LV/Prabhupada 0631 - Es esmu Mūzīgs, Ķermenis nav, Tas ir Fakts: Difference between revisions
(Created page with "<!-- BEGIN CATEGORY LIST --> Category:1080 Latvian Pages with Videos Category:Prabhupada 0631 - in all Languages Category:LV-Quotes - 1973 Category:LV-Quotes - L...") |
(Vanibot #0023: VideoLocalizer - changed YouTube player to show hard-coded subtitles version) |
||
| Line 6: | Line 6: | ||
[[Category:LV-Quotes - in United Kingdom]] | [[Category:LV-Quotes - in United Kingdom]] | ||
<!-- END CATEGORY LIST --> | <!-- END CATEGORY LIST --> | ||
<!-- BEGIN NAVIGATION BAR -- DO NOT EDIT OR REMOVE --> | |||
{{1080 videos navigation - All Languages|Latvian|LV/Prabhupada 0630 - Nav Iemesla Sērām, jo Dvēsele Paliks|0630|LV/Prabhupada 0632 - Ja Apzinos, ka Neesmu Šis Ķermenis, es pārvaru Trīs Materiālo Dabas Īpašību Ietekmi|0632}} | |||
<!-- END NAVIGATION BAR --> | |||
<!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | <!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK--> | ||
<div class="center"> | <div class="center"> | ||
| Line 14: | Line 17: | ||
<!-- BEGIN VIDEO LINK --> | <!-- BEGIN VIDEO LINK --> | ||
{{youtube_right| | {{youtube_right|Leyptqmx5Ms|Es esmu Mūzīgs, Ķermenis nav, Tas ir Fakts<br />- Prabhupāda 0631}} | ||
<!-- END VIDEO LINK --> | <!-- END VIDEO LINK --> | ||
<!-- BEGIN AUDIO LINK (from English page --> | <!-- BEGIN AUDIO LINK (from English page --> | ||
<mp3player> | <mp3player>https://s3.amazonaws.com/vanipedia/clip/730830BG-LON_clip_02.mp3</mp3player> | ||
<!-- END AUDIO LINK --> | <!-- END AUDIO LINK --> | ||
| Line 26: | Line 29: | ||
<!-- BEGIN TRANSLATED TEXT (from DotSub) --> | <!-- BEGIN TRANSLATED TEXT (from DotSub) --> | ||
Viens, ko šajā sakarā var minēt, ir nakts. Kad sapņoju, aizmirstu par šo ķermeni. Šis ķermenis, sapnī redzu, ka esmu devies uz citu vietu. Runāju ar dažādiem cilvēkiem, mans stāvoklis atšķiras. Bet tajā laikā es neatceros, ka patiesībā mans ķermenis guļ gultā, mītnē, kurā atrodos. Bet mēs neatceramies šo ķermeni. Tāda ir ikviena pieredze. Līdzīgi, kad atkal atnākat, atmostaties no rīta, pieceļaties no gultas, tiek aizmirsti visi sapnī radītie ķermeņi. Kurš ir pareizs? Vai šis? Šis vai tas ķermenis ir īstais? Jo naktī es aizmirstu šo ķermeni, dienā es aizmirstu sapņu ķermeni. Tātad abi no tiem nav īsti. Tā vienkārši ir halucionācija. Bet es esmu īsts, jo redzu gan naktī, gan dienā. Esmu mūžīgs, ķermenis nav mūžīgs. Tas ir fakts. Antavanta ime dehā nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ ([[Vanisource:BG 2.18|BG 2.18]]). Śarīriṇaḥ, ķermeņa īpašnieks, ir mūžīgs, bet ne ķermenis. Tik daudzos veidos Krišna izskaidro šī ķermeņa materiālo stāvokli. Bet nesaprātīgajiem, kam nav zināšanu, ir ļoti grūti to saprast. Citādi viss ir skaidrs. Tas ir skaidrs. Naktī es aizmirstu šo ķermeni, dienā es aizmirstu nakts ķermeni. Tas ir fakts. Līdzīgi es varu aizmirst ķermeni, kurā parādījos pēdējo reizi. Pēdējā dzīves posmā, un es varu nezināt par nākotnes ķermeni. Bet es eksistēšu, un ķermenis var mainīties, bet man nāksies pieņemt citu, pagaidu ķermeni. Ja es eksistēju, tas nozīmē, ka man ir ķermenis. Tas ir garīgais ķermenis. Garīgais ķermenis parsāv, garīgā attīstība nozīmē, vispirms, zināt savu garīgo identitāti. Tāpat kā Sanātana Gosvāmī devās pie Čaitanjas Mahāprabhu, kad aizgāja no ministra darba. Vispirms viņš teica: ke āmi, kene āmāya jāre tāpa-traya, "Patiesībā es nezinu, kas esmu, un kāpēc esmu pakļauts šim nožēlojamajam dzīves stāvoklim." Tādēļ dzīves nožēlojamo stāvokli rada šis ķermenis. Jo es iegūstu... Arī sapnī. Kad es iegūstu citu ķermeni, dažkārt mēs redzam, ka gara bambusa galā vai augsta kalna virsotnē atrodos es, nu es krītu. Un man ir bail, es raudu. "Nu es krītu!" Šis ķermenis, materiālais ķermenis, kurā atrodos es... Patiesībā es nepiederu nevienam šim ķermenim. Man ir atsevišķs garīgais ķermenis. Šī cilvēka dzīve domāta šādai sapratnei. "Es neesmu šis materiālais ķermenis. Man ir garīgs ķermenis." Nākamais jautājums būs: "Kas man jādara?" Šajā ķermenī materiālo apstākļu ietekmē es domāju, "Šis ir mans ķermenis", un ķermenis rodas šīs noteiktos šīs valsts vai ģimenes apstākļos, tādēļ "Šī ir mana ģimene, valsts, tauta." Viss ķermeniskajā dzīves izpratnē. Un, ja es neesmu šis ķermenis, tad attiecībās ar šo ķermeni, vai nu mana valsts vai sabiedrība, vai citas manas attiecības ir neīstas, jo šis ķermenis nav īsts. | Viens, ko šajā sakarā var minēt, ir nakts. Kad sapņoju, aizmirstu par šo ķermeni. Šis ķermenis, sapnī redzu, ka esmu devies uz citu vietu. Runāju ar dažādiem cilvēkiem, mans stāvoklis atšķiras. Bet tajā laikā es neatceros, ka patiesībā mans ķermenis guļ gultā, mītnē, kurā atrodos. Bet mēs neatceramies šo ķermeni. Tāda ir ikviena pieredze. Līdzīgi, kad atkal atnākat, atmostaties no rīta, pieceļaties no gultas, tiek aizmirsti visi sapnī radītie ķermeņi. Kurš ir pareizs? Vai šis? Šis vai tas ķermenis ir īstais? Jo naktī es aizmirstu šo ķermeni, dienā es aizmirstu sapņu ķermeni. Tātad abi no tiem nav īsti. Tā vienkārši ir halucionācija. Bet es esmu īsts, jo redzu gan naktī, gan dienā. Esmu mūžīgs, ķermenis nav mūžīgs. Tas ir fakts. Antavanta ime dehā nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ ([[Vanisource:BG 2.18 (1972)|BG 2.18]]). Śarīriṇaḥ, ķermeņa īpašnieks, ir mūžīgs, bet ne ķermenis. Tik daudzos veidos Krišna izskaidro šī ķermeņa materiālo stāvokli. Bet nesaprātīgajiem, kam nav zināšanu, ir ļoti grūti to saprast. Citādi viss ir skaidrs. Tas ir skaidrs. Naktī es aizmirstu šo ķermeni, dienā es aizmirstu nakts ķermeni. Tas ir fakts. Līdzīgi es varu aizmirst ķermeni, kurā parādījos pēdējo reizi. Pēdējā dzīves posmā, un es varu nezināt par nākotnes ķermeni. Bet es eksistēšu, un ķermenis var mainīties, bet man nāksies pieņemt citu, pagaidu ķermeni. Ja es eksistēju, tas nozīmē, ka man ir ķermenis. Tas ir garīgais ķermenis. Garīgais ķermenis parsāv, garīgā attīstība nozīmē, vispirms, zināt savu garīgo identitāti. Tāpat kā Sanātana Gosvāmī devās pie Čaitanjas Mahāprabhu, kad aizgāja no ministra darba. Vispirms viņš teica: ke āmi, kene āmāya jāre tāpa-traya, "Patiesībā es nezinu, kas esmu, un kāpēc esmu pakļauts šim nožēlojamajam dzīves stāvoklim." Tādēļ dzīves nožēlojamo stāvokli rada šis ķermenis. Jo es iegūstu... Arī sapnī. Kad es iegūstu citu ķermeni, dažkārt mēs redzam, ka gara bambusa galā vai augsta kalna virsotnē atrodos es, nu es krītu. Un man ir bail, es raudu. "Nu es krītu!" Šis ķermenis, materiālais ķermenis, kurā atrodos es... Patiesībā es nepiederu nevienam šim ķermenim. Man ir atsevišķs garīgais ķermenis. Šī cilvēka dzīve domāta šādai sapratnei. "Es neesmu šis materiālais ķermenis. Man ir garīgs ķermenis." Nākamais jautājums būs: "Kas man jādara?" Šajā ķermenī materiālo apstākļu ietekmē es domāju, "Šis ir mans ķermenis", un ķermenis rodas šīs noteiktos šīs valsts vai ģimenes apstākļos, tādēļ "Šī ir mana ģimene, valsts, tauta." Viss ķermeniskajā dzīves izpratnē. Un, ja es neesmu šis ķermenis, tad attiecībās ar šo ķermeni, vai nu mana valsts vai sabiedrība, vai citas manas attiecības ir neīstas, jo šis ķermenis nav īsts. | ||
<!-- END TRANSLATED TEXT --> | <!-- END TRANSLATED TEXT --> | ||
Latest revision as of 10:55, 2 October 2018
Lecture on BG 2.28 -- London, August 30, 1973
Viens, ko šajā sakarā var minēt, ir nakts. Kad sapņoju, aizmirstu par šo ķermeni. Šis ķermenis, sapnī redzu, ka esmu devies uz citu vietu. Runāju ar dažādiem cilvēkiem, mans stāvoklis atšķiras. Bet tajā laikā es neatceros, ka patiesībā mans ķermenis guļ gultā, mītnē, kurā atrodos. Bet mēs neatceramies šo ķermeni. Tāda ir ikviena pieredze. Līdzīgi, kad atkal atnākat, atmostaties no rīta, pieceļaties no gultas, tiek aizmirsti visi sapnī radītie ķermeņi. Kurš ir pareizs? Vai šis? Šis vai tas ķermenis ir īstais? Jo naktī es aizmirstu šo ķermeni, dienā es aizmirstu sapņu ķermeni. Tātad abi no tiem nav īsti. Tā vienkārši ir halucionācija. Bet es esmu īsts, jo redzu gan naktī, gan dienā. Esmu mūžīgs, ķermenis nav mūžīgs. Tas ir fakts. Antavanta ime dehā nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ (BG 2.18). Śarīriṇaḥ, ķermeņa īpašnieks, ir mūžīgs, bet ne ķermenis. Tik daudzos veidos Krišna izskaidro šī ķermeņa materiālo stāvokli. Bet nesaprātīgajiem, kam nav zināšanu, ir ļoti grūti to saprast. Citādi viss ir skaidrs. Tas ir skaidrs. Naktī es aizmirstu šo ķermeni, dienā es aizmirstu nakts ķermeni. Tas ir fakts. Līdzīgi es varu aizmirst ķermeni, kurā parādījos pēdējo reizi. Pēdējā dzīves posmā, un es varu nezināt par nākotnes ķermeni. Bet es eksistēšu, un ķermenis var mainīties, bet man nāksies pieņemt citu, pagaidu ķermeni. Ja es eksistēju, tas nozīmē, ka man ir ķermenis. Tas ir garīgais ķermenis. Garīgais ķermenis parsāv, garīgā attīstība nozīmē, vispirms, zināt savu garīgo identitāti. Tāpat kā Sanātana Gosvāmī devās pie Čaitanjas Mahāprabhu, kad aizgāja no ministra darba. Vispirms viņš teica: ke āmi, kene āmāya jāre tāpa-traya, "Patiesībā es nezinu, kas esmu, un kāpēc esmu pakļauts šim nožēlojamajam dzīves stāvoklim." Tādēļ dzīves nožēlojamo stāvokli rada šis ķermenis. Jo es iegūstu... Arī sapnī. Kad es iegūstu citu ķermeni, dažkārt mēs redzam, ka gara bambusa galā vai augsta kalna virsotnē atrodos es, nu es krītu. Un man ir bail, es raudu. "Nu es krītu!" Šis ķermenis, materiālais ķermenis, kurā atrodos es... Patiesībā es nepiederu nevienam šim ķermenim. Man ir atsevišķs garīgais ķermenis. Šī cilvēka dzīve domāta šādai sapratnei. "Es neesmu šis materiālais ķermenis. Man ir garīgs ķermenis." Nākamais jautājums būs: "Kas man jādara?" Šajā ķermenī materiālo apstākļu ietekmē es domāju, "Šis ir mans ķermenis", un ķermenis rodas šīs noteiktos šīs valsts vai ģimenes apstākļos, tādēļ "Šī ir mana ģimene, valsts, tauta." Viss ķermeniskajā dzīves izpratnē. Un, ja es neesmu šis ķermenis, tad attiecībās ar šo ķermeni, vai nu mana valsts vai sabiedrība, vai citas manas attiecības ir neīstas, jo šis ķermenis nav īsts.