LV/Prabhupada 0148 - Mēs Esam Neatņemamas Dieva Daļiņas
Lecture on SB 7.6.1 -- Madras, January 2, 1976
Tā ir dharma. Sambandha, abhideja, prajodžana, šie trīs. Visas Vēdas ir iedalītas trīs stāvokļos. Sambandha, kāda ir mūsu saistība ar Dievu. To sauc par sambandhu. Un tad abhideja. Saskaņā ar šīm attiecībām mums jādarbojas. To sauc par abhideju. Un kāpēc mēs darbojamies? Jo mums ir dzīves mērķis, lai sasniegtu dzīves mērķi. Un kāds ir dzīves mērķis? Dzīves mērķis ir atgriezties mājās pie Dieva. Tāds ir dzīves mērķis. Mēs esam neatņemama Dieva daļiņa. Dievs ir sanātana, un Viņam ir savs Paša mājoklis, sanātana. Paras tasmāt tu bhāvo 'nyo 'vyakto 'vyaktāt sanātanaḥ (BG 8.20). Tā vieta ir vienmēr pastāvoša. Šī materiālā pasaule nepastāvēs mūžīgi. Tā ir "bhūtvā bhūtvā pralīyate" (BG 8.19). Tā izpaužas noteiktā laikā. Tāpat kā jūsu ķermeņi un mans ķermenis izpaužas noteiktā laikā. Tas būs kādu laiku. Tas augs. Tas radīts kādus blakusproduktus. Tad mēs kļūstam veci, izdēdam un pazūdam. To sauc visa materiālā "ṣaḍ-vikāru". Bet ir arī cita daba, kur nav ṣaḍ-vikāras. Tā ir mūžīga. Tā ir saukta sanātana dhāma. Un džīvas, mēs, dzīvās būtnes, arī esam raksturotas kā mūžīgas. Na hanyate hanyamāne śarīre (BG 2.20). Un arī Kungs ir raksturots kā sanātana. Tātad mūsu īstenais stāvoklis ir tas, ka mēs esam sanātana, Krišna ir sanātana, un Krišnam ir Viņa mājoklis, sanātana. Kad mēs atgriežamies tajā sanātana dhāmā un dzīvojam ar Augstāko sanātanu, Krišnu... Un mēs arī esam sanātana. Process, ar kuru mēs varam sasniegt šo augstāko dzīves mērķi, tiek saukts par sanātana dharmu. Mēs ēsit izpildām sanātana dharmu. Tātad sanātana dharma un šī bhāgavata dharma ir viens un tas pats. Bhāgavata, Bhagavāns. No vārda "Bhagavāns" cēlies "bhāgavata". Šo bhāgavata dharmu aprakstījis Šrī Čaitanja Mahāprabhu. Viņš saka: "'Jīvera svarūpa haya nitya kṛṣṇa dāsa" (Čč. Madhja 20.108-109.). Mē sesam mūžīgie Krišnas kalpi. Tā ir. Bet šobrīd ar mūsu saitīto stāvokli tā vietā, lai kļūtu par Dieva jeb Krišnas kalpiem, mēs esam kļuvuši par tik daudz kā cita, maijas, kalpiem, un tādēļ mēs ciešam. Mēs neesam apmierināti. Tur nevar būt. Tas nevar atbilst. Tāpat kā jūs izņemat vienu skrūvīti no mašīnas. Ja skrūve tā vai citādi izkrīt, tai nav vērtības. Bet tā pati skrūve, kad ievietota mašīnā, vai arī mašīna nestrādā, jo tai nepieciešama viena skrūve, tā nestrādā; tādēļ jūs paņemat to pašu skrūvīti un ievietojiet to, un mašīna strādā, bet skrūvīte iegūst vērtību. Tātad mēs esam Dieva, Krišnas neatņemamas daļiņas. Krišna saka: "Mamaivāṁśo jīva-bhūtaḥ" (BG 15.7) Mēs šobrīd esam atdalīti. Mēs esam izkrituši. Cits piemērs ir liela uguns un sīkas dzirkstelītes. mazā dzirkstele arī ir uguns, kamēr tā ir ar uguni. Un ja tā vai citādi dzirksteles izkrīt no uguns, tās izgaist. Tām vairs nav uguns īpašību. Bet, ja jūs tās atkal ievietojat ugunī, tās atkal kļūst par dzirkstelēm. Tāds ir mūsu stāvoklis. Tā vai citādi mēs esam nonākuši šajā materiālajā pasaulē. Lai gan esam nelielas daļiņas no Augstākā Kunga, tā kā mēs atrodamies šajā materiālajā pasaulē, mēs esam aizmirsuši savas attiecības ar Dievu un mūsu... Manaḥ-ṣaṣṭhānīndriyāṇi prakṛti-sthāni karṣati (BG 15.7). Mēs ar grūtībām darbojamies pret materiālās dabas likumiem un tik daudz ko citu. Arī šeit mēs kalpojam, jo mēs mūžīgi esam kalpi. Bet, tā kā mēs asam atmetuši kalpošanu Augstākajam Kunga, mēs esam iesaistījušies kā kalpi tik daudzās citās darbībās. Bet neviens nav apmierināts, kā teica godājamā Tiesa; neviens nav apmierināts. Tas ir fakts. Tas nevar būt apmierināts, Tas nevar būt apmierināts, jo mēs pēc būtības esam Dieva kalpi, bet mēs esam novietoti šajā materiālajā pasaulē, lai kalpotu tik daudz kam citam, kas ir neatbilstošs. Tādēļ mēs kaļam plānus kalpošanai. To sauc par prāta sagudrojumiem. Manaḥ-ṣaṣṭhānīndriyāṇi prakṛti-sthāni karṣati (BG 15.7). Pūles, tās ir pūles.