LV/Prabhupada 0136 - Zināšanas Nonākušas Pa Mācekļu Pēctecību

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Zināšanas Nonākušas Pa Mācekļu Pēctecību - Prabhupāda 0136


Lecture with Translator -- Sanand, December 25, 1975

Tātad "Bhagavāns" nozīmē "Dieva Augstākā Personība". Absolūto Patiesību var apzināties trīs posmos: brahmeti paramātmeti bhagavān iti śabdyate (ŠB 1.2.11). Absolūto Patiesību var apzināties sākumā kā bezpersonisko Brahmanu, kas ir gjānī mērķis, un tad kā Paramātmu, kas ir jogu mērķis, un visbeidzot kā pēdējais vārds absolūtajā sapratnē ir persona, Dieva Augstākā Personība. Augstākais punkts ir Dieva Augstākā Personība, tāpat kā mēs saprotam, ka uz Saules planētas ir Augstākā Persona jeb sūrya-nārāyaṇa, jeb pārvaldošā Saules planētas dievība. Viņa vārds arī ir dots Bhagavad-gītā — Vivasvāns. Ceturtajā nodaļā Kungs saka: "vivasvate yogaṁ proktavān aham avyayam" (BG 4.1). "Vispirms es šo zinātni, šo Bhagavad-gītas jogas sistēmu izskaidroju Vivasvānam, Saules dievam." Vivasvān manave prāhur manur ikṣvākave 'bravīt. Un Vivasvāns, Saules dievs, to izskaidroja Manu, un Manu to izskaidroja savam dēlam. Šādā veidā, zināšanas nonākušas pie mums pa mācekļu pēctecību. Tātad tad, kad mēs runājam par gjānu, zināšanām, tās jāapgūst no personas. Tātad Bhagavāns ir kulminācija Absolūtās Patiesības izpratnē. Viņš to saka Bhagavad-gītā.

Tātad Vjāsadēva šeit nozīmē tieši "bhagavān uvāca". Viņš nesaka "kṛṣṇa uvāca", jo dažkārt Krišnu pārprot muļķi. Tātad "bhagavān uvāca"; šī frāze nozīmē, ka lai arī ko Viņš teiktu, nav trūkumu vai nepilnību. Vienkāršam cilvēkam kā mēs ir četri trūkumi: bhrama pramāda vipralipsā kara-ṇāpāṭava. Tātad Dieva Augstākajai Personībai Krišnam vai personai, kas apzinājusies sevi, Krišnas kalpiem, tiem, kuri ir sapratuši Krišnu, tiem nav trūkumu. Viņi ir nevainojami. Šī iemesla dēļ Krišna sniedz norādījumu:

tad viddhi praṇipātena
paripraśnena sevayā
upadekṣyanti tad jñānaṁ
jñāninas tattva-darśinaḥ
(BG 4.34)

Jums jāsaņem zināšanas no tā, kurš patiesībā ir redzējis vai patiesi apzinājies patiesību. Tātad mums jāvēršas pie šādas personas. Citādi, ja mēs vēršamies pie kāda viltvārža, mēs nevaram iegūt patiesas zināšanas. Tātad tie, kuri ir viltvārži [spekulētāji], nevar saprast, kas ir Dievs. Tādēļ viņi pieļauj kļūdu, ka "Dievs ir šāds", "Dievs ir tāds", "Dieva nav", "Veidola nav". Visas šīs bezjēdzīgās lietas ir ierosinātas, jo tās ir nepilnīgas. Tādēļ Bhagavāns teica: "avajānanti māṁ mūḍhā mānuṣīṁ tanum āśritāḥ" (BG 9.11). Tā kā Viņš cilvēka veidolā ierodas mūsu labklājības dēļ, muļķi un nelieši izskata Viņu par parastu cilvēku. Ja Bhagavāns saka "ahaṁ bīja-pradaḥ pitā" (BG 14.4), "Es esmu sēklas devējs tēvs", mēs, ikviens no mums, zina, ka mans tēvs ir persona, viņa tēvs ir persona, viņa tēvs ir persona, un kāpēc [gan] Pārpasaulīgajai Personai jeb pārpasaulīgajam tēvam vajadzētu kļūt bezpersoniskam? Kāpēc? Un tādēļ mums jāmācās no Bhagavāna, Pārpasaulīgās Personas, pilnas zināšanas. Šī Bhagavad-gīta tādēļ ir pilnīgas zināšanas no pilnīgas Dieva Augstākās Personības. Mēs Bhagavad-gītā nevaram mainīt pat vienu vārdu. Tā ir muļķība. Tā šī mūsu Krišnas apziņas kustība seko šim principam. Mēs neko nesagudrojam. Mēs vienkārši izplatām vēstījumu, ko devusi Dieva Augstākā Personība. Un tas praktiskā ziņā kļūst efektīvi.