LV/Prabhupada 0131 - Ir Pavisam Dabiski Uzticēt Sevi Tēvam
Lecture on BG 7.11-16 -- New York, October 7, 1966
Šis neprāts, šīs halucinācijas, šī materiālās pasaules ilūzija ir ļoti grūti pārvaramas [parādības]. Tas ir ļoti grūti. Bet Kungs Krišna saka: "Mām eva ye prapadyante māyām etāṁ taranti te" (BG 7.14). Ja kāds brīvprātīgi vai saprotot savu nožēlojamo dzīvi uztic sevi Krišnam, "Mans dārgais Krišna, es Tevi aizmirsu tik daudzas dzīves. Nu es saprotu, ka Tu esi mans tēvs, Tu esi mans aizstāvis. Es uzticu sevi Tev". Tāpat kā pazudušais bērns atgriežas pie tēva: "Mans dārgais tēvs, pārpratuma dēļ es atteicos no tavas aizsardzības, bet es esmu cietis. Nu es nāku [atgriežos] pie tevis." Tēvs [viņu] apskauj [un saka]: "Mans dārgais zēn, tu atgriezies. Es tik ļoti raizējos par tevi visu šo laiku. Ak, esmu tik laimīgs, ka tu esi atgriezies." Tēvs ir tik laipns. Mēs esam tādā pašā stāvoklī. Tiklīdz mēs uzticam sevi Augstākajam Kungam... Tas nav ļoti grūti. Dēlam uzticēt sevi tēvam — vai tas ir ļoti smags darbs? Vai uzskatāt, ka tas ir ļoti smags darbs? Dēls uztic sevi tēvam. Tas ir diezgan dabiski. Tur nav nekā aizvainojoša. Tēvs vienmēr ir pārāks. Tātad, ja es pieskaros sava tēva pēdām, ja es noliecos sava tēva priekšā, tas ir slavējami. Tas man ir slavējami. Tur nav nekā aizvainojoša. Tur nav nekā grūta. Kāpēc gan mums sevi neuzticēt Krišnam?
Tāds ir process. Mām eva ye prapadyante. "Kad visas šīs apmulsušās dzīvās būtnes uztic sevi Man," māyām etāṁ taranti te (BG 7.14), "tās dzīvē vairs nepiedzīvo nekādas ciešanas." Tās tūdaļ nonāk tēva aizsardzībā. Bhagavad-gītas beigās jūs atradīsiet "ahaṁ tvāṁ sarva-pāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ". (BG 18.66) Kad tēvs... Kad bērns ir pie mātes krūts, māte [viņu] aizsargā. Briesmu gadījumā māte ir gatava atdot savu dzīvību vispirms, tikai tad bērna. Līdzīgā veidā tad, kad mēs atrodamies Dieva aizsardzībā, baiļu nav.