LV/Prabhupada 0227 - Kāpēc Es Mirstu. Man Nepatīk Mirt
Lecture -- Los Angeles, May 18, 1972
Tātad saprast Krišnu ir mazliet sarežģīti. Patiesībā saprast Dievu ir ļoti sarežģīts temats. Bet Pats Dievs Sevi izskaidro Bhagavad-gītā. "Es esmu tāds. Es esmu tāds, šī materiālā daba ir šāda, šī garīgā daba ir šāda, dzīvās būtnes ir kā..." Viss ir pilnībā aprakstīts Bhagavad-gītā. Pats Dievs dod mums Viņa paša zināšanas, un tas ir vienīgais process, lai saprastu Dievu. Citādi ar spekulēšanu mēs nevaram saprast Dievu. tas nav iespējams. Viņš ir neierobežots, bet mēs esam ierobežoti. Mūsu zināšanas, mūsu uztvere — tas viss ir ļoti ierobežots. Kā gan mēs varētu saprast neierobežoto? Bet, ja mēs pieņemam neierobežotā versiju, ka Viņš ir šāds, tāds, tad mēs varam saprast. Tās ir nevainojamas zināšanas. Spekulatīvām zināšanām par Dievu nav vērtības. Īstās zināšanas kā... Es došu piemēru. Tāpat kā tad, ja zēns vēlas zināt, kas ir viņa tēvs, kurš ir viņa tēvs, visvienkāršāk ir pajautāt mātei. Vai māte atbild: "Šeit ir tavs tēvs." Tās ir nevainojamas zināšanas. Un, ja jūs spekulējat, "kurš ir mans tēvs?", un jautājat visā pilsētā "vai jūs esat mans tēvs? Vai jūs esat mans tēvs? Vai jūs esat mans tēvs?". Zināšanas vienmēr būs nepilnīgas. Viņš nekad nenoskaidros, kas ir viņa tēvs. Bet šis vienkāršais process - pieņemt zināšanas no sava tēva, autoritātes, mātes: "Mans dārgais zēn, šeit ir tavs tēvs," tad jūsu zināšanas ir pilnīgas.
Līdzīgi pārpasaulīgās zināšanas... Tāpat kā es runāju, ka ir garīgā pasaule. Tas nav jautājums par mūsu spekulēšanu. Bet, kad Dievs saka, ka "jā, šeit ir garīgā pasaule, tā ir Mana galvenā mītne", mēs saņemam zināšanas no Krišnas, labākās autoritātes. Tādēļ mūsu zināšanas ir pilnīgas. Mēs neesam pilnīgi, bet mūsu zināšanas ir pilnīgas. Jo mēs saņemam zināšanas no pilnīgā. Tas pats piemērs, ka es neesmu gana pilnīgs, lai pats saprastu, kas ir mans tēvs, bet mana māte ir gana pilnīga, un tādēļ es pieņemu savas mātes pilnīgās zināšanas, tādēļ manas zināšanas par tēvu arī ir pilnīgas. Tātad šī Krišnas apziņas kustība ir, lai dotu nevainojamas zināšanas cilvēku sabiedrībai: kas Viņš ir, kas ir Dievs, kas ir šī materiālā pasaule, kāpēc jūs esat ieradies, kāpēc jums jāizdzīvo tik daudz nemiera, nožēlojamu dzīves apstākļu, kāpēc es mirstu. Man nepatīk mirt, bet nāve ir neizbēgama. Man nepatīk būt vecam vīram, bet tomēr tas ir neizbēgami. Man nepatīk slimot, bet no tā nevar izvairīties. Tas viss ir jāatrisina. Tās ir īstās cilvēka dzīves problēmas.
Nevis pilnveidojot ēšanas, gulēšanas, dzimumsakaru un aizsardzības metodes. Tā nav cilvēka dzīve. Cilvēks guļ, suns guļ. Tas, ka cilvēks guļ ļoti labās telpās, nenozīmē, ka viņš ir attīstītāks par suni. Viņa darbība ir gulēšana. Tas arī viss. Tā kā vīrs ir atklājis atomisko ieroci aizsardzībai un sunim ir tā nagi un zobi... Viņš arī var aizsargāties. Tātad aizsardzība tur ir. Jūs nevarat teikt, ka "tā kā man ir šī atombumba, es varu iekarot visu pasauli vai visu Visumu." Tas nav iespējams. Jūs varat aizstāvēties savā paša veidā, un arī suns var aizstāvēties savā paša veidā. Tātad brīnišķīga aizsargāšanās metode, brīnišķīga ēšanas metode, brīnišķīga gulēšanas metode, brīnišķīga dzimumsakaru metode nepilnveido ne tautu, ne cilvēku. Tā nav attīstība. Tas ir tas pats. Attiecīgi pieci uz diviem tūkstošiem vai pieci simtu uz diviem tūkstošiem, vai arī pieci uz divdesmit ir tas pats. Tādēļ dzīvnieku īpašības spodrinātā veidā, zinātniskā veidā nenozīmē, ka cilvēku sabiedrība ir attīstīta. To var saukt par uzspodrināto animālismu. Tas arī viss. Īstā attīstība nozīmē zināt Dievu. Tā ir attīstība.