LV/Prabhupada 0185 - Mūs Nedrīkst Satraukt Šīs Ārējas Mijiedarbības
Lecture on SB 3.26.35-36 -- Bombay, January 12, 1975
Neesiet iestrēguši sistēmā. Sistēma ir vajadzīga, ja jūs progresējat Augstākā apzināšanās ceļā. Bet, ja jūs vienkārši sekojat sistēmai, bet neattīstāties Augstākā apzināšanās jautājumā, tad saskaņā ar Šrīmad-Bhāgavatam vai saskaņā ar vēdisko versiju, tas vienkārši ir mīlestības darbs. Tam nav vērtības. Tādēļ Bhāgavata saka: "Tā ir pirmklasīga reliģiskā sistēma." Nav svarīgi, vai saucat to par hindu, musulmaņu, kristiešu vai budas. "Pirmklasīga reliģija ir tā, kas palīdz jums attīstīties Adhokšadžas apzināšanās procesā." Adhokšadža ir vēl viens Krišnas vārds. Adhokšadža nozīmē tādu, ko nevarat saprast vienkārši ar prāta spekulācijām vai empīriskām zināšanām, izkopjot empīriskas zināšanas. To sauc par Adhokšadžu. Adhah-kṛtaṁ akṣajam jñānaṁ yatra. Tātad Adhok... Mums jāvēršas pie Adhokšadžas. Ir dažādas zināšanu pakāpes: pratjakša, parokša, aparokša, adhokšadža, apākrita. Mums jāvēršas pie apākritas, pārpasaulīgā, kas pārāks par materiālo dabu. Adhokšadža ir gandrīz tuvāk kā zemākā zināšanu pakāpe, pratjakša, parokšāparokša. Tās ir kaništha adhikārā.
- arcāyām eva haraye
- pūjāṁ yaḥ śraddhayehate
- na tad-bhakteṣu cānyeṣu
- sa bhaktaḥ prākṛtaḥ smṛtaḥ
- (ŠB 11.2.47)
Tātad prākrita pakāpe ir pratjakšas zināšanas, tiešā uztvere un zināšanas, kas saņemtas no paramparas. Pratjakaša, parokša, tad aparokša, pašapzināšānās, tad adhokšadža, aprākrita. Tātad Krišnas apziņa ir aprākritas zināšanas. Zināt Krišnu ir visaugstākā zināšanu pakāpe, aprākrita zināšanas. Kamēr mēs esam adhokšadža zināšanu līmenī, tas ir regulatīvo principu līmenis. Mums stingri jāseko regulējošajiem principiem. Un aprākrita zināšanas ir paramhamsam. Ir... To sauc rāga-bhakti. Šajās pakāpēs, pratjakša, parokša, tās sauc viddhi-bhakti. Bet bez viddhi- bhakti jūs nevarat sasniejt rāga-bhakti līmeni, lai gan tas ir mūsu mēŗkis. Rāgānugā, rāga-bhakti ir veikta, sakojot Vrindāvanas bhaktu pēdās. To sauc rāga-bhakti. Krišnas perosnīgie biedri. Nekļūstot tiešam Krišnas personīgajam biedram, bet sekojott Krišnas mūžīgo pavadoņu pēdās, mēs varam nonākt uz rāga-bhakti pakāpes. To sauc parā-bhakti. Tā parā-bhakti ir nepieciešama.
- brahma-bhūtaḥ prasannātmā
- na śocati na kāṅkṣati
- samaḥ sarveṣu bhūteṣu
- mad-bhaktiṁ labhate parām
- (BG 18.54)
Tātad šī Krišnas apziņas kustība pakāpeniski attīstās līdz rāga-bhakti jeb parā bhakti līmenim. Tad dzīve ir veiksmīga. Šādi mūs netraucēs šīs ēteriskās mijiedarbības. Kā šeit teikts, mṛdutvaṁ kaṭhinatvaṁ ca śaityam uṣṇatvam eva ca. Mūs kas tāds satrauc. Pieņemsim, mēs guļam uz grīdas. Tas ir kathinatvam: tas ir ļoti grūti. Bet, ja mums tiek iedots spilvens vai jauks matracis, tas ir mridutvam. Līdzīgi šītošna. Ūdens dažreiz jūtams kā ļoti vēss, auksts, bet dažreiz tas ir ļoti karsts. Ūdens ir tāds pats; saskaņā ar ēteriskā iekārtojuma maiņām tas kļūst par atšķirīgu stāvokli, atšķirīgi nosacījumu. Un tas ir avots sāpēm un priekiem saskaņā ar pieskārienu, ādu. Āda ir pieskāriens. Tātad, ja mēs saprotam, ka neesam šie ķermeņi, tas prasa realizāciju, ātmānubhūti.
Jo vairāk attīstāmies garīgajā apziņā, jo stabilāk atrodamies ātma-stha. To sauc par sthita-pragja. Tad mūs netraucēs. Un mums jāizkopj šī spēja nebūt traucētam šo saistīto vai ēterisko pārmaiņu dēļ. Mums vajag. Jo mēs nepiederam kā garīgā dvēsele, aham brahmāsmi. Es nepiederu šim materiālajam iekārtojumam, bet es esmu pieradis pie tā, tātad ar praksi man jānonāk garīgā līmenī. Un prakses laikā ir nepieciešama iecietība. To sauc par bhadžanu, sādhanu vai tapasju, askēzi, grēku izpirkšanu, iecietību. Tas, kas mēs neesam, bet ar ko mēs sevi tā vai citādi esam saistījuši, un, lai atkal piekoptu, nonākuši līdz garīgajam stāvoklim, šāda iecietība tiek saukta par tapasju. Tāda ir tapasjas nozīme. "Tapaḥ" nozīmē "sāpes, brīvprātīgi pieņemt kādas sāpes".