LV/Prabhupada 0253 - Īsta Laime Ir Aprakstīta Bhagavad-gītā

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Īsta Laime Ir Aprakstīta Bhagavad-gītā - Prabhupada 0253


Lecture on BG 2.8 -- London, August 8, 1973

Pradjumna:

na hi prapaśyāmi mamāpanudyād
yac chokam ucchoṣaṇam indriyāṇām
avāpya bhūmāv asapatnam ṛddhaṁ
rājyaṁ surāṇām api cādhipatyam
(BG 2.8)

Tulkojums: "Es nespēju aizdzīt bēdas, kas laupa manus spēkus. Tās neremdēs pat plaukstoša karaļvalsts šīs Zemes virsū, kurai nebūs sāncenšu un kurā es valdīšu kā debesu padievs."

Prabhupāda: Na hi prapaśyāmi mamāpanudyād. Tāds ir materiālās eksistences stāvoklis. Mēs dažkārt esam grūtībās. Ne dažkārt. Mēs vienmēr esam grūtībās, bet mēs sakām dažreiz, jo mēs mēģinām pārvarēt šīs grūtības, un šī mēģināšana tiek uztverta kā laime. Patiesībā tur laimes nav. Bet dažreiz ceram, ka "ar šo mēģinājumu es kļūšu laimīgs nākotnē" Un tā sauktie zinātnieki sapņo: Nākotnē mēs sasniegsim nemirstību. Sapņo tik daudzi. Bet saprātīgie saka: "Neticiet nākotnei, lai arī cik tīkama tā šķistu."

Tāds tad ir patiesais stāvoklis. Na hi prapaśyāmi mamāpanudyād. Tādēļ viņš ir vērsies pie Krišnas: śiṣyas te 'ham (BG 2.7). "Nu es kļūšu par Tavu šīšju." "Kāpēc tu vērsies pie Manis?" "Jo es zinu, ka neviens cits nevar mani paglābt no šī bīstamā stāvokļa." Tāds ir īsts saprāts. Yac chokam ucchoṣaṇam indriyāṇām (BG 2.8). Ucchoṣaṇam. Kad mums ir lielas problēmas, tas vājina jutekļus. Nekādas baudas mūs nepadarīs laimīgus. Ucchoṣaṇam indriyānām. Šeit "laime" nozīmē apmierināšanu. Patiesībā tā nav laime. Īsta laime ir aprakstīta Bhagavad-gītā: atīndriyam, sukham atyantīkaṁ yat tat atīndriyam (BG 6.21). Īsta laime, atyantikam, pārpasaulīga laime, jutekļiem nav izbaudāma. Atīndriya, pārspēt, jutekļiem pārpasaulīga. Tāda ir īsta laime. Bet mēs esam uztvēruši laimi kā jutekļu apmierināšanu. Tādēļ ar jutekļu apmierināšanu neviens nebūs laimīgs. Jo mēs esam materiālajā eksistencē. Un mūsu jutekļi ir maldīgi. Īstie jutekļi ir garīgie jutekļi. Tādēļ mums jāatmodina mūsu garīgā apziņa. Tad varēsim baudīt ar garīgajiem jutekļiem. Sukham atyantikaṁ yat atīndriya (BG 6.21). Esot pārākiem par jutekļiem. "Būt pārākam par jutekļiem" nozīmē... Šie jutekļi nozīmē pārklāju. Tāpat kā es esmu šis ķermenis. Patiesībā es neesmu šis ķermenis. Es esmu garīga dvēsele. Bet šis ir mana īstā ķermeņa, garīgā ķermeņa, pārklājs. Līdzīgi arī garīgajam ķermenim ir garīgoti jutekļi. Nevis šī nirākāra. Kāpēc nirākāra? Tā ir vispārpieņemta situācija. Tāpat kā tad, ja jums ir viena vai divas rokas, jums ir divas rokas. Tādēļ tad, kad roka pārklāta ar kādu audumu, audums pārklāj plaukstu. Tāpat kā man ir roka, arī audums pārklāj roku. Tā kā man ir manas kājas, arī manam apģērbam, tērpam, biksēm ir kājas. Tā ir vienkārši saprotama situācija. No kurienes nācis šis ķermenis? Šis ķermenis aprakstīts: vāsāṁsi, apģērbs. Tātad "apģērbs" nozīmē, ka tas pielāgots ķermenim. Tas ir apģērbs. Ne tā, ka mans ķermenis ir veidots saskaņā ar drānām. Tā ir viegli saprotama situācija. Tātad tad, kad man ir mana krekla piedurknēs ir rokas, tas ir mans rupjais ķermenis, ir arī smalkais ķermenis, tādēļ sākotnēji, garīgi, man ir manas rokas un kājas. Kā gan citādi tas rodas? Kā gan tas attīstās?