LV/Prabhupada 0100 - Mēs Mūžīgi Esam Radnieciski Saistīti Ar Krišnu

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

We are Eternally Related with Kṛṣṇa - Prabhupāda 0100


Lecture on SB 6.1.8 -- New York, July 22, 1971

Tātad mēs mūžīgi esam saistīti ar Krišnu. Šobrīd tas vienkārši ir aizmirsts, apspiests. Tādēļ mēs domājam, ka mums nav attiecību ar Krišnu. Bet tas tā nav. Tā kā mēs esam Krišnas neatņemama daļiņa, attiecības ir mūžīgas. Mums tās vienkārši jāatdzīvina. Tāda ir Krišnas apziņa. Krišnas apziņa nozīmē... Mums tagad ir cita apziņa. Es domāju, ka esmu indietis. Kāds domā, ka ir amerikānis. Kāds domā, ka ir šis vai tas. Bet patiesībā domāšanai vajadzētu būt, ka "es piederu Krišnam". Tāda ir Krišnas apziņa. "Es piederu Krišnam." Un Krišnas apziņas attiecībās, tā kā Krišna ir visiem, arī es piederu visiem. Vienkārši mēģiniet saprast. Indijā sistēma ir tāda, ka tad, kad meitene tiek izprecināta zēnam, arī jūsu valstī, visur ir tāda pati sistēma. Tāpat kā vīra brāļa vai māsas dēls sauc jauno sievu par tanti. Kā gan viņa kļūst par tanti? Jo viņai ir attiecības ar savu vīru. Pirms laulības viņa nebija tante, bet tiklīdz viņa ir saradojusies ar savu vīru, vīra brāļa vai māsas dēls iegūst šādas radniecības saites. Vienkārši mēģiniet saprast piemēru. Līdzīgi, ja mēs no jauna nostiprinām mūsu attiecības, mūsu sākotnējās attiecības ar Krišnu, un Krišna ir visiem, tādēļ arī mēs kļūstam visiem piederoši. Tāda ir īsta, universāla mīlestība. Mākslīgā, tā sauktā universālā mīlestība nevar rasties, ja neesat izveidojuši attiecības ap kādu centrālo objektu [personu]. Tāpat kā amerikāņi. Kāpēc? Jo jūs esat piedzimuši šajā zemē. Cits amerikānis ir jūsu valsts pilsonis, bet, ja jūs kļūstat par kādu citu, tad jums nav attiecību ar citu amerikāni. Tātad mums no jauna jāizveido attiecības ar Krišnu. Tad radīsies jautājums par universālo brālību, taisnīgumu, mieru, labklājību. Citādi iespējas nav. Trūkst centrālā objekta. Kā gan var būt taisnīgums un miers? Tas nav iespējams. Tādēļ Bhagavad-gītā ir dota miera formula. Miera formula ir tā, ka mums jāsaprot — Krišna ir vienīgais baudītājs. Tāpat kā šajā templī, mūsu galvenais objekts ir Krišna. Ja mēs gatavojam, tas ir Krišnas dēļ; mēs negatavojam sevis dēļ. Galu galā, lai gan mums jāēd prasāda, bet tad, kad gatavojam, mēs nedomājam, ka gatavojam sev. Mēs gatavojam Krišnam. Kad izejam, lai ievāktu kādus līdzekļus, nav tā, ka kīrtana grupā esošie cilvēki ir kaut kā savtīgi ieinteresēti. Nē. Viņi vāc [līdzekļus], izplata literatūru Krišnas dēļ, lai panāktu, ka cilvēki nonāk Krišnas apziņā. Un lai arī kas būtu savākts, tas tiek iztērēts Krišnas dēļ. Tādā veidā, kad mēs piekopjam šādu dzīvesveidu, viss Krišnam, tā ir Krišnas apziņa. Tas pats, ko mēs darām, tas mums jādara. Mums vienkārši jāmaina sava apziņa, ka darām Krišnas dēļ, nevis savtīgu interešu vadīti. Tādā veidā, ja mēs attīstām Krišnas apziņu, tad mēs nonākam pie savas sākotnējās apziņas. Tad mēs kļūstam laimīgi. Ja mēs nenonākam pie sākotnējās apziņas, tad dažādos līmeņos mēs esam jukuši. Ikviens, kurš nav Krišnas apziņā, ir jāuzskata par neprātīgu, jo viņš ir līmenī, kas ir nepastāvīgs, pārejošs. Tas beigsies. Bet mēs kā dzīvās būtnes esam mūžīgas. Tātad pagaidu darbība nav mūsu pienākums. Mūsu pienākums ir būt mūžīgiem, jo mēs esam mūžīgi. Un šis mūžīgais darbs ir par to, kā kalpot Krišnam. Tāpat kā pirksts ir mana ķermeņa daļa, bet pirksta mūžīgais uzdevums ir kalpot ķermenim. Tas ir viss. Tam nav cita darba. Un tāds ir veselīgs pirksta stāvoklis. Ja tas nevar kalpot visam ķermenim, tad tas ir nevesels. Līdzīgā veidā Krišna ir mūžīgs; mēs esam mūžīgi. Nityo nityānāṁ cetanaś cetanānām (Katha Upanišada 2.2.13.). Tādi ir Vēdu norādījumi. Augstākais mūžīgais ir Šrī Krišna, un arī mēs esam mūžīgi. Mēs neesam augstākie, mēs esam pakļautie. Nityo nityānāṁ cetanaś cetanānām. Viņš ir augstākā dzīvā būtne, un mēs esam pakļautās dzīvās būtnes. Eko bahūnāṁ yo vidadhāti kāmān. Kā vienīgā augstākā dzīvā būtne, Viņš nodrošina visu dzīvošanai vajadzīgo lielam skaitam mūžīgo. Eko bahūnām, neskaitāmam daudzumam dzīvo būtņu. Jūs nevarat saskaitīt. Bahūnām. Tādas ir mūsu attiecības. Tātad kā neatņemamām daļiņām mums jākalpo Krišnam, jo esam pakļautie. Viņš nodrošina mūsu vajadzības. Viņš ir Augstākais Tēvs. Šāda dzīve ir dabiska un atbrīvota dzīve. Un jebkāda cita dzīve ārpus Krišnas apziņas ir grēcīga dzīve.