LV/Prabhupada 0275 - Dharma Nozīmē Pienākums

From Vanipedia
Jump to: navigation, search

Dharma Nozīmē Pienākums - Prabhupāda 0275


Lecture on BG 2.7 -- London, August 7, 1973

Tātad guru ir Krišna. Šeit ir Ardžunas dotais piemērs. Pṛcchāmi tvām. Kas ir šis „tvām”? Krišna. „Kāpēc tu prasi Man?” Dharma-sammūḍha-cetāḥ (BG 2.7). „Esmu apjucis par to, kas man jādara, dharmu.” „Dharma” nozīmē „pienākums”. Dharmaṁ tu sākṣād bhagavat-praṇītam (ŠB 6.3.19). Sammūḍha-cetāḥ. „Kas tātad man jādara?” Yac chreyaḥ. „Kāds tad patiesībā ir mans pienākums?” Šrejah. Šrejah un prejah. Prejah... Ir divi jēdzieni. „Preja” nozīmē to, kas man patīk tūdaļ, kas ļoti jauks. Un „šreja” nozīmē augstāko mērķi. Tie ir divi jēdzieni. Tāpat kā bērns vēlas spēlēties visu dienu. Tā ir bērna daba. Tā ir šreja. Un „preja” nozīmē, ka viņam jāmācās, lai tiktu nodrošināta viņa nākotne. Tādas ir preja, šreja. Tātad Ardžuna neprasa par preju. Viņš prasa norādījumus Krišnam nevis, lai apstiprinātu viņa šreju. „Šreja” nozīmē, ka viņš nekavējoties domāja: „Es būšu laimīgs necīnoties, nenogalinot savus radiniekus.” Ka viņš domāja kā bērns. Šreja. Bet tad, kad viņš atguva saprātu... Ne saprātu patiesībā, jo viņš jau bija saprātīgs. Viņš prasīja par šreju. Yac chreyaḥ syāt. „Kāds tad patiesībā ir manas dzīves galvenais mērķis?” Yac chreyaḥ syāt. Yac chreyaḥ syāt niścitaṁ (BG 2.7). „Niščitam” nozīmē „nostiprinājies, bez nekādām kļūdām”. Niščitam. Bhāgavatā tas ir saukts niščitam. „Niščitam” nozīmē, ka jums nav jāveic pētījums. Viss jau ir noteikts. „Tāds ir lēmums.” Jo mēs ar savām niecīgajām smadzenēm nespējam noskaidrot, kas patiesībā ir niščitam, nostiprinātā šreja. To mēs nezinām. Tas jums jāprasa no Krišnas. Vai Viņa pārstāvja. Tā tas ir. Yac chreya syāt niścitaṁ brūhi tan me.

Tātad... „Laipni stāsti man, ka...” „Kāpēc man tev būtu kas jāstāsta?” Šeit ir teikts: śiṣyas te 'ham (BG 2.7). „Nu es pieņemu tevi kā savu guru. Esmu kļuvis par tavu šišju.” „Šišja” nozīmē, ka lai arī ko tu teiktu, es to pieņemu. Tāds ir šišja. Vārds „šišja” radies no šas-dhātu. Šas-dhātu. Šāstra, Šāstra, Šāsana. Šišja. Šiem vārdiem ir tā pati sakne. Šas-dhātu. „Šas-dhātu” nozīmē „valdīt, valdīšana”. Tātad mēs varam valdīt dažādi. Pār mums var valdīt, ja mēs kļūstam par patiesa guru šišjām. Tas ir šas-dhātu. Vai pār mums var valdīt ar šastrām, ieročiem. Tāpat kā valdniekam ir ieroči. Ja nesekojat valdnieka vai valdības norādījumiem, tad ir policijas spēks, militārais spēks. Tādas ir šastras. Un tur ir arī šāstras. „Šāstra” nozīmē „grāmata, Svētie Raksti”. Tāpat kā Bhagavad-gīta. Tur ir viss. Tātad pār mums ir jāvalda vai nu ar šāstrām, vai guru. Vai mums kļūstot par šišju. Tādēļ ir teikts: śiṣyas te 'ham (BG 2.7). „Es brīvprātīgi kļūstu...” Es sevi Tev uzticu.” „Nu tu kļūsti par šišju. Kāds ir pierādījums tam, ka esi kļuvis par Manu šišju?” „Nu tu esi pilnībā sevi uzticējis.” Prapannam.