LV/Prabhupada 0210 - Visa Bhakti-marga Ir Atkarīga no Kunga Žēlastības
Lecture on SB 1.15.30 -- Los Angeles, December 8, 1973
Tātad, ja vēlaties saprast Bhagavad-gītu, tad tā jāsaprot tāpat kā persona, kura to dzirdēja tieši. To sauc par paramparas sistēmu. Pieņemsim, esmu dzirdējis kaut ko no mana garīgā skolotāja, tādēļ es jums stāstu to pašu. To sauc par paramparas sistēmu. Jūs nevarat iztēloties, ko teica mans garīgais skolotājs. Vai pat tad, ja lasāt kādas grāmatas, jūs nevarat saprast, kamēr vien nesaņemat skaidrojumu no manis. To sauc par paramparas sistēmu. Jūs nevarat pārlēkt pāri pārākam guru, tas ir, noraidīt tuvāko āčārju. Tāpat kā mūsu Čaitanjas Mahāprabhu kults; mēs nevaram saprast Čaitanju Mahāprabhu tieši. tas nav iespējams. Mums jāsaprot ar Gosvāmī palīdzību. Tādēļ jūs redzēsiet, kā Čaitanja-čaritāmritā katras nodaļas beigās rakstnieks saka: rūpa-ragunātha-pade... Kas viņš ir? Krišnadāsa.
- śrī-rūpa-ragunātha-pade yāra āśa
- caitanya-caritāmṛta kahe kṛṣṇa-dāsa
Tāds ir process. Viņš nesaka, ka "esmu sapratis Kungu Čaitanju Mahāprabhu tieši." Nē. Tā nav sapratne. Tā ir muļķība. Jūs nevarat saprast, kas ir Čaitanja Mahāprabhu. Tādēļ viņš atkārtoti saka: "Rūpa-ragunātha-pade sada yāra āśa caitanya-caritāmṛta kahe kṛṣṇa-dāsa." "Es esmu tas Krišna dāsa, Kavirādža, kurš vienmēr ir Gisvāmī pakļautībā." Tā ir paramparas sistēma. Līdzīgi Narotama Dāsa Thākurs arī saka: "Ei chay gosāi jār tār mui dās," "Es esmu tās personas kalps, kura pieņēmusi šos sešus Gosvāmī kā savus saimniekus. Es nebūšu kalps nevienai citai personai, kura nepieņem veidu un līdzekļus..." Tādēļ mēs sakām, vai mēs lūdzam savu garīgo skolotāju, rūpānuga-varāya te, rūpānuga-varāya te, jo viņš seko Rūpam Gosvāmī; tādēļ mēs pieņemam garīgo skolotāju. Ne tā, ka ir jāpieņem vairāk kā Rūpa Gosvāmī vai vairāk kā... Nē. Tāṅdera caraṇa-sebi-bhakta-sane vās. Tā ir paramparas sistēma.
Šeit ir atkārtots tas pats: Ardžuna, kurš tieši dzirdēja no Krišnas. Daži cilvēki dažkārt saka, ka tā ir nelietība -, ka "Ardžuna dzirdēja tieši no Krišnas, bet mums Krišnas klātbūtne nav jūtama; kā tad man pieņemt?" Nav runas par tieši klātbūtni, jo jums nav ne jausmas par absolūtajām zināšanām. Krišnas vārdi Bhagavad-gītā neatšķiras no Krišnas. Tie neatšķiras no Krišnas. kad klausāties Bhagavad-gītu, jūs tieši klausāties Krišnu, jo Krišna [no tās] neatšķiras. Krišna ir absolūts. Krišna, Krišnas vārds, Krišnas veidols, Krišnas īpašības, Krišnas norādījumi, viss Krišnas - tas viss patiesībā ir Krišna. Tas viss ir Krišna. Tas ir jāsaprot. Tas viss neatšķiras no Krišnas. Tādēļ šeit ir Krišnas veidols, Viņš ir Krišna. Viņš nav statuja. "Viņš ir marmora statuja." Nē. Viņš ir Krišna. Viņš ir parādījies jūsu priekšā, jo [citādi] jūs Krišnu nevarat redzēt. Jūs varat redzēt akmeni, koku, tādēļ Viņš parādījies šādā veidolā. Jūs domājat, ka tas ir akmens vai koks, bet Viņš nav ne akmens, ne koks, Viņš ir Krišna. To sauc par Absolūto Patiesību. Līdzīgā veidā Krišnas vārdi arī neatšķiras no Krišnas. Kad Krišnas vārdi ir Bhagavad-gītā, tie ir Krišna.
Tāpat kā Dienvidindijas brāhmans. Tiklīdz viņš atvēra savas... Viņš bija analfabēts, viņš neprata lasīt Bhagavad-gītu. Bet viņa Guru Mahārādžs teica, ka "Tev jālasa katru dienu astoņpadsmit Bhagavad-gītas nodaļas." Viņš bija nesaprašanā, ka "esmu analfabēts, es neprotu... Labi, paņemšu Bhagavad-gītu." Viņš atradās Ranganātha templī. Viņš paņēma Bhagavad-gītu, bet viņš nespēja izlasīt. Tā viņa draugi, kuri viņu pazina, jokoja: "Nu, brāhman, kā gan tu lasi Bhagavad-gītu?" Viņš neatbildēja, jo zināja, ka viņa draugu joko, jo "es neprotu... Esmu analfabēts." Bet kad Čaitanja Mahāprabhu oeradās, viņš bija neizpratnē: "Brāhman, jūs lasāt Bhagavad-gītu?" Viņš teica: "Kungs, es esmu analfabēts. Es neprotu lasīt. Tas nav iespējams. Bet mans Guru Mahārādžs lika man lasīt. Ko gan man darīt? Esmu paņēmis šo grāmatu." Tāds ir stingrs guru vārdu ievērotājs. Viņš ir analfabēts. Viņš neprot lasīt. Nav iespējas. Bet Guru Mahārādžs pavēlēja: "Tev Bhagavad-gītas astoņpadsmit nodaļas jālasa ik dienas." Un kad gan tas ir? To sauc par "vyavasāyātmikā buddhiḥ". Es varu būt diezgan nepilnīgs. Tam nav nozīmes. Bet, ja es mēģinu ievērot sava Guru Mahārādža norādījumus, tad es kļūstu pilnīgs.
Tas ir noslēpums. Yasya deve parā bhaktir yathā deve tathā gurau (ŠU 6.23.). Ja kādam ir stingra ticība Dieva Augstākajai Personībai un tikpat daudz ticības guru, yathā deve tathā gurau, tad tiek izpausti atzītie Svētie Raksti. Tā nav izglītība. Tās nav zināšanas. Tā ir ticība Krišnam un guru. Tādēļ Čaitanja-čaritāmritā teikts: guru-kṛṣṇa-kṛpāya pāya bhakti-latā-bīja (ČČ Madhja 19.151). Ne ar izglītību, ne ar zināšanām. Nekad ar tām. Čaitanja Mahāprabhu saka, ka "guru-kṛṣṇa-kṛpāya", ar guru un Krišnas žēlastību. Tas is žēlastības jautājums. Tas nav zināšanu, pilnību vai bagātības jautājums. Nē. Visa bhakti-mārga ir atkarīga no Kunga žēlastības. Tādēļ mums jātiecas pēc žēlastības. Athāpi te deva padāmbuja-dvaya-prasāda-leśānugṛhīta eva hi, jānāti tattvam... (ŠB 10.14.29). Prasāda-leśa, "leša" nozīmē "daļa". Tas, kurš saņēmis mazu daļiņu Visaugstākā žēlastības, viņš var saprast. Citi, na cānya eko 'pi ciraṁ vicinvan. Citi var turpināt spekulēt miljoniem gadu. Saprast nav iespējams. Tādēļ mēs iepazīstinām ar Bhagavad-gītu kāda tā ir, jo mēs piedāvājam Bhagavad-gītu, kā to saprata Ardžuna. Mums nav jāiet pie Dr. Rādhakrišnana, šī eksperta, tā eksperta, šī nelieša, tā ne... Nē. Mums nav jāvēršas. Tas nav mūsu darbs. Tā ir parampara.