LV/Prabhupada 0209 - No Dodieties Atpakaļ, Mājās Pie Dieva
Lecture on SB 6.1.16 -- Denver, June 29, 1975
Tātad cilvēka dzīve domāta, lai attīrītos. Mēs ļoti smagi strādājam, lai iegūtu dienišķo maizi. Cilvēki nedabū dienišķo maizi, sēžot dīkdienībā. tas nav iespējams. Viņi ļoti smagi strādā. Šeit ir šī jaukā Denveras pilsēta. Viņa nav radusies no džungļiem vai tuksneša. Ir bijis smagi jāstrādā, lai padarītu šo pilsētu jauku un nevainojami uzceltu. Tādēļ mums jāstrādā. Ja mēs vēlamies laimi, tad mums jāstrādā. Par to nav šaubu. Bet Krišna saka, ka "yānti deva-vratā devān" (BG 9.25). Kāds strādā, lai kļūtu laimīgs šajā materiālajā gaisotnē, kļūstot par ļoti ietekmīgu cilvēku šajā pasaulē, vai mazāk saprātīgie nav apmierināti šajā dzīvē, bet vēlas kļūt laimīgi nākamajā. Dažreiz viņi dodas uz augstākajām planetārajām sistēmām. Tātad yānti deva-vratā devān pitṛn yānti pitṛ-vratāḥ (BG 9.25). Strādājot jūs iegūstat vēlamos rezultātus. Bet pēdējā rindā Krišna saka, ka "mad-yājino'pi yānti mām": "Ja jūs strādājat vai Mani godināt, tad jūs varat nokļūt pie Manis." Tad kur gan ir atšķirība starp došanos pie Krišnas un dzīvošanas šajā materiālajā pasaulē? Atšķirība ir "ābrahma-bhuvanāl lokāḥ punar āvartino 'rjuna" (BG 8.16). Šajā materiālajā pasaulē, pat ja dodaties uz augstākā līmeņa planētu Brahmaloku, tomēr arī tur ir dzimšana, nāve, vecums un slimības. Vai arī jums atkal ir jāatgriežas. Tāpat kā šie cilvēki dodas uz mēness planētu un atkal atgriežas šeit. Tātad šāda veida pārvietošanās turp un atpakaļ nav laba. Yad gatvā na nivartante (BG 15.6). Ja dodaties uz planētu, no kuras jums nav jāatgriežas šajā materiālajā pasaulē, tā ir augstākā pilnība. Tā ir Krišnaloka.
Krišna saka, ka "ja jūs smagi strādājat, lai kļūtu laimīgi šajā materiālajā pasaulē, tas pats darbs, godinot Mani, Krišnu, nogādās jūs pie Manis." Mad-yājino 'pi yānti mām. Kāds ir īpašais ieguvums? Mām upetya kaunteya duḥkhālayam aśāśvatam nāpnuvanti: (BG 8.15) "Ikvienam, kurš nonāk pie Manis, nav jāatgriežas šajā materiālajā pasaulē." Tātad mūsu Krišnas apziņas kustība māca cilvēkiem, kā atgriezties mājās pie Dieva, Krišnas. Tas cilvēkus padara laimīgus mūžīgi. Arī šajā dzīvē cilvēki Krišnas apziņā nav nelaimīgi. Jūs to varat redzēt praktiski. Mēs sēžam ļoti jaukā istabā un skandējam Harē Krišna, pieņemam prasādu. Kur ir bēdas? Nelaimes nav. Un citi procesi, viņiem jāpārdzīvo tik daudz kā nelaimīga. Šeit Krišnas apziņā nav nekādas nelaimes. Tas teikts Bhagavad-gītā: susukham kartum avyayam (BG 9.2). Susukham. Kad darbojaties bhakti dzīvē, tā ir ne tikai sukham - "sukham" nozīmē "laime" - bet tiek pievienots cits vārds, susukham, "ļoti ērti, ļoti laimīgi". kartum, darboties garīgajā dzīvē, ir liels prieks, liela laime. Un avjajam. "Avjajam" nozīmē, ka, lai arī ko jūs darītu, tas ir jums paliekošs. Citas lietas beidzas. Pieņemsim, jūs esat ļoti attīstīta, izglītota persona. Jūs esat ieguvuši humanitāro zinātņu maģistra grādu, Dr. filoz., un tā tālāk. Bet tas nav avjajam; tas ir vjajam. "Vjajam" nozīmē, ka tam pienāk beigas. Tiklīdz jūsu ķermenim pienāk gals, jūsu tā sauktie grādi arī tiek zaudēti. Tad atkal ir nākamā dzīve, ja kļūstat par cilvēku... Protams, ir iespēja iegūt šos grādus, bet pirmais humanitāro zinātņu maģistra grāds, Dr. filoz. tiek zaudēts.
Tātad lai arī ko mēs šeit iegūtu, tas nav avjajam. Vjajam nozīmē izlietojumu, un nozīmē "ne", neizlietot. Ja jums ir kāds naudas daudzums, ja jūs to iztērējat, tad tas ir vjajam, pēc kāda laika beidzas. Avjajam nozīmē, ka tērējat tik daudz, joprojām tā nav beigusies. Tas ir avjajam. Tātad garīgā kalpošana Krišnam tiek skaidrota kā susukhaṁ kartum avyayam. Lai arī ko jūs darītu, ja esat guvuši desmit procentu lielus panākumus, tad šie desmit procenti ir jums esoši. Tādēļ Bhagavad-gītā ir teikts: śucīnāṁ śrīmatāṁ gehe yoga-bhraṣṭo sanjāyate (BG 6.41). Tie, kuri nevarēja pabeigt bhakti jogu šajā dzīvē, iegūst vēl vienu iespēju dzīvot cilvēka dzīvi. Ne tikai cilvēka dzīvi; ir teikts, ka viņi dodas uz debesu planētām, bauda tur, un tad atkal nonāk uz šīs planētas. Un arī tad ne parasti cilvēki. Śucīnāṁ śrīmatāṁ gehe: viņš piedzimst ļoti svētītā ģimenē, kā brāhmans-vaišnavs, šučīnām, un šrīmatām, ļoti bagātā ģimenē. Tad tas ir viņa pienākums. Tātad tie, kuri ir piedzimuši bagāti... Jūms, amerikāņiem, būtu jābūt bagātiem. Patiesībā tas tā ir. Tātad domājiet par to kā: "Sav iepriekšējo garīgās kalpošanas rezultātu dēļ ar Krišnas žēlastību es esmu piedzimis šajā valstī. Tajā nav nabadzības." Šrīmatām. Tātad jums jāuzsāk Krišnas apziņa ļoti nopietni. Jums ir iespēja. Jūs neesat nabadzīgi. Jums nav jātērē savs laiks, tā teikt, "kuri ir ēdiens? Kur ir ēdiens, Kur ir ēdiens?" Tāpat kā citās nabadzīgās valstīs viņi nožēlojami meklē pārtiku. Bet jūs esat ļoti veiksmīgi, tādēļ neizšķērdējiet šo iespēju, kļūstot par hipijiem. Netērējiet. Kļūstiet par bhaktām, Krišnas bhaktām. Krišnas apziņas kustība ir šeit, un mums ir tik daudz centru. Vienkārši mēģiniet apgūt Krišnas apziņas zinātni un padariet savu dzīvi pilnīgu. Tāds ir mūsu lūgums.
Liels jums paldies.