezpersonisks, mākoņiem klāts. Ja pienāk tuvāk, redz kaut ko zaļganīgu. Ja ieejam pašā kalnā, redzēsiet dzīvniekus, kokus, cilvēkus. Līdzīgi, tie, kuri mēģina saprast Absolūto no attāluma, viņi spekulējot apzinās bezpersonisko Brahmanu. Tie, kuri dodas vēl tuvāk, jogi, var redzēt lokalizēto izpausmi. Dhyānāvasthita-tad-gatena manasā paśyanti yaṁ yoginaḥ ([[Vanisource:SB 12.13.1|ŠB 12.13.1]]). Viņi var redzēt, dhyāna avasthita, sevī lokalozēto. Tā ir Paramātmas izpausme. Un bhaktas redz Krišnu, Dieva Augstāko Personību, kā vienu. Nityo nityānāṁ cetanaś cetanānām (Kaṭha Upanišada 2.2.13.). | ||
<!-- END TRANSLATED TEXT --> | <!-- END TRANSLATED TEXT --> | ||
Latest revision as of 10:49, 2 October 2018
Lecture on BG 2.23 -- Hyderabad, November 27, 1972
Ikkatra dzīvā būtne cenšas valdīt pār materiālo dabu. Tā ir būtnes slimība. Tā vēlas pār to valdīt. Tā ir kalps, bet mākslīgi vēlas būt par Kungu. Tā ir slimība. Visi... Galu galā, kad tai neizdodas valdīt pār materiālo dabu, tā saka: "Ak, šī materiālā daba ir neīsta. Nu es saplūdīšu ar Augstāko." Brahma satyaṁ jagan mithyā. Bet, tā kā garīgā dvēsele ir neatņemama Krišnas daļiņa, pēc dabas tā ir priecīga. Tā meklē prieku. Ikviens no mums strādā tik smagi, lai rastu dzīvē prieku. Šis dzīves prieks nav iespējams garīgajā starojumā. Tādēļ Šrīmad-Bhāgavatam mums stāsta, ka āruhya kṛcchreṇa paraṁ padam (ŠB 10.2.32). Kṛcchreṇa, pēc askēzēm un grēku izpirkšanas var nokļūt Brahmana starojumā. Sāyujya-mukti. To sauc par sāyujya-mukti. Sāyujya, saplūst. Āruhya kṛcchreṇa paraṁ padam. Pat ja kāds nokļūst tādā līmenī, nokļūst Brahmana starojumā, pēc smagām askēzēm un grēku izpirkšanām viņš krīt. Patanty adhaḥ. Adhaḥ nozīmē nonākt materiālajā pasaulē. Āruhya kṛcchreṇa paraṁ padaṁ tataḥ patanty adhaḥ (ŠB 10.2.32). Kāpēc viņi krīt? Anādṛta-yuṣmad-aṅghrayaḥ. Viņi nekad nepiekrīt, ka Dievs ir persona. Viņi nekad nepiekritīs. Viņu sīkās smadzenes nespēj pieņemt, ka Dievs var būt persona. Jo viņam ir pieredze, ka viņš vai citi ir personas. Ja Dievs ir tāda pati persona kā es un tu, kā gan Viņš var radīt neskaitāmus visumus? Tādēļ, lai saprastu Dieva Augstāko Personību, vajadzīgs gana daudz garīgu darbību. Bhagavad-gītā ir teikts: bahūnāṁ janmanām ante (BG 7.19). Pēc spekulēšanas impersonālas filozofijas veidā, kad būtne ir nobriedusi, bahūnāṁ janmanām ante jñānavān, kad viņš ir patiesi gudrs... Kamēs viņš nespēj saprast, ka Augstākā Absolūtā Patiesība ir persona, sac-cid-ānanda-vigraha... (Bs. 5.1.). brahmeti paramātmeti bhagavān iti śabdyate. Bhagavāns. Ka... vadanti tat tattva-vidas tattvaṁ yaj jñānam advayam (ŠB 1.2.11). Tāds ir Šrīmad-Bhāgavatam apgalvojums: "Tie, kuri zina Absolūto Patiesību, zina, ka Brahmans, Paramātma un Bhagavāns ir viens. Tād ir tikai dažādas sapratnes pakāpes." Tāpat kā, redzot kādu kalnu no attāluma, tas šķiet bezpersonisks, mākoņiem klāts. Ja pienāk tuvāk, redz kaut ko zaļganīgu. Ja ieejam pašā kalnā, redzēsiet dzīvniekus, kokus, cilvēkus. Līdzīgi, tie, kuri mēģina saprast Absolūto no attāluma, viņi spekulējot apzinās bezpersonisko Brahmanu. Tie, kuri dodas vēl tuvāk, jogi, var redzēt lokalizēto izpausmi. Dhyānāvasthita-tad-gatena manasā paśyanti yaṁ yoginaḥ (ŠB 12.13.1). Viņi var redzēt, dhyāna avasthita, sevī lokalozēto. Tā ir Paramātmas izpausme. Un bhaktas redz Krišnu, Dieva Augstāko Personību, kā vienu. Nityo nityānāṁ cetanaś cetanānām (Kaṭha Upanišada 2.2.13.).