LV/Prabhupada 0207 - Nedzīvojiet Neatbildīgi
Lecture on SB 6.1.16 -- Denver, June 29, 1975
Mēs apspriežam attīrīšanās procesu. Ir aprakstītas dažādas metodes, ar prajāščitu un ar tapasju. Mēs esam apsprieduši. Un tad kevalajā bhakta. Bhakti iekļauj visu - karmu, gjānu, jogu, visu. Un tas īpaši ir ieteikts, ka ar askēzēm un citām metodēm ir iespēja, bet tas var arī neizdoties. Bet, ja mēs pieņemam šo procesu, garīgo kalpošanu, tas tas ir droši. Tātad šis attīrīšanās process nozīmē nivriti-mārgu. Un "pravriti-mārga" nozīmē bez jebkādāmm zināšanām, kur mēs dodamies, steidzamies - mēs darām visu, kad mums tīk. To sauc par pravriti-mārgu. Cilvēki galvenokārt iesaistās pravriti-mārgā. Īpaši šajā laikmetā viņiem nerūp, kas notiks tālāk. Tādēļ viņi jūt atvieglojumu, ka "dzīves pēc nāves nav. Baudīsim šo dzīvi, cik vien spējam. Nav svarīgi, kas būs pēc nāves." Pirmkārt viņi netic nākamajai dzīvei. Un pat ja ir nākamā dzīve, un pat ja viņi kļūs par kaķiem vai suņiem, viņi neiebilst. Tā ir mūslaiku pieredze, bezatbildīga dzīve Bet mūsu Krišnas apziņas kustība māca cilvēkiem nedzīvot bezatbildīgi. Piemēram, jūs varat teikt, ka dzīves nav. Bet ja es iebilstu, ka "pieņemsim, ir dzīve..." Arī tas ir pieņēmums, jo neviens... Tie, kuri ir neziņā, nezina, vai ir dzīve vai tādas nav. Tātad jūs iebilstat, ka dzīves nav, bet jūs nezināt, vai tāda ir. To jūs nezināt. Tādēļ pieņemsim, jums jāpieņem abi veidi un tie jāpārdomā... Jūs vienkārši domājat par jautājumu, ka dzīves nav. Kāpēc jums nepieņemt manu spriedumu, ka ir dzīve? Jo jūs neesat droši, vai [tāda] dzīve ir. Mēs sakām, ka ir. Mēs dodam piemēru: kā šim bērnam ir nākamā dzīve. Bērns var teikt, ka nav dzīves pēc dzīves. Bet patiesībā tad nav noteikti. Dzīve ir, un tas ir fakts. Bērns mainīs ķermeni un kļūs par zēnu. Un zēns mainīs ķermeni un kļūs par jaunekli. Tas ir fakts. Bet vienkārša stūrgalvība sacīt, ka dzīves nav... To jūs varat teikt. Bet pieņemiet šo pamatojumu: ja dzīve ir, tad cik lielā mērā bezatbildīgi jūs padarāt savu nākotnes dzīvi tik tumšu? Tas pats piemērs: ja bērns nedodas uz skolu, nemācās, ja viņš domā, ka "nav citas dzīves kā tikai šī, es visu dienu spēlēšos. Kāpēc man jādodas uz skolu?", viņš var tā apgalvot, bet dzīve ir, un, ja viņš nemācās, nākamajā dzīvē tad, kad viņš būs jauneklis, viņam netiks dots labs stāvoklis un viņš cietīs. Tā ir bezatbildīga dzīve.
Tādēļ pirms mēs iegūstam nākamo dzīvi, mums jāpārtrauc visas grēcīgās darbības. Citādi mums nebūs labākas dzīves. Īpaši, atgriežoties mājās pie Dieva, šajā dzīvē ir jāpabeidz [izdzīvot] savas grēcīgās dzīves sekas. Bhagavad-gītā teikts, ka
- yeṣām tv anta-gataṁ pāpaṁ
- janānāṁ puṇya-karmaṇāṁ
- te dvandva-moha-nirmuktā
- bhajante māṁ dṛḍha-vratāḥ
- (BG 7.28)
Lai kļūtu par stingru Krišnas bhaktu, nevainojami Krišnas bhaktu, ir jāatbrīvojas no grēcīgas dzīves sekām. Yeṣām anta-gataṁ pāpam. Neveikt nekādas grēcīgas darbības. Un lai arī kādas grēcīgas darbības viņš būtu veicis iepriekšējās dzīvēs, arī tās ir jādzēš. Tās arī ir jādzēš. Lai nebūtu vairs seku. Yeṣām tu anta-gataṁ pāpaṁ janānāṁ puṇya-karmaṇām. Tātad cilvēki ir iesaistīti vai nu grēcīgās, vai dievbijīgās darbībās. Tātad tie, kuri ir ne tikai dzēsuši savu pagātnes grēcīgo darbību sekas, bet arī šobrīd vienkārši veic dievbijīgas darbības, tādas personas, yeṣāṁ tu anta-gataṁ pāpaṁ janānāṁ puṇya-karmaṇām, te, tādas personas, dvandva-moha-nirmuktā, bez kavēšanās, bez šaubām, bhajante māṁ dṛḍha-vratāḥ. Tātad par ikvienu, kurš iesaistījies kalpošanā Krišnam ar stingru pārliecību un ziedošanos, ir jāsaprot, ka viņš nu ir atbrīvojies no visām grēcīgo darbību sekām.