LV/Prabhupada 0611 - Ja Pazaudējat Kalpošanas Garu, šis Templis Kļūs par Lielu Izgāšanos: Difference between revisions

Latest revision as of 10:52, 2 October 2018

Previous Page - Video 0610

Next Page - Video 0612

Lecture on SB 1.7.27 -- Vrndavana, September 24, 1976

Vismaz mēs, indieši, esam tā apmācīti. Ne tikai apmācīti, mēs esam dzimuši bhaktas. Ikviens Indijā dzimušais ir saņēmis īpašas iespējas. Savā iepriekšējā dzimšanā viņi veikuši daudzas askēzes, daudzas askēzes. Pat padievi vēlas piedzimt Indijā, lai iegūtu šo iespēju. Indija... Nedomājiet... Indija nozīmē šo planētu, Bhāratavaršu. Tur ir laba iespēja. Mēs nedrīkstam domāt - Ja domājam, ka "šeit ir akmens statuja", tas nepagarinās par vairākām dienām. Tas ne... Galagraha. Ne vairs vigraha, bet galagraha. Pieņemsim, es esmu ieveidojis šo templi. Nu manā vadībā daudzi bhaktas godina vigrahu. Vigraha nozīmē Kunga veidols, rūpa. Bet, ja nesekojam regulējošajiem principiem, tad pēc nāves būs galagraha, slogs. "Mūsu nezinošais Guru Mahārādžs izveidoja šo templi un mums jāgodina, jāceļas agri no rīta, visa veida traucēkļi." Tas būs... To sauc galagraha, slogs, "Viņš atstājis mūs ar smagu nastu." Tāds ir risks. Tad tik liels templis nebūs pateizi vadīts, un redzēsiet, kā tas izjūk. "Tas ir netīrs", tur nebūs uzraudzības. Tas būs mūsu... To sauc galagraha: "Šis muļķis mūs apgrūtinājis." Tas ir ļoti grūti. Ja mēs zaudējam..., ja esam zaudējuši sajūtu, ka "šeit ir Krišna. Šeit ir iespēja Viņam kalpot..." Sākṣād-dharitvena samasta-śāstraiḥ... Ne tā. Śrī-vigrahārādhana-nitya-nānā-śṛṅgāra-tan-mandira-mārjanādau. Tiklīdz. Tādēļ mēs esam ļoti piesardzīgi: "Kāpēc nedarīji šo? Kāpēc nedari šādi? Kāpēc...?" Tiklīdz tiek zaudēta garīgās kalpošanas sajūta, templis kļūs par apgrūtinājumu. Tāds ir ceļš. Tas būs tik liels templis; to vadīt būs liela atbildība. Viņi jūtas apgrūtināti. Tādēļ neņemiet vērā, ja kaut kas dažkārt salūzt. "Labi, lai arī cik naudas mums būtu, vispirms paēdīsim." Tāds ir stāvoklis. Vigraha un galagraha. Jums jāsaprot. Ja mēs aizmirstam, ka "šeit Krišna ir klāt personiski. Mums viņš jāuzņem pienācīgi. Mums jādod Viņam labs ēdiens, apģērbs, labs..." Tad tā ir kalpošana. Tiklīdz rodas sajūta, ka "Šeit ir akmens elks" - dažkārt saka "elkdievība" - "un mums likts to apģērbt, dot Viņam..., visa veida apgrūtinājums." Tad beigas. Tas ir noticis visur. Esmu redzējis Nasikā, kur daudzos lielos tempļos nav pudžārī, suņi nokārtojas. Viņi ne tikai lauž. Rietumvalstīs tiek slēgtas arī baznīcas. Lielas baznīces, esmu redzējis Londonā, bet slēgtas. Kad satiekas svētdienā, apkopēji ierodas - divi, trīs cilvēki, kāda veca dāma. Neviens nenāk. Un mēs iegādājamies. Mēs esam iegādājušies vairākas baznīcas. Jo tās nu ir pamestas. Tās ir nevajadzīgas. Mūsu Losandželosā esam iegādājušies, un vairākas citas. Toronto īpašumu esam iegādājušies nesen. Lielas baznīcas. Bet viņi mums nepārdod. Vienā baznīcā priesteris teica, ka "es šai baznīcai pielaidīšu uguni, tomēr es nedošu to Bhaktivēdāntam Svāmī." Arī šī Toronto baznīca bija tāda. Un Melburnā pirkšanas nosacījumi bija nojaukt baznīcu. Mēs prasījām "Kāpēc?" Viņš teica: "Ja izmantosiet kā templi tagad, mēs to neatdosim." Viņi atteicās. Vai to zināt? Viņiem nepatīk, ka " šī Krišnas apziņas kustība iegādāsies mūsu baznīcas un uzstādīs Rādhas un Krišnas Dievības." Viņiem tas nepatīk. Bet tas notiek. Ne tikai baznīcas Rietumvalstīs, arī šeit. Tiklīdz jūs zaudējat kalpošanas garu, templis kļūs nolaists, tas arī viss. Nebūs tempļa. Tādēļ mums jāuztur kalpošanas gars. Tādēļ mums jābūt tik noteiktiem - "Kāpēc šeit nav svaigu ziedu?" Ja domājat: "Šeit ir akmens figūra. Kāda ir nozīme svaigam ziedam vai vecam? Mums jādod kāds zieds. Tas arī viss." Bet nav sajūtas, ka "Šeit ir Krišna. Mums jādod svaigi ziedi." Tāpat kā es esmu dzīvojošs vīrs, ja dosiet man svaigus ziedus, ja dosiet man kādus atkritumus, vai tādā gadījumā es būšu priecīgs? Vai tā domājat? Šī sajūta ir zaudēšana pat pašā sākumā. "Mēs apmierināsim statuju ar kaut kādiem atkritumiem, veciem ziediem. Tā neiebildīs." Jā, tā neiebildīs. Bet jūsu dzīve beigsies. Iebildumi izpaudīsies tā. Tiklīdz jūs zaudējat sajūtu, bhāva, budhā bhāva-samanvitāḥ (BG 10.8)... Kurš var godināt Krišnu? Kad ir bhāva, sthāyi-bhāva. Kas ir bhāva apspriests Bhakti-rasāmṛta-sindhu. Bet, ja jums nav bhāva, tad atrodaties materiālā (neskaidri) kaniṣṭha-adhikārī. Vienkārši šovs. Šovs nevar turpināties daudzas dienas. Šovs beigsies ļoti drīz.

@@ Line 7: / Line 7: @@
 [[Category:LV-Quotes - in India, Vrndavana]]
 <!-- END CATEGORY LIST -->
+<!-- BEGIN NAVIGATION BAR -- DO NOT EDIT OR REMOVE -->
+{{1080 videos navigation - All Languages|Latvian|LV/Prabhupada 0610 - Ja Cilvēks Nepieņem Varnāšramas iekārtu, Viņš Nav Cilvēks|0610|LV/Prabhupada 0612 - Visi, Kas Skandē Harē Kriušna, Džihvāgre, ar Mēli, ir Slavējami|0612}}
+<!-- END NAVIGATION BAR -->
 <!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK-->
 <div class="center">
@@ Line 15: / Line 18: @@
 <!-- BEGIN VIDEO LINK -->
-{{youtube_right|NZSjcq0LLNc|Ja Pazaudējat Kalpošanas Garu, šis Templis Kļūs par Lielu Izgāšanos - Prabhupāda 0611}}
+{{youtube_right|wx4EHxbIINg|Ja Pazaudējat Kalpošanas Garu, šis Templis Kļūs par Lielu Izgāšanos - Prabhupāda 0611}}
 <!-- END VIDEO LINK -->
 <!-- BEGIN AUDIO LINK (from English page -->
-<mp3player>http://vaniquotes.org/w/images/760924SB-VRNDAVAN_clip.mp3</mp3player>
+<mp3player>https://s3.amazonaws.com/vanipedia/clip/760924SB-VRNDAVAN_clip.mp3</mp3player>
 <!-- END AUDIO LINK -->
@@ Line 27: / Line 30: @@
 <!-- BEGIN TRANSLATED TEXT (from DotSub) -->
-Vismaz mēs, indieši, esam tā apmācīti. Ne tikai apmācīti, mēs esam dzimuši bhaktas. Ikviens Indijā dzimušais ir saņēmis īpašas iespējas. Savā iepriekšējā dzimšanā viņi veikuši daudzas askēzes, daudzas askēzes. Pat padievi vēlas piedzimt Indijā, lai iegūtu šo iespēju. Indija... Nedomājiet... Indija nozīmē šo planētu, Bhāratavaršu. Tur ir laba iespēja. Mēs nedrīkstam domāt - Ja domājam, ka "šeit ir akmens statuja", tas nepagarinās par vairākām dienām. Tas ne... Galagraha. Ne vairs vigraha, bet galagraha. Pieņemsim, es esmu ieveidojis šo templi. Nu manā vadībā daudzi bhaktas godina vigrahu. Vigraha nozīmē Kunga veidols, rūpa. Bet, ja nesekojam regulējošajiem principiem, tad pēc nāves būs galagraha, slogs. "Mūsu nezinošais Guru Mahārādžs izveidoja šo templi un mums jāgodina, jāceļas agri no rīta, visa veida traucēkļi." Tas būs... To sauc galagraha, slogs, "Viņš atstājis mūs ar smagu nastu." Tāds ir risks. Tad tik liels templis nebūs pateizi vadīts, un redzēsiet, kā tas izjūk. "Tas ir netīrs", tur nebūs uzraudzības. Tas būs mūsu... To sauc galagraha: "Šis muļķis mūs apgrūtinājis." Tas ir ļoti grūti. Ja mēs zaudējam..., ja esam zaudējuši sajūtu, ka "šeit ir Krišna. Šeit ir iespēja Viņam kalpot..." Sākṣād-dharitvena samasta-śāstraiḥ... Ne tā. Śrī-vigrahārādhana-nitya-nānā-śṛṅgāra-tan-mandira-mārjanādau. Tiklīdz. Tādēļ mēs esam ļoti piesardzīgi: "Kāpēc nedarīji šo? Kāpēc nedari šādi? Kāpēc...?" Tiklīdz tiek zaudēta garīgās kalpošanas sajūta, templis kļūs par apgrūtinājumu. Tāds ir ceļš. Tas būs tik liels templis; to vadīt būs liela atbildība. Viņi jūtas apgrūtināti. Tādēļ neņemiet vērā, ja kaut kas dažkārt salūzt. "Labi, lai arī cik naudas mums būtu, vispirms paēdīsim." Tāds ir stāvoklis. Vigraha un galagraha. Jums jāsaprot. Ja mēs aizmirstam, ka "šeit Krišna ir klāt personiski. Mums viņš jāuzņem pienācīgi. Mums jādod Viņam labs ēdiens, apģērbs, labs..." Tad tā ir kalpošana. Tiklīdz rodas sajūta, ka "Šeit ir akmens elks" - dažkārt saka "elkdievība" - "un mums likts to apģērbt, dot Viņam..., visa veida apgrūtinājums." Tad beigas. Tas ir noticis visur. Esmu redzējis Nasikā, kur daudzos lielos tempļos nav pudžārī, suņi nokārtojas. Viņi ne tikai lauž. Rietumvalstīs tiek slēgtas arī baznīcas. Lielas baznīces, esmu redzējis Londonā, bet slēgtas. Kad satiekas svētdienā, apkopēji ierodas - divi, trīs cilvēki, kāda veca dāma. Neviens nenāk. Un mēs iegādājamies. Mēs esam iegādājušies vairākas baznīcas. Jo tās nu ir pamestas. Tās ir nevajadzīgas. Mūsu Losandželosā esam iegādājušies, un vairākas citas. Toronto īpašumu esam iegādājušies nesen. Lielas baznīcas. Bet viņi mums nepārdod. Vienā baznīcā priesteris teica, ka "es šai baznīcai pielaidīšu uguni, tomēr es nedošu to Bhaktivēdāntam Svāmī." Arī šī Toronto baznīca bija tāda. Un Melburnā pirkšanas nosacījumi bija nojaukt baznīcu. Mēs prasījām "Kāpēc?" Viņš teica: "Ja izmantosiet kā templi tagad, mēs to neatdosim." Viņi atteicās. Vai to zināt? Viņiem nepatīk, ka " šī Krišnas apziņas kustība iegādāsies mūsu baznīcas un uzstādīs Rādhas un Krišnas Dievības." Viņiem tas nepatīk. Bet tas notiek. Ne tikai baznīcas Rietumvalstīs, arī šeit. Tiklīdz jūs zaudējat kalpošanas garu, templis kļūs nolaists, tas arī viss. Nebūs tempļa. Tādēļ mums jāuztur kalpošanas gars. Tādēļ mums jābūt tik noteiktiem - "Kāpēc šeit nav svaigu ziedu?" Ja domājat: "Šeit ir akmens figūra. Kāda ir nozīme svaigam ziedam vai vecam? Mums jādod kāds zieds. Tas arī viss." Bet nav sajūtas, ka "Šeit ir Krišna. Mums jādod svaigi ziedi." Tāpat kā es esmu dzīvojošs vīrs, ja dosiet man svaigus ziedus, ja dosiet man kādus atkritumus, vai tādā gadījumā es būšu priecīgs? Vai tā domājat? Šī sajūta ir zaudēšana pat pašā sākumā. "Mēs apmierināsim statuju ar kaut kādiem atkritumiem, veciem ziediem. Tā neiebildīs." Jā, tā neiebildīs. Bet jūsu dzīve beigsies. Iebildumi izpaudīsies tā. Tiklīdz jūs zaudējat sajūtu, bhāva, budhā bhāva-samanvitāḥ ([[Vanisource:BG 10.8|BG 10.8]])... Kurš var godināt Krišnu? Kad ir bhāva, sthāyi-bhāva. Kas ir bhāva apspriests Bhakti-rasāmṛta-sindhu. Bet, ja jums nav bhāva, tad atrodaties materiālā (neskaidri) kaniṣṭha-adhikārī. Vienkārši šovs. Šovs nevar turpināties daudzas dienas. Šovs beigsies ļoti drīz.
+Vismaz mēs, indieši, esam tā apmācīti. Ne tikai apmācīti, mēs esam dzimuši bhaktas. Ikviens Indijā dzimušais ir saņēmis īpašas iespējas. Savā iepriekšējā dzimšanā viņi veikuši daudzas askēzes, daudzas askēzes. Pat padievi vēlas piedzimt Indijā, lai iegūtu šo iespēju. Indija... Nedomājiet... Indija nozīmē šo planētu, Bhāratavaršu. Tur ir laba iespēja. Mēs nedrīkstam domāt - Ja domājam, ka "šeit ir akmens statuja", tas nepagarinās par vairākām dienām. Tas ne... Galagraha. Ne vairs vigraha, bet galagraha. Pieņemsim, es esmu ieveidojis šo templi. Nu manā vadībā daudzi bhaktas godina vigrahu. Vigraha nozīmē Kunga veidols, rūpa. Bet, ja nesekojam regulējošajiem principiem, tad pēc nāves būs galagraha, slogs. "Mūsu nezinošais Guru Mahārādžs izveidoja šo templi un mums jāgodina, jāceļas agri no rīta, visa veida traucēkļi." Tas būs... To sauc galagraha, slogs, "Viņš atstājis mūs ar smagu nastu." Tāds ir risks. Tad tik liels templis nebūs pateizi vadīts, un redzēsiet, kā tas izjūk. "Tas ir netīrs", tur nebūs uzraudzības. Tas būs mūsu... To sauc galagraha: "Šis muļķis mūs apgrūtinājis." Tas ir ļoti grūti. Ja mēs zaudējam..., ja esam zaudējuši sajūtu, ka "šeit ir Krišna. Šeit ir iespēja Viņam kalpot..." Sākṣād-dharitvena samasta-śāstraiḥ... Ne tā. Śrī-vigrahārādhana-nitya-nānā-śṛṅgāra-tan-mandira-mārjanādau. Tiklīdz. Tādēļ mēs esam ļoti piesardzīgi: "Kāpēc nedarīji šo? Kāpēc nedari šādi? Kāpēc...?" Tiklīdz tiek zaudēta garīgās kalpošanas sajūta, templis kļūs par apgrūtinājumu. Tāds ir ceļš. Tas būs tik liels templis; to vadīt būs liela atbildība. Viņi jūtas apgrūtināti. Tādēļ neņemiet vērā, ja kaut kas dažkārt salūzt. "Labi, lai arī cik naudas mums būtu, vispirms paēdīsim." Tāds ir stāvoklis. Vigraha un galagraha. Jums jāsaprot. Ja mēs aizmirstam, ka "šeit Krišna ir klāt personiski. Mums viņš jāuzņem pienācīgi. Mums jādod Viņam labs ēdiens, apģērbs, labs..." Tad tā ir kalpošana. Tiklīdz rodas sajūta, ka "Šeit ir akmens elks" - dažkārt saka "elkdievība" - "un mums likts to apģērbt, dot Viņam..., visa veida apgrūtinājums." Tad beigas. Tas ir noticis visur. Esmu redzējis Nasikā, kur daudzos lielos tempļos nav pudžārī, suņi nokārtojas. Viņi ne tikai lauž. Rietumvalstīs tiek slēgtas arī baznīcas. Lielas baznīces, esmu redzējis Londonā, bet slēgtas. Kad satiekas svētdienā, apkopēji ierodas - divi, trīs cilvēki, kāda veca dāma. Neviens nenāk. Un mēs iegādājamies. Mēs esam iegādājušies vairākas baznīcas. Jo tās nu ir pamestas. Tās ir nevajadzīgas. Mūsu Losandželosā esam iegādājušies, un vairākas citas. Toronto īpašumu esam iegādājušies nesen. Lielas baznīcas. Bet viņi mums nepārdod. Vienā baznīcā priesteris teica, ka "es šai baznīcai pielaidīšu uguni, tomēr es nedošu to Bhaktivēdāntam Svāmī." Arī šī Toronto baznīca bija tāda. Un Melburnā pirkšanas nosacījumi bija nojaukt baznīcu. Mēs prasījām "Kāpēc?" Viņš teica: "Ja izmantosiet kā templi tagad, mēs to neatdosim." Viņi atteicās. Vai to zināt? Viņiem nepatīk, ka " šī Krišnas apziņas kustība iegādāsies mūsu baznīcas un uzstādīs Rādhas un Krišnas Dievības." Viņiem tas nepatīk. Bet tas notiek. Ne tikai baznīcas Rietumvalstīs, arī šeit. Tiklīdz jūs zaudējat kalpošanas garu, templis kļūs nolaists, tas arī viss. Nebūs tempļa. Tādēļ mums jāuztur kalpošanas gars. Tādēļ mums jābūt tik noteiktiem - "Kāpēc šeit nav svaigu ziedu?" Ja domājat: "Šeit ir akmens figūra. Kāda ir nozīme svaigam ziedam vai vecam? Mums jādod kāds zieds. Tas arī viss." Bet nav sajūtas, ka "Šeit ir Krišna. Mums jādod svaigi ziedi." Tāpat kā es esmu dzīvojošs vīrs, ja dosiet man svaigus ziedus, ja dosiet man kādus atkritumus, vai tādā gadījumā es būšu priecīgs? Vai tā domājat? Šī sajūta ir zaudēšana pat pašā sākumā. "Mēs apmierināsim statuju ar kaut kādiem atkritumiem, veciem ziediem. Tā neiebildīs." Jā, tā neiebildīs. Bet jūsu dzīve beigsies. Iebildumi izpaudīsies tā. Tiklīdz jūs zaudējat sajūtu, bhāva, budhā bhāva-samanvitāḥ ([[Vanisource:BG 10.8 (1972)|BG 10.8]])... Kurš var godināt Krišnu? Kad ir bhāva, sthāyi-bhāva. Kas ir bhāva apspriests Bhakti-rasāmṛta-sindhu. Bet, ja jums nav bhāva, tad atrodaties materiālā (neskaidri) kaniṣṭha-adhikārī. Vienkārši šovs. Šovs nevar turpināties daudzas dienas. Šovs beigsies ļoti drīz.
 <!-- END TRANSLATED TEXT -->