LV/Prabhupada 0840 - Bija Prostitūta, Kas Samaksā Prasīja Vienu Lakhu Dimantu: Difference between revisions

Latest revision as of 11:30, 2 October 2018

Previous Page - Video 0839

Next Page - Video 0841

751204 - Lecture SB 07.06.03 - Vrndavana

Ir stāsts par prostitūtu, Lakṣahīra. Bija prostitūta, kura samaksā prasīja vienu lakhu dimantu. Nebija svarīgi, vai dimanti bija lieli vai mazi. Tāda bija viņas samaksa. Kāds vīrs cieta no lepras, un viņam palīdzēja, viņam palīdzēja viņa sieva, ļoti uzticama sieva. Tomēr viņš bēdājas. Sieva jautāja vīram, "Kāpēc esi bēdīgs? Es tev kalpoju. Tu esi spitālīgais, tu nevari kustēties. Es tevi pārvietoju grozā. Tomēr tu esi nelaimīgs?" Viņš atzina, "jā." "Kāpēc?“ "Es došos pie prostitūtas Lakṣahīras." Tikai paskat. Viņš ir spitālīgais, nabags, bet viņš vēlas doties pie prostitūtas, Kura prasa 100 000 dimanta gabalus. Lai nu kā, viņa bija uzticama sieva. Viņa vēlējas apmierināt savu vīru. Tā vai citādi viņa to noorganizēja. Tad, kad spitālīgais atradās prostitūtas mājās, prostitūta viņam piedāvāja ļoti garšīgus ēdienus, bet visu divās porcijās, visu - vienu - zelta traukā, otru - dzelzs traukā. Kamēr viņš ēda, viņš prostitūtai jautāja: "Kāpēc jūs man visu dodat divos traukos?“ "Jo es vēlējos zināt, vai jūs jūtat atšķirīgu garšu dažādos traukos." Viņš teica: "Nē, es garša nesajutu atšķirību. Zupa zelta traukā un zupa dzelzs traukā garšo vienādi." "Tad kādēļ jūs esat šeit?“ Tā ir Muļķība. Tā darbojas visa pasaule. Viņi vienkārši mēģina ēst to pašu atšķirīgos traukos. Tas ari viss. Tās nav bezgaršīgas, "gana, kungs. Esmu gana paēdis." Tā tas nav. To sauc par vairāgya-vidyā, vairs nekādas garšošanas: "Tas ir tas pats, vai ņem šo vai to trauku."

Tādēļ teikts, ka sukham aindriyakam, jutekļi baudas, nav svarīgi, vai baudāt kā suns, cilvēks vai padievs, Kā eiropietis, amerikānis, indietis - garša ir tā pati. Tas ir ļoti svarīgi. Jums nevar būt labākas garšas. Labāk garšot tikai Krišnas apziņu. Paraṁ dṛṣṭvā nivartate (BG 2.59) Ja nepalielināt savu garšu Krišnas apziņā, tad mēģināsiet garšot tādu un šādu ēdienu, ievietotu dažādos traukos. Tāds ir likums. Tad jūs turpināsies darbu, slimību. Garšot no tā un šī trauka. "Tas var garšot ļoti labi, var būt garšīgi..." Tā darbojas visa pasaule. Un šie muļķi dodas uz dažādām valstīm, lai baudītu dzimumdzīvi. Viņi dodas uz Parīzi... ...sukham aindriyakaṁdaityā, sarvatra labhyate daivād yathā duḥkham (ŠB 7.6.3). Kā duḥkham. Duḥkha nozīmē nelaimi. Pieņemsim miljonārs cieš no tīfa, nabags arī cieš no tīfa. Vai tas nozīmē, ka miljonāram būs mazāk ciešanu kā nabagam? Kad jums ir tīfa drudzis, nav svarīgi, vai esat nabags vai bagāts, tīfa radītās ciešanas ir tādas pašas. Tas nenozīmē, ka "šis cilvēks ir ļoti bagāts. Viņš necieš no tīfa." Nē. Tāpat kā ciešanas ir tādas pašas dažādos traukos, Līdzīgi arī laime ir tāda pati dažādos traukos. Tās ir zināšanas. Kāpēc mums tērēt laiku, to garšojot? Garšot laimi un ciešanas tajos pašos traukos? Tažādi trauki nozīmē šie dažādie ķermeņi.

Tas nav mūsu darbs. Mūsu darbs ir atjaunot savu sākotnējo Krišnas apziņu. Nav svarīgi, kurā traukā es šobrīd atrodos. Ahaituky apratihatā (ŠB 1.2.6). Jūs varat sajust Krišnas apziņu nekavējoties, Bez pārbaudes, bez traucēkļiem. Jūs varat. Jums vienkārši jāieskatās mūsu apziņā un jālabo apziņa. Tas nepieciešams cilvēka dzīves formā. Tādēļ Prahlāda Mahārādžš sākumā teica, durlabhaṁ mānuṣaṁ janma (ŠB 7.6.1). Sapratne, šīs zināšanas var iegūt tikai cilvēka veidolā. Nelaimes un ciešanu analīzi var izskaidrot cilvēkam. Ja es pasaucu duci suņu un lieku klausīties Bhāgavatu, tas nav iespējams. Suns nespēs saprast Šrīmad-Bhāgavatam, bet cilvēks, lai cik zems viņš arī būtu, ja viņam ir mazliet saprāta, viņš spēs saprast. Tādēļ Prahlāda Mahārādžs saka, durlabhaṁ mānuṣaṁjanma. Jums ir iespēja saprast, kas ir bhāgavata-dharma. Nezaudējiet kā kaķi un suņi.

Liels jums paldies.

@@ Line 7: / Line 7: @@
 [[Category:LV-Quotes - in India, Vrndavana]]
 <!-- END CATEGORY LIST -->
+<!-- BEGIN NAVIGATION BAR -- DO NOT EDIT OR REMOVE -->
+{{1080 videos navigation - All Languages|Latvian|LV/Prabhupada 0839 - Mēs Esam Šķīsti Bērni, Mūs Jāapmāca Bhagāvata-dharmā|0839|LV/Prabhupada 0841 - Garīgi Nav Atšķirības Starp Parādīšanos un Aiziešanu|0841}}
+<!-- END NAVIGATION BAR -->
 <!-- BEGIN ORIGINAL VANIQUOTES PAGE LINK-->
 <div class="center">
@@ Line 15: / Line 18: @@
 <!-- BEGIN VIDEO LINK -->
-{{youtube_right|YdEwkUpSh_8|Bija Prostitūta, Kas Samaksā Prasīja Vienu Lakhu Dimantu <br/>- Prabhupāda 0840}}
+{{youtube_right|whSKKT1_S3k|Bija Prostitūta, Kas Samaksā Prasīja Vienu Lakhu Dimantu <br/>- Prabhupāda 0840}}
 <!-- END VIDEO LINK -->
 <!-- BEGIN AUDIO LINK (from English page -->
-<mp3player>File:751204SB-VRNDAVAN_clip1.mp3</mp3player>
+<mp3player>https://s3.amazonaws.com/vanipedia/clip/751204SB-VRNDAVAN_clip1.mp3</mp3player>
 <!-- END AUDIO LINK -->
@@ Line 29: / Line 32: @@
 Ir stāsts par prostitūtu, Lakṣahīra. Bija prostitūta, kura samaksā prasīja vienu lakhu dimantu. Nebija svarīgi, vai dimanti bija lieli vai mazi. Tāda bija viņas samaksa. Kāds vīrs cieta no lepras, un viņam palīdzēja, viņam palīdzēja viņa sieva, ļoti uzticama sieva. Tomēr viņš bēdājas. Sieva jautāja vīram, "Kāpēc esi bēdīgs? Es tev kalpoju. Tu esi spitālīgais, tu nevari kustēties. Es tevi pārvietoju grozā. Tomēr tu esi nelaimīgs?" Viņš atzina, "jā." "Kāpēc?“ "Es došos pie prostitūtas Lakṣahīras." Tikai paskat. Viņš ir spitālīgais, nabags, bet viņš vēlas doties pie prostitūtas, Kura prasa 100 000 dimanta gabalus. Lai nu kā, viņa bija uzticama sieva. Viņa vēlējas apmierināt savu vīru. Tā vai citādi viņa to noorganizēja. Tad, kad spitālīgais atradās prostitūtas mājās, prostitūta viņam piedāvāja ļoti garšīgus ēdienus, bet visu divās porcijās, visu - vienu - zelta traukā, otru - dzelzs traukā. Kamēr viņš ēda, viņš prostitūtai jautāja: "Kāpēc jūs man visu dodat divos traukos?“ "Jo es vēlējos zināt, vai jūs jūtat atšķirīgu garšu dažādos traukos." Viņš teica: "Nē, es garša nesajutu atšķirību. Zupa zelta traukā un zupa dzelzs traukā garšo vienādi." "Tad kādēļ jūs esat šeit?“ Tā ir Muļķība. Tā darbojas visa pasaule. Viņi vienkārši mēģina ēst to pašu atšķirīgos traukos. Tas ari viss. Tās nav bezgaršīgas, "gana, kungs. Esmu gana paēdis." Tā tas nav. To sauc par vairāgya-vidyā, vairs nekādas garšošanas: "Tas ir tas pats, vai ņem šo vai to trauku."
-Tādēļ teikts, ka sukham aindriyakam, jutekļi baudas, nav svarīgi, vai baudāt kā suns, cilvēks vai padievs, Kā eiropietis, amerikānis, indietis - garša ir tā pati. Tas ir ļoti svarīgi. Jums nevar būt labākas garšas. Labāk garšot tikai Krišnas apziņu. Paraṁ dṛṣṭvā nivartate ([[Vanisource:BG 2.59|BG 2.59]]) Ja nepalielināt savu garšu Krišnas apziņā, tad mēģināsiet garšot tādu un šādu ēdienu, ievietotu dažādos traukos. Tāds ir likums. Tad jūs turpināsies darbu, slimību. Garšot no tā un šī trauka. "Tas var garšot ļoti labi, var būt garšīgi..." Tā darbojas visa pasaule. Un šie muļķi dodas uz dažādām valstīm, lai baudītu dzimumdzīvi. Viņi dodas uz Parīzi... ...sukham aindriyakaṁdaityā, sarvatra labhyate daivād yathā duḥkham ([[Vanisource:SB 7.6.3|ŠB 7.6.3]]). Kā duḥkham. Duḥkha nozīmē nelaimi. Pieņemsim miljonārs cieš no tīfa, nabags arī cieš no tīfa. Vai tas nozīmē, ka miljonāram būs mazāk ciešanu kā nabagam? Kad jums ir tīfa drudzis, nav svarīgi, vai esat nabags vai bagāts, tīfa radītās ciešanas ir tādas pašas. Tas nenozīmē, ka "šis cilvēks ir ļoti bagāts. Viņš necieš no tīfa." Nē. Tāpat kā ciešanas ir tādas pašas dažādos traukos, Līdzīgi arī laime ir tāda pati dažādos traukos. Tās ir zināšanas. Kāpēc mums tērēt laiku, to garšojot? Garšot laimi un ciešanas tajos pašos traukos? Tažādi trauki nozīmē šie dažādie ķermeņi.
+Tādēļ teikts, ka sukham aindriyakam, jutekļi baudas, nav svarīgi, vai baudāt kā suns, cilvēks vai padievs, Kā eiropietis, amerikānis, indietis - garša ir tā pati. Tas ir ļoti svarīgi. Jums nevar būt labākas garšas. Labāk garšot tikai Krišnas apziņu. Paraṁ dṛṣṭvā nivartate ([[Vanisource:BG 2.59 (1972)|BG 2.59]]) Ja nepalielināt savu garšu Krišnas apziņā, tad mēģināsiet garšot tādu un šādu ēdienu, ievietotu dažādos traukos. Tāds ir likums. Tad jūs turpināsies darbu, slimību. Garšot no tā un šī trauka. "Tas var garšot ļoti labi, var būt garšīgi..." Tā darbojas visa pasaule. Un šie muļķi dodas uz dažādām valstīm, lai baudītu dzimumdzīvi. Viņi dodas uz Parīzi... ...sukham aindriyakaṁdaityā, sarvatra labhyate daivād yathā duḥkham ([[Vanisource:SB 7.6.3|ŠB 7.6.3]]). Kā duḥkham. Duḥkha nozīmē nelaimi. Pieņemsim miljonārs cieš no tīfa, nabags arī cieš no tīfa. Vai tas nozīmē, ka miljonāram būs mazāk ciešanu kā nabagam? Kad jums ir tīfa drudzis, nav svarīgi, vai esat nabags vai bagāts, tīfa radītās ciešanas ir tādas pašas. Tas nenozīmē, ka "šis cilvēks ir ļoti bagāts. Viņš necieš no tīfa." Nē. Tāpat kā ciešanas ir tādas pašas dažādos traukos, Līdzīgi arī laime ir tāda pati dažādos traukos. Tās ir zināšanas. Kāpēc mums tērēt laiku, to garšojot? Garšot laimi un ciešanas tajos pašos traukos? Tažādi trauki nozīmē šie dažādie ķermeņi.
 Tas nav mūsu darbs. Mūsu darbs ir atjaunot savu sākotnējo Krišnas apziņu. Nav svarīgi, kurā traukā es šobrīd atrodos. Ahaituky apratihatā ([[Vanisource:SB 1.2.6|ŠB 1.2.6]]). Jūs varat sajust Krišnas apziņu nekavējoties, Bez pārbaudes, bez traucēkļiem. Jūs varat. Jums vienkārši jāieskatās mūsu apziņā un jālabo apziņa. Tas nepieciešams cilvēka dzīves formā. Tādēļ Prahlāda Mahārādžš sākumā teica, durlabhaṁ mānuṣaṁ janma ([[Vanisource:SB 7.6.1|ŠB 7.6.1]]). Sapratne, šīs zināšanas var iegūt tikai cilvēka veidolā. Nelaimes un ciešanu analīzi var izskaidrot cilvēkam. Ja es pasaucu duci suņu un lieku klausīties Bhāgavatu, tas nav iespējams. Suns nespēs saprast Šrīmad-Bhāgavatam, bet cilvēks, lai cik zems viņš arī būtu, ja viņam ir mazliet saprāta, viņš spēs saprast. Tādēļ Prahlāda Mahārādžs saka, durlabhaṁ mānuṣaṁjanma. Jums ir iespēja saprast, kas ir bhāgavata-dharma. Nezaudējiet kā kaķi un suņi.