LV/Prabhupada 0262 - Vienmēr Domājiet, Ka Mūsu Kalpošana Nav Pilnīga
Lecture -- Seattle, September 27, 1968
Tamāla Krišna: Prabhupāda, kas ir tad, ja mums jākalpo un mēs vēlamies kalpot, bet mūsu kalpošanas kvalitāte ir tik slikta?
Prabhupāda: Jā. Nekad nedomājiet, ka jūsu kalpošana ir pilnīga. Tas jūs noturēs nevainojamības pakāpē. Jā. Mums vienmēr jādomā, ka mūsu kalpošana ir nepilnīga. Jā. Tas ir ļoti labi. Tāpat kā Čaitanja Mahāprabhu mūs mācīja, ka... Viņš teica, ka "Mani dārgie draugi, lūdzu pieņemiet no Manis, ka Man nav ne kripatiņas ticības Krišnam. Ja prasāt, kāpēc es raudu, atbilde ir, lai izrādītos, ka esmu dižs bhakta. Patiesībā man nav ne kripatas mīlestības uz Krišnu. Šī raudāšana ir vienkārši Mana izrādīšanās, maskarāde." "Kāpēc Tu tā saki?" "Nu, Es joprojām dzīvoju, neredzot Krišnu. Tas nozīmē, ka man nav mīletsības uz Krišnu. Es joprojām dzīvoju. Man vajadzētu būt mirušam jau sen, jo neesmu redzējis Krišnu." Tā mums būtu jādomā. Tāds ir piemērs. Lai arī cik pilnīgs jūs būtu, kalpojot Krišnam, jums vienmēr būtu jāzina, ka... Krišna ir neierobežots, tātad jūsu kalpošana nevar Viņu sasniegt pilnībā. Tā vienmēr būs nepilnīga, jo mēs esam ierobežoti. Bet Krišna ir tik laipns. Ja piedāvājat nelielu kalpošanu patiesīgi, Viņš to pieņem. Tāds ir Krišnas skaistums. Svalpam apy asya dharmasya trāyate mahato bhayāt. Un, ja Krišna no jums pieņem nelielu kalpošanu, tad jūsu dzīve ir slavējama. Tātad nav iespējams mīlēt Krišnu nevainojami, kalpot Krišnam, jo Viņš ir neierobežots. Indijā ir process, kurā godina Gangu. Ganga tiek izskatīta par svētu upi. Tādēļ viņi godina Gangu, Gangas ūdeņus, pasmeļot ūdeni no Gangas un to piedāvājot. Pieņemsim, ka šādā nelielā traukā, vai nu traukā, vai saujā jūs pasmeļat mazliet ūdens no Gangas un ar savu atdevi un mantru piedāvājat Gangai ūdeni. Ja paņemat trauciņu ūdens no Gangas un ti Gangai piedāvājat, kāds gan Gangai ir ieguvums vai zaudējums no tā? Ja jūs pasmeļat trauciņu ūdens no Gangas un tad atkal to piedāvājat, kāds gan Gangai ir zaudējums vai ieguvums? Bet jūsu darbība, jūsu ticība, jūsu mīlestība uz māti Gangu, "Māte Ganga, es piedāvāju tev mazliet šī ūdens," - tas tiek pieņemts. Līdzīgā veidā, ko gan mēs varam piedāvāt Krišnam? Viss pieder Krišnam. Nu mēs esam piedāvājuši šos augļus. Vai augļi pieder mums? Kas ražojis šos augļus? Vai es? Vai ir cilvēki ar smadzenēm, kas ļauj ražot augļus, graudus, pienu? Viņi ir ļoti diži zinātnieki. Lai tad viņi saražo. Govs ēd zāli un dod jums pienu. Kāpēc gan jums zinātniskā procesā nepārveidot zāli pienā? Tomēr šie nelieši tomēr nepiekrīt tam, ka Dievs ir. Vai redzat? Viņi kļuvuši tik nelietīgi: "Zinātne." Un kas tad ir jūsu zinātne, blēņas? Jūs redzat, kā govis ēd zāli un dod jums pienu. Kāpēc nedot zāli jūsu sievai un neslaukt pienu? Kāpēc jūs pērkat? Bet, ja jūs dosiet cilvēkam tikai zāli, viņa nomirs. Tātad viss, Krišnas likums, Dieva likums, darbojas. Un tomēr viņi saka, ka "Dievs ir miris, Dieva nav. Es esmu Dievs". Dariet tā. Viņi ir kļuvuši par tādiem neliešiem un muļķiem. Kāpēc gan viņi nenāk uz šādām sanāksmēm? "Ak, Svāmīdži runā par Dievu, vecmodīgām lietām. Labāk atklāsim kaut ko jaunu." Vai redzat? Un, ja kāds runā visādas blēņas, tad "Ak, viņš ir..." Viņš runā četras stundas par neko. Tikai paskat. Kāds Montreālā, kāds džentlmenis teica: "Svāmīdžī, viņš ir tik brīnišķīgs - viņš čatras stundas runāja par neko." Viņi ir tādi muļķi, ka četras stundas vēlējās dzirdēt par neko. Vai redzat? Kāda ir "nekā" vērtība? Un jūs tērējat savu laiku, četras stundas? Galu galā tas ir nekas. Tātad cilvēki to vēlas. Cilvēki to vēlas. Ja mēs sakām ko vienkāršu - "Dievs ir varens. Jūs esat kalpi. mūžīgie kalpi. Jums nav varas. Jūs vienmēr esat atkarīgi no Dieva. Vienkārši vērsiet savu kalpošanu uz Dievu, un jūs būsiet laimīgi" - "Ak, tas nav nekas labs." Tātad viņi vēlas tikt apkrāpti. Tādēļ ierodas tik daudzi krāpnieki, apkrāpj un aiziet, tas arī viss. Cilvēki vēlas tikt apkrāpti. Viņi nevēlas ko vienkāršu.