LV/Prabhupada 0053 - Pirmais, Mums Ir Jādzird
Lecture on SB 2.1.5 -- Delhi, November 8, 1973
Tātad arī mēs esam prakriti. Arī mēs esam Dieva enerģija. Un tāpēc, ka mēs mēģinām izmantot matērijas resursus, materiālām lietām ir vērtība. Citādi tām nav vērtības, nulle. Bet mūsu pienākums ir... Šeit ir teikts — tādēļ, ka mēs esam saistīti šajā matērijā... Matērija nav mūsu darīšana. Mūsu vienīgā darīšana [pienākums] ir izkļūt no matērijas. Tāds ir mūsu īstais bizness. Ja jūs vēlaties šo biznesu, tad šeit ir recepte. Kāda tā ir? Śrotavyaḥ kīrtitavyaś ca. Ja neklausāties, kā gan jūs varat saprast savu stāvokli? Kad jūs saprotat Dievu, Krišnu, un jūs saprotat, ka esat neatņemama daļiņa no Dieva, Krišnas, tad jūs varat saprast savu stāvokli: "Ak, mēs esam neatņemamas Dieva daļiņas." Krišna ir Augstākā Persona, ṣaḍ-aiśvarya-pūrṇam, pilnībām pārpilna. Tāpat, kā tad, kad vājprātīgais dēls, kurš slaistās pa ielām, saprot, ka "mans tēvs ir tik bagāts, tik varens; tad kāpēc es blandos pa ielām kā vājprātīgais? Man nav ēdiena, ne arī patvēruma. Es ubagojot dodos no vienām durvīm pie otrām", tad viņš atgūst saprātu. To sauc "brahma-bhūta" (BG 18.54) pakāpi. "Ak, es neesmu šī matērija. Esmu garīga dvēsele, neatņemama Dieva daļiņa. Ak!"
Tā ir apziņa. Tā ir tā apziņa, ko mēs mēģinām atmodināt. Tā ir labākā kalpošana cilvēku labklājībai — atmodināt šo zaudēto apziņu. Viņš savā muļķībā domā, ka "esmu materiālās dabas produkts, un man savas lietas jāpielāgo materiālajai pasaulei." Tā ir muļķība. Īsts saprāts ir Brahma-bhūta, ahaṁ brahmāsmi. Ahaṁ brahmāsmi: "Es esmu neatņemama Dieva daļiņa. Dievs ir Augstākais Brahmans. Es kā neatņemama daļina..." Gluži kā zelta daļiņa raktuvēs; tā var būt neliels auskars, arī tas ir zelts. Līdzīgi mazai jūras ūdens pilītei arī ir tādas pašas īpašības, piemēram, sāļums. Līdzīgi arī mums kā neatņemamām Dieva daļiņām ir tādas pašas īpašības. Kvalitatīvi esam vienādi. Kādēļ mēs alkstam pēc mīlestības? Tāpēc, ka mīlestība ir Krišnā. Mēs šeit godinām Rādhu-Krišnu. Sākotnēji Viņos ir mīlestība. Tādēļ mēs kā neatņemamas Dieva daļiņas arī mēģinām mīlēt. Vīrietis mēģina mīlēt sievieti, sieviete mēģina mīlēt vīrieti. Tas ir dabiski. Tas nav kas mākslīgs. Bet tas ir izkropļots materiālais pārklājs. Tāds ir trūkums. Kad esam brīvi no šī materiālā pārklāja, mēs kvalitatīvi esam "ānandamayo 'bhyāsāt" (Vedānta-sūtra 1.1.12.), tik jautri... Kā Krišna vienmēr dejo... Krišnu jūs nekad neredzēsiet... Jūs esat redzējuši Krišnas attēlu. Viņš cīnās ar čūsku Kāliju. Viņš dejo. Viņš nebaidās no čūskas. Viņš dejo. Tāpat, kā Viņš dejo ar gopī rāsa-līlā, Viņš dejo ar čūsku. Tādēļ, ka Viņš ir ānandamayo 'bhyāsāt. Viņš ir ānandamaja, vienmēr priecīgs. Jūs redzēsiet Krišnu... Krišna... Gluži kā Kurukšētrā notiek cīņa. Krišna ir jautrs. Ardžuna ir drūms, jo viņš ir dzīvā būtne, bet Viņš [Krišna] noskumis nav. Viņš ir jautrs. Tāda ir Dieva daba. Ānandamayo 'bhyāsāt. Tas ir [aprakstīts] sūtrās; Brahma-sūtrā [teikts], ka "Dievs ir ānandamaja, vienmēr jautrs, vienmēr dzīvespriecīgs." Tātad jūs arī varat kļūt dzīvespriecīgi, kad atgriezīsieties mājās pie Dieva. Tā ir mūsu problēma.
Tādēļ kā gan mēs varam turp doties? Pirmkārt, mums ir jāklausās. Šrotavjah. Tikai mēģiniet klausīties, par to, kas ir Dievs, kāda ir Viņa karaļvalsts, kā Viņš darbojas, cik dzīvespriecīgs Viņš ir. Tas viss ir jādzird. Šravanam. Tiklīdz esat pārliecināts, ka "ak, Dievs ir tik jauks", tad jūs vēlēsieties to parādīt vai pārraidīt šīs ziņas visai pasaulei. Tas ir kīrtanam. Tas ir kīrtanam.