LV/Prabhupada 0052 - Atšķirība Starp Bhaktu un Karmī
Lecture on SB 1.2.9-10 -- Delhi, November 14, 1973
Tāda ir atšķirība starp bhakti un karmu. Karma ir jutekļu apmierināšana, un bhakti ir Kunga apmierināšana. Tas pats. Tādēļ cilvēki nesaprot, kāda ir atšķirība starp bhaktu un karmī. Karmī apmierina savus paša jutekļus, bet bhakta apmierina Krišnas jutekļus. Ir jābūt jutekļu apmierināšanai. Bet, kad jūs apmierināt Krišnu, to sauc par bhakti. Hṛṣīkeṇa hṛṣīkeśa-sevanaṁ bhaktir ucyate (Čč Madhja 19.170). "Hrišīka" nozīmē "jutekļi", attīrīti jutekļi. Es jau reiz izskaidroju, ka
- sarvopādhi-vinirmuktaṁ
- tat-paratvena nirmalam
- hṛṣīkeṇa hṛṣīkeśa-
- sevanaṁ bhaktir ucyate
- (Čč Madhja 19.170)
Bhakti nenozīmē pārtraukt darbību. Bhakti nenozīmē sentimentālu fanātismu. Tā nav bhakti. Bhakti nozīmē visus jutekļus iesaistīt jutekļu īpašnieka apmierināšanā. To sauc par bhakti. Tādēļ Krišnu sauc par Hrišīkēšu. "Hrišīka" nozīmē "jutekļi". Un "hrišīka īša" ir "jutekļu saimnieks". Patiesībā mūsu jutekļi nedarbojas neatkarīgi. Mēs to saprotam. Krišna tos vada. Sarvasya cāhaṁ hṛdi sanniviṣṭo mattaḥ smṛtir jñānam apohanaṁ ca (BG 15.15). Mattaḥ smṛtir jñānam apohanaṁ ca. Zinātnieks strādā, jo viņam palīdz Krišna; nav tā, ka viņš darbotos neatkarīgi. Tas nav iespējams. Bet viņš vēlējās [darboties] tādā veidā. Tādēļ Krišna dod viņam iespējas. Bet patiesībā strādā Krišna. Tas izskaidrots Upanišadās. Ja Krišna nestrādātu, neredzētu, bez Krišnas redzes jūs redzēt nevarētu. Tāpat kā Saules gaisma ir izskaidrota Brahma-samhitā. "yac-cakṣur eṣa savitā sakala-grahāṇāṁ". Saule ir viena no Krišnas acīm.
- yac-cakṣur eṣa savitā sakala-grahāṇāṁ
- rājā samasta-sura-mūrtir aśeṣa-tejāḥ
- yasyājñayā bhramati sambhṛta-kāla-cakro
- govindam ādi-puruṣaṁ tam ahaṁ bhajāmi
Tādēļ Saule ir viena no Krišnas acīm; tā uzaust, un tāpēc, ka tā redz, arī mēs redzam. Jūs nevarat redzēt neatkarīgi. Jūs tik ļoti lepojaties ar savām acīm. Kāda gan jēga acīm, ja nav Saules gaismas? Jūs nevarat redzēt. Pat šī elektrība tiek iegūta no Saules. Tātad patiesībā, kad redz Krišna, arī jūs redzat. Tāds ir stāvoklis. Tātad mūsu jutekļi... Bhagavad-gītā ir teikts "sarvataḥ pāṇi-pādaṁ tat". Sarvataḥ pāṇi-pāda... Visur Krišnam ir rokas un kājas. Kā tas ir? Manas rokas, jūsu rokas, jūsu kājas — tas viss ir Krišnas. Gluži kā tad, ja kāds saka, ka viņam ir filiāles visā pasaulē. Šīs filiāles strādā augstākās personas vadībā. Līdzīgi [darbojas] arī Krišna. Tādēļ Krišnu sauc arī Hrišīkēša, Hrišīkēša. Tātad darbība ir... Bhakti nozīmē iesaistīt mūsu hrišīka, mūsu indrijas, mūsu jutekļus kalpošanā jutekļu saimniekam. Tāda ir mūsu nevainojamā dzīve. Tāda ir mūsu nevainojamā... Bet līdzko mēs vēlamies izmantot mūsu jutekļus [sevis] apmierināšanai, to sauc par karmu. Tā tiek saukta [kļūst] par materiālo dzīvi. Tādēļ bhaktam nav nekā materiāla. Tas ir "īśāvāsyam idaṁ sarvam" (ĪŠO 1). Bhakta redz, ka viss pieder Krišnam. Īśāvāsyam idaṁ sarvaṁ yat kiñca jagatyāṁ jagat, tena tyaktena bhuñjīthā. Viss pieder Krišnam. Tādēļ visu, ko mums dod Krišna... Gluži kā saimnieks. Saimnieks kaut ko piešķir kalpam, [un saka:] "Izbaudi to." Tā [ir] prasādam. Prasāde sarva-duḥkhānāṁ hānir asyopajā... Tā ir dzīve. Ka jūs sākat apzināties Krišnu, ja jūs saprotat, ka "viss pieder Krišnam, pat manas rokas un kājas pieder Krišnam. visas mana ķermeņa daļas pieder Krišnam, tad tas viss jāizmanto Krišnas dēļ", [tad] to sauc pat bhakti.
- anyābhilāṣitā-śūnyaṁ
- jñāna-karmādy-anāvṛtam
- ānukūlyena kṛṣṇānu-
- śīlanaṁ bhaktir uttamā
- (Brs. 1.1.11)
To darīja Ardžuna. Viņš vēlējās apmierināt savus jutekļus necīnoties, bet pēc Bhagavad-gītas noklausīšanās viņš piekrita: "Jā, Krišna ir Augstākā Persona."
- ahaṁ sarvasya prabhavo
- mattaḥ sarvaṁ pravartate
- iti matvā bhajante māṁ
- budhā bhāva-samanvitāḥ
- (BG 10.8)
Šie jautājumi ļoti labi ir izskaidroti Bhagavad-gītā. Tāds ir garīgās dzīves sagatavojošais pētījums. Un, ja mēs esam patiesi pārliecināti par Bhagavad-gītas mācībām, tad mēs pakļaujamies Krišnam. To vēlas Krišna. Sarva-dharmān parityajya mām ekaṁ śaraṇaṁ vraja (BG 18.66). To Viņš vēlas. Kad mēs patiesi uzsākam šo procesu, to sauc "šrādha". Šrādha. Kavirādža Gosvāmī izskaidrojis šrādhas nozīmi.